Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojektā "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (turpmāk – projekts) paredzētajā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk – likums) 3.¹ panta pirmajā un otrajā ietvertais regulējums ir neskaidrs. Proti, projektā paredzētā likuma 3.¹ panta pirmā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā. No projektā paredzētajā likuma 3.¹ panta otrajā daļā noteiktā izriet, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības nodrošina valstij piekritīgās kustamās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.
Savukārt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) nav attiecīga skaidrojuma, kādēļ tiek paredzēts šāds regulējums.

Turklāt, ievērojot, ka no projektā paredzētajā likuma 3.¹ panta pirmajā un otrajā daļā minētā izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības nodrošinās valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, nav skaidrs, kuros gadījumos katra institūcija veiks attiecīgās darbības.

Vienlaikus no projektā paredzētajā likuma 3.¹ panta otrajā daļā noteiktā nav skaidrs, vai tajā ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu vai ietverta atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem. Proti, Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punktā ir noteiktas prasības, kā likumprojektos izstrādā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārējos normatīvos aktus. Savukārt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punkts noteic, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 3.¹ panta pirmajā un otrajā daļā ietverto regulējumu un precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Anotācijā norādīts, ka "Ministru kabinets, nosakot Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:    
1. ja valstij piekritīgā kustamā manta atrodas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā vai Pārtikas veterinārajā dienestā (lauksaimniecības dzīvnieki), tad lēmumu par kustamās mantas konfiskāciju pieņem un turpmāku rīcību ar konfiscēto kustamo mantu nodrošina institūcija, kura nodrošināja mantas glabāšanu līdz tās konfiskācijai, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošinās attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
3. gadījumos, kad tiks konfiscēti eksotiskie dzīvnieki, tad lēmumu par šo dzīvnieku konfiskāciju nosūtīs Dabas aizsardzības pārvaldei, kura lems un nodrošinās turpmākās darbības ar šiem eksotiskajiem dzīvniekiem."

Vēršam uzmanību, ka Administratīvās atbildības likuma 2. pants noteic, ka administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā nosaka šis likums. Tas attiecas arī uz  pamatnoteikumiem, kas skar rīcību ar administratīvā pārkāpuma procesā izņemto mantu, tostarp, minētās mantas konfiskāciju. Atbilstoši Administratīvās atbildības likumam  lēmumu par rīcību ar izņemtajām mantām, tostarp, lēmumu par mantas konfiskāciju,  pieņem persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu. Tādējādi Ministru kabineta noteikumos nedrīkstēs noteikt minēto lēmuma pieņemšanu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijā norādīto informāciju.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 5. punktā paredzēts, ka "atbilstoši likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā noteiktajam, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai noteikt tiesību aktu projektos to spēkā stāšanās datumu ar 2024. gada 1. jūliju." Savukārt anotācijas 4.1.3. apakšpunktā  ir minēts, ka "ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā plānots noteikt institūciju kompetenci rīcībai ar administratīvā pārkāpuma procesā konfiscēto mantu", kā arī, ka par grozījumiem atbildīga ir Tieslietu ministrija.

Vēršam uzmanību, ka, ja ir nepieciešami grozījumi Administratīvās atbildības likumā,  lūdzam sniegt konkrētu informāciju Tieslietu ministrijai par nepieciešamo grozījumu saturu. No sniegtās informācijas būs iespējams izvērtēt šādu grozījumu konceptuālo raksturu un vienoties par termiņu, kādā tie ir virzāmi.

1.1. Vēršam uzmanību, ka ir svarīgi nošķirt būtiskos saistītos normatīvos aktus no nebūtiskajiem normatīvajiem aktiem. Būtiski ir tādi saistītie grozījumi, bez kuriem nevar pilnvērtīgi sasniegt plānotā tiesību akta projekta mērķi. Nebūtiskie grozījumi ir tādi, kas precizē un saskaņo plānotos grozījumus ar citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem, tomēr tiesību sistēmas juridiski korekta funkcionēšana ir iespējama arī bez šādiem grozījumiem (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 39. lpp.).

Ja tiks mainītas Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas (uzdevumi) un valstij piekritīgās mantas pārziņa pilnībā vai daļēji būs citas iestādes kompetencē, tad Administratīvās atbildības likumā būs izdarāmi vien nebūtiski grozījumi, proti, tādi, kas saskaņo regulējumu ar citiem normatīvajiem aktiem, tomēr tiesību sistēma varētu funkcionēt arī bez šādiem grozījumiem. Piemēram, aizstājot Administratīvās atbildības likuma 155. pantā atsauci uz Valsts ieņēmumu dienesta uz vispārīgu norādi ("iestāde, kura pārzina valstij piekritīgo mantu"; "attiecīgā iestāde" u.tml.).

Tādējādi, ja šie grozījumi ir nebūtiski, tad tos varētu veikt  arī pie nākamajiem (pēc būtības)  nepieciešamajiem grozījumiem Administratīvās atbildības likumā. 

1.2. Vienlaikus informējam, ka, lai grozījumi Administratīvās atbildības likumā atbilstu normatīvajiem aktiem, kas noteic iestāžu kompetenci saistībā ar valstij piekritīgo mantu, nozīmīga šajā procesā būs ministriju savstarpējā sadarbība, lai visi saistītie grozījumi tiktu veikti saskaņoti.




 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 3.¹ panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt to.
Iepriekš minētais attiecas arī uz projektā paredzēto likuma 3.¹ panta otrās daļas regulējumu, ja tajā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam.
 

-