Atzinums

Lūdzam svītrot Projekta 41.rindkopu vai arī skaidrot, kā jāsaprot “Latvijas sabiedriskie mediji, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio” aicina televīzijas pakalpojumu sniedzējus nodrošināt, ka pie mazākumtautībām piederošajām personām ir pieeja plašsaziņas līdzekļu pārraidēm dzimtajās valodās” un kāpēc tam ir piešķirta tik liela nozīme, lai to atdalītu atsevišķā rindkopā. Šādam mudinājumam vai aicinājumam pēc būtības ir svars tikai, ja to izsaka NEPLP kā nozares regulators, nevis sabiedriskie mediji komerciālajiem medijiem. Ja šo rindkopu nepieciešams atstāt, tad lūdzam to precizēt un apvienot ar 39. rindkopu, kas arī attiecas uz sabiedriskajiem medijiem.

-

Lūdzam precizēt Projekta 40.rindkopas informāciju par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) Sabiedrisko konsultatīvo padomi, konkrēti, otro teikumu rindkopā, jo nosauktie uzdevumi attiecas uz pašu NEPLP, nevis Sabiedrisko konsultatīvo padomi. Sabiedriskās konsultatīvās padomes uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu sabiedrības līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā, pieņemot lēmumus, kuriem ir ieteikuma raksturs.

Latvijā turpina darboties Sabiedriskā konsultatīvā padome, kas ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu sabiedrības līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā, pieņemot lēmumus, kuriem ir ieteikuma raksturs.

Lūdzam precizēt Projekta 38.rindkopu atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 32. pantā “Papildnosacījumi Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanai un valsts valodas lietošanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās” noteiktajam, proti, ka “Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajās televīzijas programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu valsts valodā un šādi raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65 procentus no raidlaika.”

Nacionāliem un reģionāliem audiovizuāliem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā ir nodrošināta iespēja līdz 35% no to raidlaika raidīt valodās, kas nav valsts valoda, tostarp, mazākumtautību valodās.

Lūdzam precizēt Projekta 92.rindkopu atbilstoši ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr. 72 “Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” apstiprinātajām Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.

Latvija ir sagatavojusi “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”. Pamatnostādņu virsmērķis ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa. Pamatnostādņu virsmērķa sasniegšanas vispārīgais princips ir iekļaujoša līdzdalība, kas ikvienam nodrošina iespējas iesaistīties valsts pārvaldībā un nodrošina plašu sabiedrības pārstāvniecību visā tās daudzveidībā, ir pamats zināšanu un prasmju apguvei, lai stiprinātu nacionālo identitāti, latviešu valodu, sociālo uzticēšanos, iedzīvotāju solidaritāti un sadarbību. Pamatnostādnēs ietvertās iniciatīvas veidotas ciešā sadarbībā ar mazākumtautību pārstāvjiem un paredz veicināt un aizsargāt viņu identitāti, kultūru un valodu kā būtisku kultūrtelpas daļu. Pamatnostādnes tika sagatavotas, organizējot plašas iedzīvotāju diskusijas[1], iesaistot arī mazākumtautību pārstāvjus visos Latvijas reģionos. Pamatnostādnes sagatavotas saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam uzdevumiem, kas vērsti uz saliedētas sabiedrības veidošanu. Konkrēti pasākumi, tajā skaitā pasākumi mazākumtautību līdzdalības atbalstam un kultūras savpatnības saglabāšanai, definēti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2021. - 2023. gadam projektā.


[1] Konsultācijas ar Latvijas iedzīvotājiem tika organizētas divos diskusiju ciklos, kas norisinājās visos Latvijas reģionos 2019.gada oktobrī (18 pilsētās, 350 dalībnieki) un 2020.gada februārī (piecos plānošanas reģionos, ap 150 dalībnieki), kopā iesaistot vismaz 500 dalībniekus. Diskusiju kopsavilkums pieejams https://www.km.gov.lv/lv/media/11353/download


 

Lūdzam svītrot Projekta 20.rindkopas pirmo teikumu. Norādām, ka Mazākumtautību forumi nav norisinājušies katru gadu.

-

Kultūras ministrija ir izskatījusi Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu „Latvijas Republikas ceturtais nacionālais ziņojums par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā” (turpmāk – Projekts) un savas kompetences ietvaros atbalsta Projekta turpmāku virzību, izsakot šādus iebildumus:
Lūdzam precizēt Projekta 15.rindkopas otro teikumu atbilstoši ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr. 72 “Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” apstiprinātajām Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.

Latvija īsteno saliedētas sabiedrības politiku, kuras virsmērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību.

Aicinām papildināt Projekta 39.rindkopu ar informāciju par ziņojuma izstrādes laikā vēl tapšanas stadijā esošo (nu jau izveidoto) mazākumtautību multimediju platformu[1], kas tika izveidota daļēji tieši tāpēc, lai paplašinātu mazākumtautību valodās pieejamo mediju saturu.

[1] “Atklāta jaunā sabiedrisko mediju mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM”, skatīt: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/atklata-jauna-sabiedrisko-mediju-mazakumtautibu-multimediju-platforma-ruslsm
 

-

Lūdzam svītrot Projekta 93.rindkopā vārdu “Papildu”.

-

Lūdzam precizēt Projekta 84.rindkopu.

Latvija sekmē projektus, kuru mērķis ir ne tikai mazākumtautību tradicionālās kultūras popularizēšana, bet arī projektus, kuros iesaistīti jaunieši. Biedrība “Eiropas kustība Latvijā” regulāri īsteno diskusijas mazākumtautību jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Biedrība ir īstenojusi arī radošus konkursus un spēles par Latvijas sabiedrības kopīgo vērtību tēmu. 2019. un 2020. gadā, iesaistot jauniešus no visas Latvijas, tai skaitā pie mazākumtautībām piederošus jauniešus, ir norisinājusies demokrātijas vasaras skola “Demokrātijai nav demo versijas”.

Lūdzam precizēt Projekta 82.rindkopas pirmo teikumu.

Kopš 2016. gada Latvijas Nacionālais kultūras centrs īsteno programmu „Latvijas kultūras vēstnieki” (dažādas etniskās izcelsmes izcilas radošās personības un sportisti, kas jūtas piederīgi latviskajai kultūrtelpai) latviskās kultūrtelpas popularizēšanai dažādās, tostarp jauniešu, auditorijās.

Lūdzam precizēt Projekta 54.rindkopu.

Lai vairotu sabiedrības izpratni par Latvijas romu kultūru, vēsturi un sociālajiem jautājumiem, kā arī veicinātu aizspriedumu un stereotipu izskaušanu, Kultūras ministrija sadarbībā ar biedrību “Romu Kultūras Centrs”, biedrību “Latvijas Cilvēktiesību centrs” un biedrību “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam regulāri īstenoja pasākumus Eiropas Padomes kampaņas “DOSTA! (Pietiek!)” ietvaros. No 2015. gada biedrība “Romu Kultūras centrs” organizēja izstādes par romu genocīdu un starptautiskos romu kultūras festivālus “Roma World” (Romu Pasaule), kā arī sniedza individuālas konsultācijas romu tautības pārstāvjiem. Kultūras ministrija valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros nodrošina atbalstu Romu vēstures un mākslas muzeja darbībai no valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbībā ar romu NVO sagatavoti vairāki informatīvie materiāli par Latvijas romu kultūru un vēsturi[1], kā arī lekciju cikls un izstāde “Romu holokausts Latvijā (1941-1945)” trijās pašvaldībās. 2021. un 2022. gadā piecos Latvijas reģionos ir plānots organizēt seminārus skolotājiem un sagatavot informatīvo materiālu skolotājiem par romu kultūru un vēsturi.

[1] Informatīvais materiāls „Par romu genocīdu Latvijā (1941-1945)” ir pieejams KM tīmekļvietnē https://www.km.gov.lv/lv/media/627/download;  informatīvais materiāls “Ieskats Latvijas romu kultūrā” ir pieejams KM tīmekļa vietnē https://www.km.gov.lv/lv/media/901/download 

Lūdzam precizēt Projekta 53.rindkopu.

Būtisks faktors romu integrācijas procesā ir romu kopienas identificētās intereses un problēmjautājumi. Latvija ņēma vērā romu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un projekta “Latvijas romu platforma” ietvaros organizēja semināru “Romu pārstāvju labāka pieeja darba tirgum”, kura mērķis bija veicināt sadarbību starp romu potenciālajiem darba ņēmējiem, darba devējiem un sociālajiem partneriem, kā arī attīstīt pieredzes un informācijas apmaiņu par romu iesaisti darba tirgū. Projekta “Latvijas romu platforma” ietvaros tika īstenoti arī vairāki romu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas pasākumi, piemēram, atbalsts reģionālo romu NVO pārstāvju dalībai Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvajā padomē, angļu valodas un citi kapacitātes celšanas kursi romu kopienas pārstāvjiem, tai skaitā mācības romu mediatoriem. Ik gadu notiek projekta “Latvijas romu platforma” koordinācijas sanāksme, kurā Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomes pārstāvji, reģionālie eksperti romu jautājumos, romu NVO pārstāvji un aktīvie kopienas pārstāvji apspriež projekta rezultātus, sasniegumus un priekšlikumus turpmākai darbībai.

Lūdzam precizēt Projekta 52.rindkopu.

Romu kopienas iekļaušanās un līdzdalības veicināšanai tika uzsākta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) programmas finansētu projektu īstenošana, nodrošinot finansējumu dažādas jomas aptverošiem pasākumiem. Kopš 2017. gada ES programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros Kultūras ministrija turpināja īstenot projektu “Latvijas romu platforma” ar mērķi veicināt dialogu starp romu kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attīstīt efektīvu romu integrācijas politikas koordinācijas procesu nacionālā līmenī. Platformas projekta ietvaros īstenoti integrācijas pasākumi, tostarp pašvaldību ekspertu pieredzes apmaiņai reģionos, semināri un praktiskās darbnīcas pašvaldību speciālistiem un romu pārstāvjiem, īpaši romu sievietēm un jauniešiem.

Lūdzam precizēt Projekta 51.rindkopu.

Romu mediatori kopš 2017. gada darbojas piecās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Ventspilī un Viļakā[1] (no 2021.gada Jelgavā, Rīgā, Talsos, Ventspilī, Tukumā un Viļakā). Romu mediatori veicina dialogu un sadarbību starp romu ģimenēm un pašvaldības iestāžu, kā arī valsts aģentūru speciālistiem tādās jomās kā izglītība, sociālie jautājumi, nodarbinātība, bērnu tiesības u.c., palīdz apzināt romu situāciju un aktuālos jautājumus vietējā līmenī, un sadarbībā ar pašvaldības sociālo lietu pārvaldes, izglītības pārvaldes un citu iestāžu pārstāvjiem, rast atbilstošus risinājumus. Romu mediatori regulāri informē vietējos romu iedzīvotājus par tiem pieejamajām sociālā atbalsta iespējām, kā arī motivē romus iesaistīties izglītības iegūšanā, darba tirgū un kultūras pasākumos.


[1] Viļakā no 2018.gada.

Lūdzam precizēt Projekta 48.rindkopu.

Kultūras ministrijas paspārnē ir izveidota un kopš 2012. gada darbojas Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome, no 2021.gada - Konsultatīvā padome romu līdzdalības veicināšanai. Padomes mērķis ir romu līdzdalības pasākumu īstenošanas uzraudzība un attīstība atbilstoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam un Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātā Eiropas Padomes ieteikuma par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību rekomendācijām. Padomes sastāvā darbojas gan romu NVO pārstāvji, gan pārstāvji no organizācijām, kuru mērķis ir veicināt romu līdzdalību.

Lūdzam precizēt Projekta 47.rindkopu.

Latvijā regulāri tiek īstenoti pasākumi, kas veicina romu līdzdalību un iekļaušanos sabiedrībā. Tiek nodrošināta romu tautības pārstāvju sadarbība ar valsts līdzatbildīgajām iestādēm izglītības, nodarbinātības, veselības un mājokļa jomā. To paredzēja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas plāni laika periodam no 2017. - 2018. gadam un 2019. - 2020. gadam, kā arī paredz Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam. 2021. gadā Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa, sagatavoja Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2021. - 2023. gadam projektu atbilstoši 2021. gada 12. martā apstiprinātā Eiropas Savienības Padomes ieteikuma par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību rekomendācijām. Minētās darba grupas sastāvā darbojās gan valsts institūciju pārstāvji, gan romu NVO un to NVO , kuri sadarbojas ar romu pārstāvji, kopienu.

Lūdzam precizēt Projekta 21.rindkopas pēdējo teikumu.

Sagatavots Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2021.-2023.gadam projekts, kas ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.