Atzinums

Ekonomikas ministrija tās virzītajos grozījumos Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-15 “Elektronisko sakaru tīkli”” (25-TA-2417), izpildot Gigabitiskās infrastruktūras akta 10. panta 4. punkta prasības, ir izstrādājusi tehniskās specifikācijas ēkas iekšējās fiziskās infrastruktūras izbūvei un optiskās šķiedras instalācijai.

BITE atbalsta mērķi nodrošināt skaidrību par optiskajai šķiedrai gatavas ēkas iekšējās fiziskās infrastruktūras un iekšējās optiskās šķiedras instalācijas prasībām, izpildot Gigabitiskās infrastruktūras akta regulējuma prasības.
Vienlaikus BITE ieskatā pašreizējā redakcija rada būtisku interpretācijas risku, ka jaunās tehniskās specifikācijas var tikt attiecinātas uz visiem elektronisko sakaru tīkliem, tostarp uz operatoru īpašumā esošiem tīkliem, kas nav paredzēti koplietošanai. Šāda pieeja nav samērīga ar regulējuma mērķi, jo gigabitiskās infrastruktūras regulējums pēc būtības ir vērsts uz to, lai ēkas īpašnieks/attīstītājs par saviem līdzekļiem nodrošinātu ēkā “optiskajai šķiedrai gatavu” iekšējo pasīvo infrastruktūru un iekšējo optiskās šķiedras instalāciju, tādējādi izveidojot vienotu, standartizētu risinājumu ēkā. Šādā modelī elektronisko sakaru komersantiem nav jāveido katram savs atsevišķs iekšējais tīkls ēkā – komersanti pieslēdzas piekļuves punktā/ēkas pieslēguma vietā un tālāk sniedz pakalpojumu, izmantojot ēkai piederošo infrastruktūru.

Tomēr praksē saglabāsies gadījumi, kad vairāki elektronisko sakaru komersanti katrs izbūvē vai pārbūvē savu infrastruktūru, savukārt vienota iekšējā fiziskā infrastruktūra vai optiskās šķiedras instalācija nemaz netiek izveidota. Tāpēc nav samērīgi vienotos standartus un tehniskās specifikācijas attiecināt uz operatoru īpašumā esošiem tīkliem. Tiem jāattiecas tikai uz ēkai piederošu iekšējo pasīvo infrastruktūru līdz piekļuves punktam, savukārt operatoram, modernizējot savu tīklu, jābūt tiesībām izvēlēties citus tehniskos risinājumus.

Lūdzam skaidri noteikt, ka 7.1, 11, 11.1, 13.1 un 16.1 prasības attiecas uz ēkai piederošu iekšējo fizisko infrastruktūru līdz piekļuves punktam. Lai būtu nepārprotami izsecināms, ka šīs prasības nav attiecināmas uz tādiem tīkliem, kas tiek izbūvēti par operatora līdzekļiem  

-

Ekonomikas ministrija tās virzītajos grozījumos Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-15 “Elektronisko sakaru tīkli”” (25-TA-2417), izpildot Gigabitiskās infrastruktūras akta 10. panta 4. punkta prasības, ir izstrādājusi tehniskās specifikācijas ēkas iekšējās fiziskās infrastruktūras izbūvei un optiskās šķiedras instalācijai.

BITE atbalsta mērķi nodrošināt skaidrību par optiskajai šķiedrai gatavas ēkas iekšējās fiziskās infrastruktūras un iekšējās optiskās šķiedras instalācijas prasībām, izpildot Gigabitiskās infrastruktūras akta regulējuma prasības.

Vienlaikus BITE ieskatā pašreizējā redakcija rada būtisku interpretācijas risku, ka jaunās tehniskās specifikācijas var tikt attiecinātas uz visiem elektronisko sakaru tīkliem, tostarp uz operatoru īpašumā esošiem tīkliem, kas nav paredzēti koplietošanai. Šāda pieeja nav samērīga ar regulējuma mērķi, jo gigabitiskās infrastruktūras regulējums pēc būtības ir vērsts uz to, lai ēkas īpašnieks/attīstītājs par saviem līdzekļiem nodrošinātu ēkā “optiskajai šķiedrai gatavu” iekšējo pasīvo infrastruktūru un iekšējo optiskās šķiedras instalāciju, tādējādi izveidojot vienotu, standartizētu risinājumu ēkā. Šādā modelī elektronisko sakaru komersantiem nav jāveido katram savs atsevišķs iekšējais tīkls ēkā – komersanti pieslēdzas piekļuves punktā/ēkas pieslēguma vietā un tālāk sniedz pakalpojumu, izmantojot ēkai piederošo infrastruktūru.

Tomēr praksē saglabāsies gadījumi, kad vairāki elektronisko sakaru komersanti katrs izbūvē vai pārbūvē savu infrastruktūru, savukārt vienota iekšējā fiziskā infrastruktūra un optiskās šķiedras instalācija nemaz netiek izveidota. Tāpēc nav samērīgi vienotos standartus un tehniskās specifikācijas attiecināt uz operatoru īpašumā esošiem tīkliem. Tiem jāattiecas tikai uz ēkai piederošu iekšējo pasīvo infrastruktūru līdz piekļuves punktam. Savukārt operatoram, modernizējot savu tīklu, jābūt tiesībām izvēlēties citus tehniskos risinājumus.

Lūdzam skaidri noteikt, ka 7.¹, 11, 11.¹, 13.¹ un 16.¹ prasības attiecas uz ēkai piederošu iekšējo fizisko infrastruktūru līdz piekļuves punktam. Lai būtu nepārprotami izsecināms, ka šīs prasības nav attiecināmas uz tādiem tīkliem, kas tiek izbūvēti par operatora līdzekļiem  

-