Atzinums

Norādām, ka likumprojekta 1. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 1. panta 33. punktā piedāvātais termina "ārsts stažieris" skaidrojums daļēji dublē likumprojekta 9. un 10. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 39.¹ un 43.² pantā noteikto. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību, ka termina "ārsts stažieris" skaidrojumu noteic likuma "Par prakses ārstiem" 1. panta 3. punkts. Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka Ārstniecības likumu nepieciešams papildināt ar termina "ārsts stažieris" skaidrojumu, jo ar likumprojektu "Par likuma "Par prakses ārstiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" (21-TA-238) likumu "Par prakses ārstiem" paredzēts atzīt par spēku zaudējušu.

Ievērojot, ka minētais likumprojekts vēl ir izstrādes stadijā, lūdzam izslēgt likumprojekta 1. pantā ietverto Ārstniecības likuma 1. panta 33. punktu, nepieciešamības gadījumā papildinot Ārstniecības likuma 1. pantu ar termina "ārsts stažieris" skaidrojumu vienlaikus ar vai pēc likumprojekta "Par likuma "Par prakses ārstiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" spēkā stāšanās.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmajai daļai valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norādīti vismaz valsts informācijas sistēmas pārzinis, valsts informācijas sistēmā iekļaujamā informācija, valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu, kārtību, kādā nodod informāciju iekļaušanai valsts informācijas sistēmā, un nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Norādām, ka likumprojekta 2. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 9. panta trešajā daļā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam ietver tikai daļu no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā ietverto Ārstniecības likuma 9. panta trešo daļu, vienlaikus precizējot likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīto.

-

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projektu raksta, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 2. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 9. panta piekto daļu.

-

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 71. punktam grozījumu likumprojekta normas raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai likumā, kurā izdara grozījumus.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 2. pantu.

-

Informējam, ka ar vārdu "reģistrs" apzīmē sarakstu (parasti oficiālu), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus, savukārt ar vārdu "reģistrācija" apzīmē ierakstīšanu sarakstā, speciālā žurnālā, grāmatā (sk. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas tiešsaistes skaidrojošo vārdnīcu tezaurs.lv). No likumprojekta 2. pantā piedāvātās Ārstniecības likuma 9. panta 1.¹ daļas redakcijas izriet, ka Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums noteikt prasības ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra atjaunošanai (nevis tajā reģistrēto ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas atjaunošanai).

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvātā Ārstniecības likuma 9. panta 1.¹ daļas redakciju atbilstoši iecerētajam regulējumam.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 2. pantā piedāvātajā Ārstniecības likuma 9. panta 1.¹ daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir neskaidrs, proti, nav saprotams, uz kādām personām attiecināmi vārdi "reģistrācijas termiņa apturēšana", "reģistrācijas anulēšana" un "profesionālās atbilstības pārbaude". Informējam, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumā dotā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturs atklāj tā būtību un jēgu, tādējādi pilnvarojošās normas saturam ir jābūt skaidram. Pilnvarojuma apjoms nozīmē to, ciktāl Ministru kabinets var rīkoties, izstrādājot un izdodot tiesību normas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20.-21. punktu). Tāpat norādām, ka, formulējot likumprojektā pilnvarojuma normu, jāņem vērā arī Administratīvā procesa likuma 11. pantā ietvertais likuma atrunas princips. Proti, Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Tādēļ tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai noteikt šo tiesību īstenošanas ierobežojumus, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 38.-39. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvāto Ārstniecības likuma 9. panta 1.¹ daļu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.
 

-

Ārstniecības likuma 28. pants noteic, ka medicīniskās izglītības diploma iegūšana ļauj ārstniecības personai līdz reģistrācijai ārstniecības personu reģistrā darboties ārstniecībā tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kurai ir sertifikāts un kura ir reģistrēta normatīvajos aktos par ārstniecības personu reģistru noteiktajā kārtībā. Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 6. pantu skaidrots, ka minēto normu nepieciešams izslēgt no Ārstniecības likuma, jo "no 2016. gada 1. jūnija informāciju par ārstniecības personas medicīniskās izglītības dokumentu, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas iegūšanu profesijā vai pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, izglītības iestāde, kura attiecīgo izglītības dokumentu izsniegusi, papīra vai elektroniska dokumenta formā iesniedz Veselības inspekcijā piecu darbdienu laikā pēc izglītības dokumenta izsniegšanas. Līdz ar to nav nepieciešams noteikt tiesības darboties ārstniecībā  personām ar iegūtu medicīniskās izglītības dokumentu līdz to reģistrācijai ārstniecības personu reģistrā". Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 317) 4. punktam Veselības inspekcija ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iekļauj informāciju par noteiktu specialitāšu ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras apguvušas atbilstošas akreditētas izglītības programmas un ieguvušas diplomu attiecīgajā profesijā. Taču no Noteikumiem Nr. 317 izriet, ka izglītības iegūšanas fakts pats par sevi nav pietiekams personas reģistrēšanai ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Proti, Noteikumu Nr. 317 3. nodaļā noteikta kārtība, kādā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona iesniedz iesniegumu par reģistrāciju ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Tādējādi Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 6. pantu norādītais pamatojums Ārstniecības likuma 28. panta izslēgšanai nav pietiekams. Turklāt, izslēdzot Ārstniecības likuma 28. pantu, faktiski ārstniecības personai zūd nepieciešamība reģistrēties ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pēc atbilstošas izglītības iegūšanas.

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izslēgt likumprojekta 6. pantu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību izslēgt Ārstniecības likuma 28. pantu, kā arī paredzamajām tiesiskajām sekām un to risināšanas mehānismiem.

-

Likumprojekta 7. pants paredz precizēt Ārstniecības likuma 29. panta pirmajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Norādām, ka minētā panta redakcija ir neskaidra un neviennozīmīga. Pirmkārt, nav skaidrs, kas saprotams ar vārdkopu "sertifikācijas un resertifikācijas organizācija" un kā tā atšķiras no vārdkopas "sertifikācijas un resertifikācijas kārtība". Tāpat nav saprotams, vai paredzētās Ārstniecības likuma 29. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdi "kārtību un prasības" attiecas uz visām pilnvarojuma sastāvdaļām vai tikai uz tālākizglītības punktu saskaņošanu. Norādām, ka, ja vārdi "kārtību un prasības" attiecināmi uz visu minētā panta pirmās daļas otrajā teikumā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam, nav skaidrs, kas saprotams ar vārdiem "sertifikācijas eksāmenu prasības" un "sertifikāta anulēšanas un tā darbības apturēšanas prasības". Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 46. punktam likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā. Tādējādi nav pieļaujams Ārstniecības likuma 29. panta pirmajā daļā noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt tālākizglītības punktu saskaņošanas kārtību un prasības.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 6. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 29. panta pirmās daļas redakciju, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesību normas un ar to noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturu.

-

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu, šobrīd likumprojekta 16. pantā, paredzot papildināt Ārstniecības likumu ar 69.³ pantu, lietoti termini "personas pārstāvis vai cits tuvinieks" (69.³ panta otrā daļa). Izziņā norādīts, ka termini lietoti "atbilstoši Kriminālprocesa likuma 607. panta trešajā daļā lietotajam formulējumam". Norādām, ka dažādu nozaru normatīvajos aktos vienu un to pašu terminu lietojums mēdz atšķirties. Vienlaikus secināms, ka attiecībā uz pacientiem Ārstniecības likumā šobrīd jau tiek lietots termins "pacienta pārstāvis", līdz ar to varētu secināt, ka 69.³ panta otrajā daļā termins "personas pārstāvis" ir ar tādu pašu saturu kā, piemēram, 68. pantā termins "pacienta pārstāvis", taču termins "tuvinieks" šobrīd lietots vien Ārstniecības likuma 5. pantā, taču no tā nav skaidri izsecināms šī lietotā termina saturs, un secināms, ka citviet likumā lietots, piemēram, termins "tuvākie radinieki". Lūdzam atkārtoti izvērtēt likumprojekta 16. pantu, konkrētāk Ārstniecības likuma 69.³ panta otro daļu, attiecībā uz tajā lietotajiem terminiem, salāgojot tos ar Ārstniecības likumā jau lietotajiem terminiem, vienlaikus sniedzot informāciju par šo terminu saturu anotācijā, lai nebūtu šaubu par to, kādas tieši personas ir tiesīgas iesniegt iesniegumu tiesai ar pamatojumu ārstniecības iestādes maiņai.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā pieejamai informācijai likumprojekts "Par likuma "Prakses ārstiem atzīšanu par spēku zaudējušu"" (TA-238) šobrīd ir izstrādes stadijā un nav paredzams ne tā turpmākās virzības process, ne tā spēkā stāšanās brīdis. Tieslietu ministrijas ieskatā, nav pieļaujams likumprojekta vienības spēkā stāšanos saistīt ar normatīvo aktu, kas ne tikai nav stājies spēkā, bet ir vēl tikai sākotnējās saskaņošanas stadijā.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 18. pantā piedāvāto Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 36. punktu, vienlaikus precizējot likumprojekta 18. panta ievaddaļu un likumprojekta anotāciju.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta spēkā stāšanās noteikumu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 30. punktam vai izslēgt noteikumu par likumprojekta spēkā stāšanos, vienlaikus precizējot likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļas apakšsadaļā "Spēkā stāšanās termiņš" norādīto.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu "Risinājuma apraksts" par likumprojekta 13. pantu, norādot, ka, lai uzsvērtu, ka pacientam ārstēšanās gaitā ir ne tikai tiesības, bet arī Pacientu tiesību likumā noteiktie pienākumi, attiecīgi precizēts Ārstniecības likuma 69.¹ panta pirmās daļas 1. punkts.

-