Projekta ID
21-TA-1794Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija"
Atzinums iesniegts
29.07.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
15. Papildināt VI nodaļu ar 37.1, 37.2, 37.3 un 37.4 pantu šādā redakcijā:
“37.1pants. (1) Persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas, vai arī ieved tās Latvijā, lai izmantotu tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (turpmāk – riepu ražotājs), nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Riepu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu.
37.2pants.
(1) Riepu ražotājs sedz visas šā likuma 37.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās nolietoto riepu savākšanas, pieņemšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai riepu nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu atbilstoši šā likuma prasībām.
(3) Riepu ražotājs nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz visu veidu riepu savākšanu, pieņemšanu, pārvadāšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.
(4) Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka tā mājas lapā internetā tiek publicēta informācija par:
1) par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai,
2) par nolietoto riepu pieņemšanas vietām un nolietoto riepu pieņemšanas kārtību.
(5) Gadījumā, ja riepu ražotājs šā likuma 37.1 panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus veic pats, tas šā panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā minēto informāciju izvieto riepu tirdzniecības vietā, arī , interneta tirdzniecības vietā.
37.3pants. (1) Persona, kas laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū tekstilizstrādājumus (turpmāk – tekstilizstrādājumu ražotājs) nodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar komersantu, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.
37.4pants. (1) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas šā likuma 37.3 panta pirmajā un otrajā daļā minēto pasākumu ietvaros savākto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.”
“37.1pants. (1) Persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas, vai arī ieved tās Latvijā, lai izmantotu tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (turpmāk – riepu ražotājs), nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Riepu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu.
37.2pants.
(1) Riepu ražotājs sedz visas šā likuma 37.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās nolietoto riepu savākšanas, pieņemšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai riepu nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu atbilstoši šā likuma prasībām.
(3) Riepu ražotājs nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz visu veidu riepu savākšanu, pieņemšanu, pārvadāšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.
(4) Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka tā mājas lapā internetā tiek publicēta informācija par:
1) par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai,
2) par nolietoto riepu pieņemšanas vietām un nolietoto riepu pieņemšanas kārtību.
(5) Gadījumā, ja riepu ražotājs šā likuma 37.1 panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus veic pats, tas šā panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā minēto informāciju izvieto riepu tirdzniecības vietā, arī , interneta tirdzniecības vietā.
37.3pants. (1) Persona, kas laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū tekstilizstrādājumus (turpmāk – tekstilizstrādājumu ražotājs) nodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar komersantu, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.
37.4pants. (1) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas šā likuma 37.3 panta pirmajā un otrajā daļā minēto pasākumu ietvaros savākto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.”
Iebildums
Likumprojekta 37.2 prim panta ceturtajā daļā noteikts pienākums videi kaitīgu preču apsaimniekotājam publicēt savā mājas lapā internetā infomrāciju par tiem ražotājiem, kas pievienojušies tā izveidotajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai. LRAA aicinājusi Likumprojetkā ietvert papildus normu, kas paredzētu, ka arī Valsts vides dienests savā mājas lapā uztur to ražotāju un saimnieciskās darbības veicēju sarakstu, kuri noslēguši līgumu ar videi kaitīgu preču apsaimniektājiem, vai arī ziņojuši VVD, ka AAL noteiko pienākumu izpildi realizē pašu spēkiem.
Izziņā, kas pieejama TAP portālā (skat. 104.punktu), VARAM skaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" 26.punktam VVD savā tīmekļvietnē ievieto un regulāri atjauno to apsaimniekotāju sarakstu, kuri ar dienestu ir noslēguši apsaimniekošanas līgumus. Sarakstā norāda apsaimniekošanas līguma noslēgšanas datumu, darbības ilgumu un videi kaitīgu preču veidus, kuriem piemēro atbrīvojumu. Tāpēc, VARAM ieskatā, kopsakarībā ar likumprojekta 37.2 panta 4.daļas 1.apakšpunktā noteikto pienākumu publiskot informāciju par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai, arī tiek nodrošināta informācija par tiem riepu ražotājiem, kuru rīcība atbilst normatīvo aktu prasībām dabas resursu nodokļa un atkritumu apsaimniekošanas jomā.
LRAA uzsver, ka šī priekšlikuma mērķis ir veicināt nolietotu riepu apsaimniekošanas sistēmas caurspīdīgumu, kā arī vienkāršu pārskatāmību. Mērķis ir nodrošināt, ka visa informācija par tirgotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri izpilda no AAL un DRN likuma izrietošās prasības, ir pieejama vienuviet. Tas ievērojami atvieglotu riepu pircēju informēšanas iespējas, kā ar arī tirgus dalībnieku uzraudzības iespējas. Šajā gadījumā, kad VVD mājas lapā tiek publicēts to apsaimniekotāju saraksts, kuri ar dienstu noslēguši apsaimniekošanas līgumus, bet to tirgotāju saraksts, kas noslēguši līgumus ar attiecīgajiem apsaimniekotājiem, tiks publicēts apsaimniektāju mājas lapās, sīstēmas caurspīdīguma un vienkāršas pārskatāmības mērķis netiek sasniegts. Pie tam, šāda saraksta izveidošana un uzturēšana pie VVD nav saistīta ar ievērojamu līdzekļu ieguldīšanu, jo visa minētā infomrācija jau šobrīd nonāk VVD rīcībā.
Izziņā, kas pieejama TAP portālā (skat. 104.punktu), VARAM skaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" 26.punktam VVD savā tīmekļvietnē ievieto un regulāri atjauno to apsaimniekotāju sarakstu, kuri ar dienestu ir noslēguši apsaimniekošanas līgumus. Sarakstā norāda apsaimniekošanas līguma noslēgšanas datumu, darbības ilgumu un videi kaitīgu preču veidus, kuriem piemēro atbrīvojumu. Tāpēc, VARAM ieskatā, kopsakarībā ar likumprojekta 37.2 panta 4.daļas 1.apakšpunktā noteikto pienākumu publiskot informāciju par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai, arī tiek nodrošināta informācija par tiem riepu ražotājiem, kuru rīcība atbilst normatīvo aktu prasībām dabas resursu nodokļa un atkritumu apsaimniekošanas jomā.
LRAA uzsver, ka šī priekšlikuma mērķis ir veicināt nolietotu riepu apsaimniekošanas sistēmas caurspīdīgumu, kā arī vienkāršu pārskatāmību. Mērķis ir nodrošināt, ka visa informācija par tirgotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri izpilda no AAL un DRN likuma izrietošās prasības, ir pieejama vienuviet. Tas ievērojami atvieglotu riepu pircēju informēšanas iespējas, kā ar arī tirgus dalībnieku uzraudzības iespējas. Šajā gadījumā, kad VVD mājas lapā tiek publicēts to apsaimniekotāju saraksts, kuri ar dienstu noslēguši apsaimniekošanas līgumus, bet to tirgotāju saraksts, kas noslēguši līgumus ar attiecīgajiem apsaimniekotājiem, tiks publicēts apsaimniektāju mājas lapās, sīstēmas caurspīdīguma un vienkāršas pārskatāmības mērķis netiek sasniegts. Pie tam, šāda saraksta izveidošana un uzturēšana pie VVD nav saistīta ar ievērojamu līdzekļu ieguldīšanu, jo visa minētā infomrācija jau šobrīd nonāk VVD rīcībā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
15. Papildināt VI nodaļu ar 37.1, 37.2, 37.3 un 37.4 pantu šādā redakcijā:
“37.1pants. (1) Persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas, vai arī ieved tās Latvijā, lai izmantotu tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (turpmāk – riepu ražotājs), nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Riepu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu.
37.2pants.
(1) Riepu ražotājs sedz visas šā likuma 37.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās nolietoto riepu savākšanas, pieņemšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai riepu nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu atbilstoši šā likuma prasībām.
(3) Riepu ražotājs nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz visu veidu riepu savākšanu, pieņemšanu, pārvadāšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.
(4) Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka tā mājas lapā internetā tiek publicēta informācija par:
1) par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai,
2) par nolietoto riepu pieņemšanas vietām un nolietoto riepu pieņemšanas kārtību.
(5) Gadījumā, ja riepu ražotājs šā likuma 37.1 panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus veic pats, tas šā panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā minēto informāciju izvieto riepu tirdzniecības vietā, arī , interneta tirdzniecības vietā.
37.3pants. (1) Persona, kas laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū tekstilizstrādājumus (turpmāk – tekstilizstrādājumu ražotājs) nodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar komersantu, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.
37.4pants. (1) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas šā likuma 37.3 panta pirmajā un otrajā daļā minēto pasākumu ietvaros savākto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.”
“37.1pants. (1) Persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas, vai arī ieved tās Latvijā, lai izmantotu tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (turpmāk – riepu ražotājs), nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Riepu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu.
37.2pants.
(1) Riepu ražotājs sedz visas šā likuma 37.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās nolietoto riepu savākšanas, pieņemšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai riepu nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu atbilstoši šā likuma prasībām.
(3) Riepu ražotājs nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz visu veidu riepu savākšanu, pieņemšanu, pārvadāšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.
(4) Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka tā mājas lapā internetā tiek publicēta informācija par:
1) par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai,
2) par nolietoto riepu pieņemšanas vietām un nolietoto riepu pieņemšanas kārtību.
(5) Gadījumā, ja riepu ražotājs šā likuma 37.1 panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus veic pats, tas šā panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā minēto informāciju izvieto riepu tirdzniecības vietā, arī , interneta tirdzniecības vietā.
37.3pants. (1) Persona, kas laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū tekstilizstrādājumus (turpmāk – tekstilizstrādājumu ražotājs) nodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar komersantu, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.
37.4pants. (1) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas šā likuma 37.3 panta pirmajā un otrajā daļā minēto pasākumu ietvaros savākto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.”
Iebildums
Likumprojektā 15.pantā ietvertās normas paredz vairākus svarīgus pienākumus, kuru noteikšana likumā ir atbalstāma un nepieciešama:
1) Pienākumu nodrošināt par saviem līdzekļiem nolietotu riepu pieņemšanu, savākšanu un reģenerāciju tirgotājiem un samnieciskās darbības veicējiem, šo pienākumu izpildot pašiem, vai arī ar videi kaitīgu preču apsaimniekotāja palīdzību;
2) Pienākumu riepu tirogtājiem no saviem klientiem pieņemt nolietotas riepas bez maksas vismaz tādā apmērā, kādā klients tās pie attiecīgā tirogtāja ir iegādājies;
3) Pienākumu riepu tirgotājiem, t.sk., interneta tirdzniecības vietās nodrošināt informāciju par kārtību, kādā tie realizē nolietotu riepu pieņemšanu atbilstoši likuma prasībām;
4) Pienākums videi kaitīgu preču apsaimniekotājiem savā mājas lapā internetā publicēt infomrāciju par ražotājiem (tirgotājiem), kuri pievienojušies to veidotajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai.
Ne Likumprojektā, ne arī spēkā esošajā Atkritumu apsaimniekošanas likuma[1] redakcijā, ne arī citos saistītajos normatīvajos aktos [2], nav paredzēti minēto tiesību normu īstenošanas mehānismi. Attiecīgi, nav arī noteikta par normu izpildes uzraudzīšanu atbildīgā iestāde. Arī Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - Anotācija) nav sniegts skaidrojums par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) redzējumu par Likumprojektā iekļauto tiesību normu īstenošanas mehānismiem. 2009. gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.1. punkts nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. “Normatīvajā aktā izvairās no deklaratīvām tiesību normām. Par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami […]arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu.[3]” “Izstrādājot likumprojektu, ir jāparedz, kāds būs likuma izpildes mehānisms un kādas institūcijas nodrošinās likuma izpildi. Atkarībā no tā, kādas funkcijas izpilde ir jānodrošina, var tikt veidota jauna valsts pārvaldes iestāde vai var noteikt, ka funkciju veiks kāda no jau esošajām valsts pārvaldes iestādēm.”[4] Ievērojot to, ka riepas normatīvajā regulējumā ir atzītas par videi kaitīgām precēm, LRAA uzskata, ka normatīvajā regulējumā ietvertajām prasībām par ražotāju pienākumiem attiecībā uz to apsaimniekošanu, kā arī lietotāju, t.sk., patērētāju, informēšanu par to nodošanas iespējām jābūt ļoti skaidri saprotamam un viennozīmīgi piemērojamam. Ne mazāk svarīgi ir paredzēt skaidru un saprotamu šāda regulējuma īstenošanas mehānismu, kā arī par tā piemērošanu atbildīgo iestādi.
[1] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.pants neparedz atbildības mehānismus, kas būtu piemērojami šiem gadījumiem
[2] Dabas resursu nodokļa likuma 31.pantā paredzēta tikai atbildība par to, ja nodokļa maksātājs apsaimniekotājam sniegtajās atskaitēs norādījis neatbilstošu apliekamā objekta apmēru un tā rezultātā pārstrāde vai reģenerācija nav tikusi izpildīta atbilstošā apmērā
[3] Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju. Rīga, 2016. 18. lpp.
[4] Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju. Rīga, 2016. 48. lpp.
TAP portālā pieejamajā izziņā (skat. 103.punktu) uz LRAA priekšlikumu likumā paredzēt Valsts vides dienesta tiesības vērsties PTAC un lūgt apturēt tādu interneta tirdzniecības vietņu darbību, kuras nepilda AAL paredzētās prasības par klientu informēšanu par noelietotu riepu nodoāsnas kārtību, kā arī pienākumu pievienoties vai izveidot ražotāju paplašinātās atbildīabs sistēmu, VARAM skaidro, ka papildus atbildības mehānismu paredzēšana nav nepieciešama, jo to jau šobrīd esot iespējams realizēt, pamatojoties uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.pantā paredzēto regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot Likumproejtka anotācijā šo tiesību normas īstenošansa mehānismu, kā arī papildināt anotāciajs sadaļu par ietekmi uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka šo pienākumu izpilde neapšaubāmi radīs papildus pienākumus PTAC un VVD.
TAP portālā pieejamajā izziņā (skat. 104.punktu) attiecībā uz LRAA priekšlikumu paredzēt atbildību AAL likuma 37.2 prim panta otrās daļas subjektiem par šajā normā paredzēto pienākumu (informācijas izvietošanas pienākums un pienākums nodrošināt noelitotu riepu pieņemšanu vismaz tādā pašā apmeŗā, kādā tās tikušas iegādātas atteicīgajā tirdzniecīabs vietā) neizpildīšanu, VARAM skaidro, ka atbildību nav nepieciešams paredzēt, jo VVD tiesības realizēt uzraudzību tiek īstenotas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" 4.5. un citiem punktiem. LRAA nevar piekrist šādai argumentācija un uzsver, ka AAL 37.2 panta otrajā daļā paredzēto pienākumu īstenošana caur MK noteikumiem nr. 64 paredzētajiem mehānismiem videi kaitīgu preču apsaimniektāja atkritumu apsaimniekošanas plāna uzraudzību padara šīs normas par bezjēdzīgām un neefektīvām. Uzskatām, ka, lai panāktu, ka visi subjekti,kuriem ir pienākums nodoršināt noelietotu riepu pieņemšanu un apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, šos pienākumus pildītu, Valsts vides dienestam ir nepieciešams paredzēt tiesības aicināt AAL 37.2 panta otrās daļas subjektus izpildīt minētajā normā paredzētos pienākumus, bet šo pienākumu neizpildes gadījumā piemērot administatīvo atbildību.
1) Pienākumu nodrošināt par saviem līdzekļiem nolietotu riepu pieņemšanu, savākšanu un reģenerāciju tirgotājiem un samnieciskās darbības veicējiem, šo pienākumu izpildot pašiem, vai arī ar videi kaitīgu preču apsaimniekotāja palīdzību;
2) Pienākumu riepu tirogtājiem no saviem klientiem pieņemt nolietotas riepas bez maksas vismaz tādā apmērā, kādā klients tās pie attiecīgā tirogtāja ir iegādājies;
3) Pienākumu riepu tirgotājiem, t.sk., interneta tirdzniecības vietās nodrošināt informāciju par kārtību, kādā tie realizē nolietotu riepu pieņemšanu atbilstoši likuma prasībām;
4) Pienākums videi kaitīgu preču apsaimniekotājiem savā mājas lapā internetā publicēt infomrāciju par ražotājiem (tirgotājiem), kuri pievienojušies to veidotajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai.
Ne Likumprojektā, ne arī spēkā esošajā Atkritumu apsaimniekošanas likuma[1] redakcijā, ne arī citos saistītajos normatīvajos aktos [2], nav paredzēti minēto tiesību normu īstenošanas mehānismi. Attiecīgi, nav arī noteikta par normu izpildes uzraudzīšanu atbildīgā iestāde. Arī Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - Anotācija) nav sniegts skaidrojums par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) redzējumu par Likumprojektā iekļauto tiesību normu īstenošanas mehānismiem. 2009. gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.1. punkts nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. “Normatīvajā aktā izvairās no deklaratīvām tiesību normām. Par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami […]arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu.[3]” “Izstrādājot likumprojektu, ir jāparedz, kāds būs likuma izpildes mehānisms un kādas institūcijas nodrošinās likuma izpildi. Atkarībā no tā, kādas funkcijas izpilde ir jānodrošina, var tikt veidota jauna valsts pārvaldes iestāde vai var noteikt, ka funkciju veiks kāda no jau esošajām valsts pārvaldes iestādēm.”[4] Ievērojot to, ka riepas normatīvajā regulējumā ir atzītas par videi kaitīgām precēm, LRAA uzskata, ka normatīvajā regulējumā ietvertajām prasībām par ražotāju pienākumiem attiecībā uz to apsaimniekošanu, kā arī lietotāju, t.sk., patērētāju, informēšanu par to nodošanas iespējām jābūt ļoti skaidri saprotamam un viennozīmīgi piemērojamam. Ne mazāk svarīgi ir paredzēt skaidru un saprotamu šāda regulējuma īstenošanas mehānismu, kā arī par tā piemērošanu atbildīgo iestādi.
[1] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.pants neparedz atbildības mehānismus, kas būtu piemērojami šiem gadījumiem
[2] Dabas resursu nodokļa likuma 31.pantā paredzēta tikai atbildība par to, ja nodokļa maksātājs apsaimniekotājam sniegtajās atskaitēs norādījis neatbilstošu apliekamā objekta apmēru un tā rezultātā pārstrāde vai reģenerācija nav tikusi izpildīta atbilstošā apmērā
[3] Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju. Rīga, 2016. 18. lpp.
[4] Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju. Rīga, 2016. 48. lpp.
TAP portālā pieejamajā izziņā (skat. 103.punktu) uz LRAA priekšlikumu likumā paredzēt Valsts vides dienesta tiesības vērsties PTAC un lūgt apturēt tādu interneta tirdzniecības vietņu darbību, kuras nepilda AAL paredzētās prasības par klientu informēšanu par noelietotu riepu nodoāsnas kārtību, kā arī pienākumu pievienoties vai izveidot ražotāju paplašinātās atbildīabs sistēmu, VARAM skaidro, ka papildus atbildības mehānismu paredzēšana nav nepieciešama, jo to jau šobrīd esot iespējams realizēt, pamatojoties uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.pantā paredzēto regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot Likumproejtka anotācijā šo tiesību normas īstenošansa mehānismu, kā arī papildināt anotāciajs sadaļu par ietekmi uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka šo pienākumu izpilde neapšaubāmi radīs papildus pienākumus PTAC un VVD.
TAP portālā pieejamajā izziņā (skat. 104.punktu) attiecībā uz LRAA priekšlikumu paredzēt atbildību AAL likuma 37.2 prim panta otrās daļas subjektiem par šajā normā paredzēto pienākumu (informācijas izvietošanas pienākums un pienākums nodrošināt noelitotu riepu pieņemšanu vismaz tādā pašā apmeŗā, kādā tās tikušas iegādātas atteicīgajā tirdzniecīabs vietā) neizpildīšanu, VARAM skaidro, ka atbildību nav nepieciešams paredzēt, jo VVD tiesības realizēt uzraudzību tiek īstenotas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" 4.5. un citiem punktiem. LRAA nevar piekrist šādai argumentācija un uzsver, ka AAL 37.2 panta otrajā daļā paredzēto pienākumu īstenošana caur MK noteikumiem nr. 64 paredzētajiem mehānismiem videi kaitīgu preču apsaimniektāja atkritumu apsaimniekošanas plāna uzraudzību padara šīs normas par bezjēdzīgām un neefektīvām. Uzskatām, ka, lai panāktu, ka visi subjekti,kuriem ir pienākums nodoršināt noelietotu riepu pieņemšanu un apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, šos pienākumus pildītu, Valsts vides dienestam ir nepieciešams paredzēt tiesības aicināt AAL 37.2 panta otrās daļas subjektus izpildīt minētajā normā paredzētos pienākumus, bet šo pienākumu neizpildes gadījumā piemērot administatīvo atbildību.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
15. Papildināt VI nodaļu ar 37.1, 37.2, 37.3 un 37.4 pantu šādā redakcijā:
“37.1pants. (1) Persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas, vai arī ieved tās Latvijā, lai izmantotu tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (turpmāk – riepu ražotājs), nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Riepu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu.
37.2pants.
(1) Riepu ražotājs sedz visas šā likuma 37.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās nolietoto riepu savākšanas, pieņemšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai riepu nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu atbilstoši šā likuma prasībām.
(3) Riepu ražotājs nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz visu veidu riepu savākšanu, pieņemšanu, pārvadāšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.
(4) Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka tā mājas lapā internetā tiek publicēta informācija par:
1) par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai,
2) par nolietoto riepu pieņemšanas vietām un nolietoto riepu pieņemšanas kārtību.
(5) Gadījumā, ja riepu ražotājs šā likuma 37.1 panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus veic pats, tas šā panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā minēto informāciju izvieto riepu tirdzniecības vietā, arī , interneta tirdzniecības vietā.
37.3pants. (1) Persona, kas laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū tekstilizstrādājumus (turpmāk – tekstilizstrādājumu ražotājs) nodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar komersantu, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.
37.4pants. (1) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas šā likuma 37.3 panta pirmajā un otrajā daļā minēto pasākumu ietvaros savākto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.”
“37.1pants. (1) Persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas, vai arī ieved tās Latvijā, lai izmantotu tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (turpmāk – riepu ražotājs), nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Riepu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu.
37.2pants.
(1) Riepu ražotājs sedz visas šā likuma 37.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās nolietoto riepu savākšanas, pieņemšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai riepu nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu pieņemšanu atbilstoši šā likuma prasībām.
(3) Riepu ražotājs nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz visu veidu riepu savākšanu, pieņemšanu, pārvadāšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.
(4) Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka tā mājas lapā internetā tiek publicēta informācija par:
1) par tiem riepu ražotājiem, kuri pievienojušies attiecīgajai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai,
2) par nolietoto riepu pieņemšanas vietām un nolietoto riepu pieņemšanas kārtību.
(5) Gadījumā, ja riepu ražotājs šā likuma 37.1 panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus veic pats, tas šā panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā minēto informāciju izvieto riepu tirdzniecības vietā, arī , interneta tirdzniecības vietā.
37.3pants. (1) Persona, kas laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū tekstilizstrādājumus (turpmāk – tekstilizstrādājumu ražotājs) nodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar komersantu, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.
37.4pants. (1) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas šā likuma 37.3 panta pirmajā un otrajā daļā minēto pasākumu ietvaros savākto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas izmaksas.
(2) Tekstilizstrādājumu ražotāji nodrošina, ka tiek segtas visas to sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju.”
Priekšlikums
No Likumprojekta 31.1 panta izriet pienākums jebkurai personai, kas Latvijas tirgū realizē riepas, t.sk., savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodrošināt nolietotu riepu pieņemšanu, savākšanu, parstrādi, u.c., kas kopumā ir atbalstāms grozījums. Tomēr, vēršam uzmanību, ka nepiciešmas novērst iepsējamu pretrunu, kas varētu veidoties ar jau spēkā esošu regulējumu, kas izriet no Dabas resursu nodokļa likuma. Proti, no DRN likumā ietvertā regulējumu izriet, ka:
1) DRN maksātājs ir persona, kas: a) pirmā LV realizē videi kaitigas preces; un (b) persona, kas videi kaitīgas preces lieto saimnieciskās darbības nodoršināšanai; (3.pants) un
2) Gadījumā, ja šāds nodokļa maksātājs izveido savu RAS, vai arī pievienojas uz līguma pamata citam RAS, tad tas saņem DRN atbrīvojumu.
No šajā Likumprojketā ietvertajām normām būtībā izriet obligāts pienākums pilnīgi visām personām, kas LV tirgū realizē videi kaitīgas preces (riepas), t.sk., lieto tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodrošināt šo riepu pieņemšanu, savākšanu, pārstrādi. Mūsuprāt, vai nu pašā Likumprojekta tekstā, vai arī Anotācijā būtu nepieciešams skaidrot, kā AAL 37.1 prim pantā ietvertās normas korelē ar DRN likumā šobrīd spēkā esošo regulējumu.
1) DRN maksātājs ir persona, kas: a) pirmā LV realizē videi kaitigas preces; un (b) persona, kas videi kaitīgas preces lieto saimnieciskās darbības nodoršināšanai; (3.pants) un
2) Gadījumā, ja šāds nodokļa maksātājs izveido savu RAS, vai arī pievienojas uz līguma pamata citam RAS, tad tas saņem DRN atbrīvojumu.
No šajā Likumprojketā ietvertajām normām būtībā izriet obligāts pienākums pilnīgi visām personām, kas LV tirgū realizē videi kaitīgas preces (riepas), t.sk., lieto tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodrošināt šo riepu pieņemšanu, savākšanu, pārstrādi. Mūsuprāt, vai nu pašā Likumprojekta tekstā, vai arī Anotācijā būtu nepieciešams skaidrot, kā AAL 37.1 prim pantā ietvertās normas korelē ar DRN likumā šobrīd spēkā esošo regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-