Atzinums

Par likumprojektu “Grozījumi “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā””

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) ir konstatējusi, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk arī – Likumprojekts), kurā paredzēts papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk arī – EPLL) 36.panta otro daļu ar 7.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “7) tie nedrīkst reklamēt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu piedāvājumus.” NEPLP ir izskatījusi Likumprojektu un Likumprojekta anotāciju un sniedz savus iebildumus, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
1. Ņemot vērā, ka saskaņā ar EPLL noteikto vispārīgi ir atļauta alus un vīna reklāma elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tad, NEPLP ieskatā, EPLL grozījumi par aizliegumu reklamēt cenas un atlaides alum un vīnam nemazinās alkohola lietošanas apjomu sabiedrībā, jo alus un vīna reklāma ir atļauta. NEPLP secina, ka ar šādiem EPLL grozījumiem, visticamāk, netiks sasniegts Likumprojekta grozījumu mērķis, turpretī tie, visdrīzāk, negatīvi ietekmēs elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari kopumā, mazinot kopējos ieņēmumus un kapacitāti, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī Covid-19 krīzes seku ietekmē jau tā ir novājināta. Samazinoties vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu ienākumiem, tiek tieši ietekmēta elektronisko plašsaziņas līdzekļu spēja radīt kvalitatīvu vietējo saturu, kas ir būtisks Latvijas informatīvās telpas drošības nodrošināšanai.
2. NEPLP vērš uzmanību, ka EPLL attiecībā uz audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu izvietošanu jau šobrīd ir noteikti plaši ierobežojumi Latvijas jurisdikcijā esošajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, līdz ar to, nosakot vēl papildu ierobežojumus, pastāv liela iespējamība, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izvēlēsies iespēju reģistrēties kādā citā valstī, lai apietu Latvijā noteiktos ierobežojumus, tā rezultātā nodokļi un uzraudzības maksas nenonāks Latvijas valsts budžetā, bet gan tiks samaksāti citai valstij. Ņemot vērā minēto, NEPLP secina, ka ar papildu ierobežojumu izveidi, tas ir, nosakot alus un vīna cenu un atlaižu reklāmas aizliegumu, visdrīzāk netiks sasniegts Likumprojekta grozījumu mērķis, jo Latvijā retranslētajās programmās audio un audiovizuālo paziņojumu izvietošana turpināsies, ņemot vērā, ka šo programmu jurisdikcijas valstīs nav noteikti šādi ierobežojumi.
3. Ar piedāvātajiem EPLL grozījumiem tiek palielināta nevienlīdzība starp tiem Latvijas jurisdikcijā esošajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas darbojas lineāri, un tiem, kas darbojas interneta vidē. Plānotie EPLL grozījumi nosaka ierobežojumus galvenokārt televīzijas un radio programmās, tomēr nenosaka līdzvērtīgus ierobežojumus interneta vidē izplatītajam saturam un saturam, kas tiek izplatīts pakalpojumos pēc pieprasījuma. NEPLP vērš uzmanību, ka sabiedrības daļa (jaunieši), kurus plānots aizsargāt ar ierobežojumiem, ko paredz šie EPLL grozījumi, lineāro apraidi (radio un televīziju) lieto maz vai nelieto vispār. Jaunieši, saskaņā ar NEPLP veiktajiem pētījumiem[1], vairāk satura patērē interneta vidē, izmantojot dažādas sociālo tīklu platformas un lietotnes, kā arī skatās saturu pakalpojumos pēc pieprasījuma sev vēlamā laikā un veidā. Ņemot vērā minēto, NEPLP secina, ka EPLL grozījumu mērķis – aizsargāt jauniešus no alkohola patēriņa, netiks sasniegts.
4. NEPLP vērš uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīta atsauce uz 2020.gada datiem par alkohola patēriņu. Ņemot vērā,  ka 2020.gads bija ļoti liels pārmaiņu laiks sabiedrībā Covid-19 pandēmijas ietekmē, lai objektīvi izvērtētu situāciju par esošo alkohola patēriņu Latvijas sabiedrībā, būtu nepieciešami aktuālāki dati.
5. Likumprojekta grozījumos  iekļautā norma palielinās administratīvo slogu gan satura veidotājiem, gan NEPLP kā uzraugošajai institūcijai. NEPLP saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 82.pantu veic administratīvā pārkāpuma procesu audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanas jomā. NEPLP rīcībā esošie monitoringa instrumenti būtu speciālie jāpielāgo jauno ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai, kas prasītu vairāk laika un cilvēkresursu NEPLP ikdienas darbā. Plānotie EPLL grozījumi arī palielinātu administratīvo slogu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tādējādi samazinot esošo audio un audiovizuālo komerciālu paziņojumu izvietošanas apjomu, kas negatīvi ietekmēs elektronisko plašsaziņas līdzekļu ienākumus un spēju radīt kvalitatīvu vietējo saturu.
6. Nobeigumā NEPLP vērš uzmanību, ka jau 2021.gada 26.jūlijā ar vēstuli Nr.210/3-2 “Par izstrādāto likumprojektu” NEPLP aicināja Veselības ministriju likumprojekta izstrādē iesaistīt NEPLP, elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no biedrības “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” un biedrības “Latvijas Reklāmas asociācija”. Līdz šim brīdim Veselības ministrija nav iesaistījusi iepriekš norādītās institūcijas un personas likumprojekta izstrādē, kā rezultātā nav tikusi vērtēta un analizēta EPLL grozījumu potenciālā ietekme uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari.
Ievērojot visu iepriekš norādīto, NEPLP nesaskaņo likumprojektu “Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un joprojām aicina likumprojekta izstrādē iesaistīt gan NEPLP, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvjus, uzklausot nozares viedokli/nostāju, kā arī vērtējot un analizējot EPLL grozījumu potenciālo ietekmi uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari.

Ar cieņu
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome


[1]  Skatīt šeit: https://www.neplp.lv/lv/petijumi
 

-