Atzinums

Noteikumu 2. punkts paredz vienādu piemērošanu neatkarīgi no finansējuma avota, savukārt 3. punkta tvērumā ir ietvertas arī privātpersonas, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Anotācija skaidro, ka šis regulējums tieši attieksies arī uz institūcijām, kurām deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi. Šāda kārtība (jebkuri finansējuma avoti, visi IKT resursi) nav pietiekami pamatota, pirms nav nodalītas vismaz valsts pārvaldes funkciju, pamatdatu un koplietošanas sistēmas no sistēmām, kuras izveidotas kapitālsabiedrībām deleģētu valsts pārvaldes funkciju izpildei. Nemaz nerunājot par kapitālsabiedrību iekšējām un komercdarbības sistēmām. Pēdējās kategorijas sistēmu attīstības lietderība un finansēšana pēc būtības ir kapitālsabiedrības valdes atbildības jautājums, nevis centralizēti vērtējams valsts IKT investīciju projekts. Lūdzam precizēt 2.un 3.punkta redakciju nosakot diferencētu piemērošanu pēc sistēmas funkcijas, finansējuma avota un valsts finanšu riska. Deleģētā uzdevuma izpildītājam pilno lietderības izvērtēšanas režīmu piemērot tikai tam IKT resursam, kas tieši nodrošina deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi. Komercdarbības un iekšējās sistēmas nepieciešams izslēgt. Pašu līdzekļu projektiem centralizēti nepieciešams vērtēt horizontālās, sadarbspējas, drošības un valstisko risku prasības, ja attiecināms, nevis automātiski visu investīcijas lietderību.
 

-

Lūdzam MK noteikumu projektā paredzēt izņēmuma gadījumus no noteikumu prasības piemērošanas, ja IKT aktivitātes tiek pārvaldītas deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma, kas ir saistītas ar valsts drošības, kā arī ar valsts robežas drošības jomu, ņemot vērā, ka šāda veida risinājumu ietvars un sastāvs ierasti ir ierobežotas pieejamības un ir konkrēto deleģējuma devēju kompetences jautājums. 

-

MK noteikumu projekta 5.9.apakšpunktā ietvertā stratēģiskas aktivitātes definīcija paredz, ka stratēģiska aktivitāte ir tāda, kas būtiski ietekmē:
 - vairākas nozares;
 - būtisku datu apmaiņu;
 - valsts pakalpojumus;
 - kiberdrošību;
 - tehnoloģisko ilgtspēju.
Praktiski gandrīz jebkuru valsts mēroga informācijas sistēmu iespējams klasificēt kā stratēģisku. Tas rada neskaidrību un interpretācijas risku. Līdz ar to lūdzam pēc iespējas precīzāk definēt terminu “stratēģiskā aktivitāte” MK noteikumu projektā.

-

Noteikumu projekta II nodaļā “Valsts digitālās pārvaldes pārvaldības modelis un atbildību sadalījums” dotais regulējums būtiski paplašina Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta otrajā daļā doto deleģējumu. Valsts digitālā pārvalde ir ievērojami plašāks politikas un pārvaldības jēdziens, savukārt Valsts informācijas sistēmu likumam ir konkrēti definēts objektu loks, attiecībā uz kuru ir dots arī deleģējums. Satiksmes ministrijas ieskatā Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta otrā daļa nevar automātiski tikt tulkota kā vispārējs pilnvarojums Ministru kabinetam regulēt visus valsts digitālās pārvaldes IKT resursus un visas IKT investīcijas. Normatīvajos aktos “valsts digitālā pārvalde” nav definēta kā noteiktu objektu kategorija līdzīgi kā “valsts informācijas sistēma”, jo tā ir politikas joma. To pierāda arī VARAM nolikums, kas nosaka, ka VARAM kompetencē ir ne tikai valsts informācijas sistēmu darbības koordinācija, bet arī valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība, informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas pārvaldība, valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldība, datu pārvaldība un tml. Šī deleģējuma atšķirība ir ļoti būtiska valsts kapitālsabiedrībām, jo saskaņā ar noteikumu projekta regulējumu, ja kapitālsabiedrībai ir kaut viens deleģēts uzdevums, visa kapitālsabiedrības “IKT saimniecība” kļūst par Valsts informācijas sistēmu likuma objektu.
Tādējādi, Satiksmes ministrijas ieskatā jēdzieni “valsts digitālā pārvalde” un  “valsts digitālās pārvaldes IKT resursi” pēc sava satura ir plašāka regulējuma joma par Valsts informācijas sistēmu likuma darbības jomu un tā 4. panta otrajā daļā Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma objektu. Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta otrajā daļā minētie IKT resursi un pakalpojumi ir saistīti ar valsts informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu, nevis noteikti kā patstāvīgs visu valsts pārvaldes IKT resursu regulējuma objekts . Lūdzam pārskatīt noteikumu projekta tvērumu un nodrošināt tā atbilstību likumā dotajam pilnvarojumam. Ja VARAM mērķis ir normatīvi regulēt visu valsts digitālās pārvaldes IKT resursu un investīciju pārvaldību neatkarīgi no to sasaistes ar valsts vai institūcijas informācijas sistēmām, lūdzam rast atbilstošu tiesisko risinājumu.
 

-

Projekta 6.punkts nosaka, ka “Valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstību organizē pēc daļēji centralizēta pārvaldības modeļa”, nodalot nozares biznesa atbildību no valsts līmeņa arhitektūras, investīciju portfeļa un risku pārraudzības. Tomēr noteikumos pats daļēji centralizētais pārvaldības modelis nav noteikts. Turpmākajos punktos ir noteikts institūciju funkciju sadalījums, savukārt VI nodaļā VARAM un Valsts digitālo investīciju komisijai paredzētas arī projektu saskaņošanas un nesaskaņošanas tiesības, kā arī iespēja liegt otrā un trešā līmeņa aktivitātes iepirkuma uzsākšanu. Satiksmes ministrijas ieskatā nozarei būtu jāidentificē biznesa vajadzība un jāatbild par rezultātu, bet centrālajam līmenim noteikumos noteiktos gadījumos var liegt šīs vajadzības tehnoloģiskā risinājuma īstenošanu. Lūdzam papildināt noteikumus, skaidri nosakot daļēji centralizētā pārvaldības modeļa būtību: lēmumu, tiesību un atbildības robežas starp nozares un centrālo līmeni, centralizētā izvērtējuma tvērumu un tiesisko nozīmi, kā arī domstarpību risināšanas principus. No noteikumiem jābūt nepārprotami saprotamam, kuri jautājumi ir nozares ekskluzīvā atbildība, kuros centrālā institūcija veic tikai horizontālu ekspertīzi, un kuros tai ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus uzņemoties arī atbilstošu atbildību.
 

-

Projekta 7.4.apakšpunkts nosaka, ka nozares ministrija nodrošina aktivitātes īstenošanas un uzturēšanas kapacitāti, finansējuma un dzīves cikla izmaksu plānošanu. Punkts ir attiecināms uz valsts IKT finansēšanas modeli. Satiksmes ministrijas ieskatā jau Informatīvajā ziņojumā bija jāatbild uz  pamatjautājumu par to, kurām valsts informācijas sistēmām valstij ir pienākums nodrošināt stabilu ilgtermiņa finansējumu un kurām sistēmām finansējums jānodrošina attiecīgajai nozarei vai pakalpojuma sniedzējam/funkcijas izpildītājam. Noteikumu projektā bez konkrēta risinājuma ir noteikts tikai vispārīgs nozares ministrijas pienākums. Lūdzam, izstrādājot daļēji centralizētā pārvaldības modeļa regulējumu,  papildināt to ar finansēšanas modeli, vai norādīt anotācijā ka tāda nebūs.
 

-

Projekta 8.2. un 9.punktā ir minēts “vienots IKT investīciju portfelis” un noteikts, ka Valsts digitālo investīciju komisija izskata trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes, vērtē to prioritāti kopējā valsts investīciju portfelī un sniedz atzinumu pirms turpmāka finansēšanas vai apstiprināšanas lēmuma. Taču nav noteikts, kā pats valsts investīciju portfelis “rodas” un kā prioritātes ir sasaistītas ar finansējuma sadali. Pastāv risks (prakse), ka prioritāti un finansējumu saņem jau esošs projekts, nevis salīdzinātas projektu vajadzības pirms budžeta sadales. Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normām, par kārtību valsts IKT investīciju vajadzību portfeļa veidošanai pirms finansējuma sadales. Papildus, lūdzam noteikumu projektā noteikt prioritizācijas kritērijus (obligātās ES prasības, valsts drošība, kritisko sistēmu dzīves cikls, pārresoru nepieciešamība, administratīvā sloga mazinājums un tml.).
 

-

MK noteikumu projekta 8.3. apakšpunkts paredz, ka lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanas metodiku izstrādā VARAM, savukārt kārtības VI sadaļa nosaka izvērtēšanas procesu un iesaistītās institūcijas, taču nedz kārtība, nedz 2.pielikumā ietvertā lietderības un investīciju pamatojuma forma nenosaka konkrētus kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēta aktivitātes lietderība un pieņemts lēmums. Lūdzam  papildināt MK noteikumu projektu vai anotāciju,  norādot termiņu, līdz kuram tiks izstrādāta un apstiprināta MK noteikumu projekta 8.3.apakšpunktā minētā metodika, nodrošinot, ka izvērtēšanas kritēriji ir zināmi pirms noteikumu piemērošanas uzsākšanas. 

-

Projekta 8.2. un 9.punktā ir minēts “vienots IKT investīciju portfelis” un noteikts, ka Valsts digitālo investīciju komisija izskata trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes, vērtē to prioritāti kopējā valsts investīciju portfelī un sniedz atzinumu pirms turpmāka finansēšanas vai apstiprināšanas lēmuma. Taču nav noteikts, kā pats valsts investīciju portfelis “rodas” un kā prioritātes ir sasaistītas ar finansējuma sadali. Pastāv risks (prakse), ka prioritāti un finansējumu saņem jau esošs projekts, nevis salīdzinātas projektu vajadzības pirms budžeta sadales. Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normām, par kārtību valsts IKT investīciju vajadzību portfeļa veidošanai pirms finansējuma sadales. Papildus, lūdzam noteikumu projektā noteikt prioritizācijas kritērijus (obligātās ES prasības, valsts drošība, kritisko sistēmu dzīves cikls, pārresoru nepieciešamība, administratīvā sloga mazinājums un tml.).

-

MK noteikumu projekta 28.punktā noteikts, ka atbildīgā institūcija IKT resursa attīstības aktivitātes īstenošanu nedrīkst uzsākt pirms aktivitātes reģistrēšanas VIRSIS un šo noteikumu VI nodaļā noteiktā izvērtēšanas procesa piemērošanas. 
MK noteikumu projekta 34.punktā noteikts, ka Pirmā līmeņa aktivitāti apstiprina atbildīgās institūcijas vadītājs. Izrietoši nav samērīga prasība jebkuru attīstības aktivitāti reģistrēt VIRSIS, ja lēmums tiek pieņemts institūcijas ietvaros un tās rīcībā ir jau esošas darba uzdevumu un aktivitāšu pārvaldības sistēmas. 
Atbilstoši MK noteikumu projektā paredzētajam, Otrā un Trešā līmeņa aktivitātes izskatīšanas termiņš ir 15 darbdienas, bet Trešā līmeņa aktivitāti papildus vēl 15 darbdienu laikā izskata un sniedz atzinumu Valsts digitālo investīciju komisija un nav noteikts, no kura brīža tiek skaitīts šis termiņš komisijai. Kopā tas veido no sešām līdz pat astoņām kalendārajām nedēļām izskatīšanai, kuras laikā aktivitāte atbilstoši MK noteikumu projekta 28.punktā noteiktajam nedrīkst tikt virzīta.  
Ņemot vērā paredzētos izskatīšanas laikus, kā arī jau esošos Publisko iepirkumu likumā noteiktos termiņus, kā arī valsts drošības iestāžu atzinumu sniegšanas termiņus, ja aktivitātei ir piemērojamas normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības, šāds ierobežojums rada būtisku ietekmi un riskus uz aktivitāšu īstenošanas termiņiem. Aicinām pārskatīt MK noteikumu projektā iekļautos aktivitāšu izvērtēšanas termiņus, attiecīgi mazinot izskatīšanai paredzēto darbdienu skaitu, kā arī no MK noteikumu projekta izņemt 28. un 48. punktā noteiktos aizliegumus aktivitātes un iepirkuma procedūru īstenošanai vai piedāvāt alternatīvus risinājumus, lai mazinātu MK noteikumu projektā noteiktā papildu administratīvā procesa ietekmi uz kopējo aktivitāšu īstenošanu. 

-

MK noteikumu projekts paredz papildu centralizētu izvērtēšanas mehānismu neatkarīgi no tā, ka daļā institūciju jau pastāv:
- padomes;
- uzraudzības komitejas;
- kapitālsabiedrību pārvaldības mehānismi;
- iekšējās investīciju izvērtēšanas procedūras.
Piemēram, valsts kapitālsabiedrībās investīciju lēmumi bieži tiek pieņemti valdes un padomes līmenī.
Rezultātā vienu un to pašu aktivitāti var nākties:
- saskaņot uzņēmuma ietvaros;
- apstiprināt padomē;
- vērtēt VARAM;
- vērtēt Investīciju komisijā;
- pēc tam organizēt iepirkumu.
Lūdzam paredzēt izņēmumus vai vienkāršotu procedūru gadījumos, kad institūcijā jau darbojas normatīvos aktos noteikti investīciju pārvaldības mehānismi.

-

MK noteikumu projekta 40.punkts paredz plašu institūciju loku, kas piedalās izvērtēšanā, tomēr nav noteikts:
 - cik ilgā laikā tās sniedz viedokli;
 - kādas ir sekas, ja viedoklis netiek sniegts;
 - vai viedokļa nesniegšana tiek uzskatīta par saskaņojumu.
Pastāv risks, ka projekta izskatīšanas termiņi kļūs nekontrolējami un būs atkarīgi no katras iesaistītās institūcijas kapacitātes, līdz ar to lūdzam MK noteikumu projektā noteikt attiecīgās prasības.

-

MK noteikumu projekta 42., 44. un 45. punkts paredz VARAM un Valsts digitālo investīciju komisijas atzinumu sniegšanu, taču nav skaidri noteikts:
 - kurš pieņem galīgo lēmumu par aktivitātes virzību;
 - kā tiek risinātas domstarpības starp VARAM un nozares ministriju vai atbildīgo institūciju;
 - kā tiek risināta situācija, ja VARAM un Valsts digitālo investīciju komisijas atzinumi ir pretrunīgi;
 - vai un kādā kārtībā iespējams apstrīdēt lēmumu par aktivitātes nesaskaņošanu.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta 48.punkts faktiski aizliedz uzsākt iepirkumu bez saskaņojuma, VARAM atzinumam ir būtiska ietekme uz iestādes spēju pildīt tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt MK noteikumu projektu ar attiecīgajām prasībām.

-

MK noteikumu projekts nosaka pienākumus institūcijām, bet nenosaka:
 - VARAM atbildību par termiņu ievērošanu;
 - KPI izvērtēšanas procesam;
 - maksimālo pieļaujamo termiņu kavējumu;
 - sekas termiņu neievērošanas gadījumā.
Lūdzam noteikt attiecīgās prasības VARAM un aktivitāšu izvērtēšanā iesaistītajām institūcijām.

-

Papildināt anotācijas 1.1.apakšpunkta apraksta daļu pirms rindkopas, kas sākas ar tekstu “Informatīvajā ziņojumā noteikts uzdevums …” ar informāciju, ka Informatīvais ziņojums nav saskaņots ar ministrijām, kā arī attiecīgi Ministru kabinetā nav skatīts un apstiprināts kāds no Informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem. Šādi papildinājumi ir nepieciešami, lai skaidri pateiktu, ka normatīvā akta projekta saskaņošanas procesā pēc būtības tiek priekšlaicīgi izlemti jautājumi, par kuriem Ministru kabinets vēl nav pieņēmis konceptuālu lēmumu.
 

-

Anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļā Pašreizējā situācija (kurā ir tikai divi vārdi “Informatīvais ziņojums”) lūdzam sniegt visaptverošu un jēgpilnu informāciju par konkrēto situāciju.  Noteikumu projekta anotācijā kā viens no projekta izstrādes pamatiem norādīts Informatīvais ziņojums “Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām” (26-TA-1866), norādot, ka tajā VARAM ir noteikts uzdevums izstrādāt attiecīgo regulējumu. Taču Informatīvais ziņojums un tam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un tā saskaņošanas procesā ir izteikti būtiski iebildumi par piedāvātā IKT pārvaldības modeļa tvērumu, centralizācijas pakāpi, finansēšanas principiem, nozaru atbildību un regulējuma piemērošanu valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ šajā projektā notiek atsaukšanās uz vēl nepieņemtu Ministru kabineta lēmumu kā uz jau noteiktu uzdevumu nostiprināt vienu konkrētu pārvaldības modeli. Šo izvēli ir veikusi VARAM un arī attiecīgi sagatavojusi atbilstošu noteikumu projektu. Lūdzam to precīzi norādīt.
 

-

Anotācijas 2.1.punktā kā sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt ir norādītas valsts pārvaldes iestādes un institūcijas, kurām deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi. Pašreizējā redakcijā noteikumu projekts vairāk uzlabo projekta kontroles un pamatošanas kvalitāti, nekā vienkāršo projektu īstenošanu samazinot kontroles un paaugstinot jebkādas spējas projektu realizēt. Lūdzu papildināt ietekmes aprakstu ar informāciju, ka noteikumu projekts būtiski paplašina IKT attīstības aktivitāšu saskaņošanas tvērumu, projektu sagatavošanas dokumentāciju, VIRSIS uzskaiti un uzraudzību, ievieš papildu trešā līmeņa izvērtēšanas institūciju un saglabā VARAM faktisku gala saskaņošanas kompetenci attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm  un institūcijām, kurām deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi. Nozares ministrijām tiek palielināta atbildība par biznesa vajadzību, finansējuma piesaisti un rezultātiem, vienlaikus nepalielinot to tiesības lēmumu pieņemšanai.
 

-

MK noteikumu projekta anotācijas 1.3. punktā tiek atzīts administratīvo prasību pieaugums, vienlaikus anotācijas 2.3., 2.5.,  kā arī  7.2. un 7.3. punktā administratīvo un atbilstības izmaksu novērtējums  juridiskām personām un projekta izpildē iesaistītajām institūcijām atzīmēts kā neattiecināms. Kārtībā aprakstītās prasības paredz jaunus būtiskus uzdevumus un papildu administratīvo slogu visu IKT resursu turētājiem uz kuriem šī kārtība attiecas. Izrietoši šīs prasības radīs arī papildu izmaksas katram no šo IKT resursu turētājiem.  
Vienlaikus anotācijas 3. sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" aprēķinātas vienīgi VARAM izmaksas (divas amata vietas, Valsts digitālo investīciju komisijas darbs), bet ne izmaksas, kas tiek uzliktas atbildīgajām institūcijām, lai sagatavotu un regulāri uzturētu prasīto dokumentāciju. Lūdzam veikt ietekmes izvērtējumu un anotācijā iekļaut informāciju par ietekmi uz atbildīgajām institūcijām, tām nepieciešamo finansiālo resursu MK noteikumu projektā paredzēto pienākumu izpildei.  

-

MK noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka:
 - paredzētas 2 jaunas divas jaunas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības procesu vadītāju amata vietas;
 - tiek plānota centralizēta IKT investīciju portfeļa pārvaldība;
 - tiek ieviesta jomu arhitektūru uzraudzība;
 - tiek veidota Valsts digitālo investīciju komisija;
 - tiek organizēta visu otrā un trešā līmeņa aktivitāšu izvērtēšana.
Vienlaikus anotācijā nav sniegts izvērtējums, vai plānotā kapacitāte ir pietiekama šo uzdevumu veikšanai noteiktajos termiņos. Lūdzam papildināt anotāciju ar kapacitātes un noslodzes analīzi.

-

Noteikumu projekta 1.punktā notiek atteikšanās no līdz šim izmantotā jēdziena “attīstības aktivitāte”, kuru detalizēti skaidroja Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr.368  “Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība”, taču Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta otrajā daļā, kurā dots deleģējums kārtības izstrādei, šī terminoloģija ir palikusi. Ierosinām skaidrot punkta tekstā attīstības aktivitātes saturu vai lietot saīsinājumu “turpmāk – attīstības aktivitāte”. Īpaši situācijā, ja 2.punktā un turpmāk noteikumu projekta redakcijā šī terminoloģija “attīstības aktivitāte” tiek lietota vairākkārtīgi.
 

-

Ņemot vērā MK noteikumu projektā paredzēto Valsts digitālo investīciju komisijas transformāciju no projektā bāzētas uz pastāvīgu pamatdarbības funkciju, aicinām anotācijā norādīt paredzamās profesionālās kvalifikācijas prasības divām jaunajām Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības procesu vadītāju amata vietām, kā arī stratēģiju, kā tiks organizētas, koordinētas un nodrošinātas nepieciešamās kompetences un IKT jomas kvalifikācija, lai pēc būtības izvērtētu aktivitātes visā to dzīves ciklā, tai skaitā, formātu, kā tiks noteikti un piesaistīti MK noteikumu projekta 40.punktā noteiktie eksperti. 

-