Atzinums

Attiecībā par informatīvā ziņojuma projekta pielikumu par kompetenču sadalījumu 30.panta 3. un 18.punktam, FM šajā gadījumā var būt līdzatbildīgā ministrija, bet Ekonomikas ministrijai ir jābūt kā atbildīgai ministrijai Direktīvas 2023/1791 30.panta transponēšanā, jo patēriņa mājokļu kreditēšana (Consumer Credit Directive 2008/48/EK un Mortgage Credit Directive 2014/17/EU)  ir Ekonomikas ministrijas kompetencē esošie ES tiesību akti, kā arī attiecīgi Patērētāju tiesību aizsardzības likums ar tam pakārtotajiem MK noteikumiem.

-

Ņemot vērā, ka fiskālie stimuli nav saistīti ar fiskālo politiku, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma projekta 11.lpp. rindkopu “FM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas izstrādā un īsteno fiskālo politiku, tai skaitā, izstrādā fiskālās politikas veidošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus, nodrošina to saskaņošanu un veic ievērošanas uzraudzību pēc apstiprināšanas. Līdz ar to KEM ieskatā FM ir piešķirama kompetence Direktīvas 2023/1791 22.panta 2.punkta a) apakšpunktā un 22.panta 3.punktā.”. 

-

Informatīvā ziņojuma projektā attiecībā uz Direktīvas 2023/1791 22.pantu ““Informēšana un izpratnes veicināšana” 2. a) un 3. punkts” ir norādīts, ka Direktīvas 2023/1791 22. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi nolūkā sekmēt un atvieglot efektīvu enerģijas izmantošanu galalietotāju un galaizmantotāju vidū. Kā viens no pasākumiem ir fiskālie stimuli (piemēram, nodokļu atvieglojumi) (22. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2023/1791 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā nav minēts “piemēram, nodokļu atvieglojumi”, tādējādi lūdzam svītrot šos vārdus iekavās informatīvā ziņojuma projekta tekstā. Vēršam uzmanību, ka fiskālie stimuli var būt dažādi, bet Direktīvas 2023/1791 pārņemšana nacionālajos tiesību aktos automātiski neparedz, ka ir jāievieš nodokļu atvieglojumi. Ņemot vērā minēto, attiecīgi lūdzam svītrot arī informāciju pielikumā un MK sēdes protokollēmuma 2.14.apakšpunktā par to, ka Finanšu ministrijai būtu piešķirama kompetence Direktīvas 2023/1791 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

-

Ievērojot iebildumu, kas pievienots pie MK sēdes prokollēmuma projekta 2.4.apakšpunkta (par prasībām publiskajā iepirkumā), Finanšu ministrija iebilst arī pret informatīvā ziņojuma projekta sadaļā "7. panta “Publiskais iepirkums” 1.-5. punkts" norādīto.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma projektu, tā pielikumu un saistīto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu – papildināt kompetento/atbildīgo  institūciju uzskaitījumu par Direktīvas 5.panta 9.punkta un 6.panta izpildi ar pārējām ministrijām, kuru valdījumā ir valsts ēkas, kā arī - lai mazinātu atšķirības ministriju pakļautībā esošo iestāžu mērķos - ar Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldi.

-

Finanšu ministrija iebilst pret MK sēdes protokollēmuma 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8., 2.25. apakšpunktos noteikto, ka Finanšu ministrija ir galvenā atbildīgā par Direktīvas 2023/1791 7.panta un IV pielikuma pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrijas kompetencē neietilpst ar energoefektivitāti saistītu jautājumu vērtēšana. (IPVNĪPPN, IUB)

1) Direktīvas 2023/1791 7.pants un IV pielikums nosaka, ka pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji publisko iepirkumu regulējuma izpratnē (turpmāk visi kopā - pasūtītāji) iepērk preces, pakalpojumus, būvdarbus, ēkas, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis atbilstoši prasībām, kas izriet no Direktīvas 2023/1791 regulējuma kopumā, tās 7.panta un konkrēti IV pielikuma. Tātad secināms, ka ar Direktīvu 2023/1791 pēc būtības tiek noteikti, nevis specifiski iepirkuma procedūru norises noteikumi, bet gan prasības par to, kādam energoefektivitātes līmenim ir jāatbilst tām precēm, pakalpojumiem, būvdarbiem, ēkām, ko iepērk pasūtītāji. Energoefektivitātes prasību regulēšana pēc būtības un tas, kādas prasības tiek izvirzītas energoefektivitātes līmenim dažādām precēm un pakalpojumiem, lai nodrošinātu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, nav Finanšu ministrijas kompetencē. Publiskais iepirkums konkrētā Direktīvas 2023/1791 panta kontekstā tiek izmantots tikai kā līdzeklis, lai veicinātu klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu. 
Līdz ar to kā galvenā par Direktīvas 2023/1791 7.panta un IV pielikuma pārņemšanu nacionālajā regulējumā ir nosakāma Klimata un enerģētikas ministrija, kas ir atbildīga par klimata un enerģētikas politiku. Finanšu ministrija kā par publisko iepirkumu politiku atbildīgā institūcija ir nosakāma par līdzatbildīgo, lai pēc nepieciešamības sniegtu atbalstu tieši no publisko iepirkumu regulējuma viedokļa.
Finanšu ministrija piekrīt tikt noteikta par atbildīgo attiecībā uz Direktīvas 2023/1791 7.panta 5.punkta otrās daļas 1.teikumu par paziņojumiem Tenders Electronic Daily (TED) tīmekļa vietnē, ņemot vērā, ka tas tiešā veidā skar publisko iepirkumu publikāciju noteikumus.

2) Papildus arī vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2023/1791 7.panta tvērums pēc būtības ir plašāks, nekā šobrīd ir Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, Publiskās un privātās partnerības likuma tvērums, jo aptver arī, piemēram, energoefektivitātes prasības ēku iegādei un nomai, ko minētie publisko iepirkumu likumi neregulē. Attiecīgi šādas prasības, kas izriet no Direktīvas 2023/1791 7.panta, nebūtu iespējams regulēt minētajos Finanšu ministrijas kompetencē esošajos likumos.

3) Faktiski to, ka galvenajai atbildīgajai par minēto Direktīvas 2023/1791 7.panta un IV pielikuma prasību pārņemšanu ir jābūt Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir atbildīga par visas Direktīvas 2023/1791 pārņemšanu, apstiprina arī pieeja, kas tika īstenota, pārņemot iepriekšējo, šobrīd vēl spēkā esošo energoefektivitātes direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK).  Arī iepriekšējā energoefektivitātes direktīva, kas tiek pārstrādāta ar Direktīvu 2023/1791, paredz prasības energoefektivitātei publiskajos iepirkumos. Šīs prasības ir iestrādātas Publisko iepirkumu likuma 55.pantā. Par šo prasību pārņemšanu bija atbildīga Ekonomikas ministrija, kas arī kopumā bija atbildīga par visas iepriekšējās energoefektivitātes direktīvas pārņemšanu nacionālajā regulējumā. Finanšu ministrijas ieskatā, šāda pieeja būtu saglabājama arī šobrīd, pārņemot pārstrādātās Direktīvas 2023/1791 regulējumu.

Uzskatām, ka, nosakot atbildību par Direktīvas 2023/1791 prasību pārņemšanu, nebūtu izmantojama formāla pieeja, kur atbildības tiek sadalītas pa teikumiem vai pantiem. Atbildību noteikšana par minētās direktīvas prasību pārņemšanu ir jāvērtē pēc mērķa un būtības. Šobrīd Eiropas Savienībā tiek pieņemti daudzi starpinstitucionāli tiesību akti, kuri būtu skatāmi un ieviešami pēc mērķa un būtības, nevis formāliem apsvērumiem.

-

Vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2023/1791 22.panta 2.punkta ievaddaļā ir norādīts, ka dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus nolūkā sekmēt un atvieglot efektīvu enerģijas izmantošanu galalietotāju un galaizmantotāju vidū. Minētos pasākumus ietver valsts stratēģijā, piemēram, integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas paredzēti Regulā (ES) 2018/1999, vai ilgtermiņa renovācijas stratēģijā, kas izveidota, ievērojot Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantu. Tas nozīmē, ka 22.punkta 2.punkta apakšpunktos minētos pasākumus var iekļaut izstrādājot, piemēram nacionālos enerģētikas vai klimata plānus. Minēto plānu izstrāde nav Finanšu ministrijas kompetencē, līdz ar to Finanšu ministrija nevar būt līdzatbildīga par to, ka tiks nodrošināta minētā apakšpunkta pārņemšanas nacionālajos tiesību aktos. Papildus vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma projekta sadaļā “22. panta “Informēšana un izpratnes veicināšana” 2. a) un 3. punkts” (11.-12.lpp.) Klimata un enerģētikas ministrija konkretizē, ka Direktīva 2023/1791 22.panta 2.punkta a) apakšpunktā “fiskālie stimuli” ietilpst nodokļu atvieglojumi. Finanšu ministrijas ieskatā, minētais nenozīmē, ka šim mērķim sasaistē ar energoefektivitāti būtu jāizmanto tieši nodokļu atvieglojumi. Šajā gadījumā Finanšu ministrija var sniegt viedokli par atbildīgās ministrijas izstrādāto nacionālās enerģētikas vai klimata plāna projektu (vai citu dokumentu par šo tēmu) saskaņošanas procesā un par šajā dokumentā iekļautajiem pasākumiem.

-