Atzinums

22.-24.lpp.
Starptautisko pētījumu rezultāti

Iebildums.
1) Jābalstās uz jaunākajiem pētījumiem (nevis uz 2015.g.vai 2018.gadu datiem).
2) Jāņem vērā, ka PIRLS pētījums par lasītprasmes sniegumu tika veikts Covid-19 laikā vai uzreiz  pēc tā, turklāt sasniegumu kritums ir vienmērīgs visās grupās.
3) Nepieciešami papildus pētījumi, kas attiecas tieši uz Latvijas situāciju.
4) Kā, pārvietojot skolēnu no laukiem uz administratīvajiem centriem, uzlabosies viņa lasītprasme?
 

-

18.lpp.
Skolu tīkla sakārtošanas ietvaros mērķis ir, ka vidējās izglītības posmā izglītības iestādes reģiona ietvarā no 2026.gada 1.septembra nodrošina iespēju izvēlēties izglītojamajiem jebkuru no 14 padziļinātajiem kursiem.

Iebildums.
1) Nav skaidrojuma, kā plānots finansēt visas programmas.
2) Skolām nav nepieciešamo resursu 14 padziļināto kursu nodrošināšanai (nav nepieciešamo pedagogu, kā arī gandrīz neiespējami sakārtot stundu sarakstu katram skolēnam, ievērojot viņa individuālās izvēles).
 

-

13.lpp.
Apkopojot izglītības programmu akreditācijā iegūtos rezultātus un starptautiskajos pētījumos publicētos secinājumus, var konstatēt, ka optimālais skolēnu skaits klasē ir intervālā no 12 līdz 36 skolēniem.


Iebildums.
Nav atsauces uz konkrētiem pētījumiem.

 

-

12.lpp.
Rietumeiropas valstīs par maksimālo skolēnu skaitu klasē vidējā izglītībā, pie kura runā par efektīvu mācību procesu, tiek minēti skaitļi no 28 līdz 36 izglītojamajiem.

Iebildums.
1) Ir jāņem vērā tieši Latvijas situācija ar tās apdzīvotības līmeni.
2) Šī ziņojuma 26.lpp. diagrammās redzamajās valstīs skolēnu skaits klasēs nav 36 skolēni (+ dati no 2015.gada!)
3) Kā pedagogam plānot un īstenot mācību procesu atbilstoši skolēna individuālajām attīstības, t.sk. speciālajām, vajadzībām un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem (šī ziņojuma 4.lpp.)?

 

-

12.lpp.
Samazinot skolēnu skaitu klasē (mazāk par 20), izglītības kvalitāte pieaug gadījumos, kad skolēniem ir zemi mācīšanās sasniegumi ikdienas mācību darbā un ir uzvedības problēmas.

Iebildums.
Tātad, lai uzlabotu zemos sasniegumus ikdienas mācību darbā, uz kuriem ir atsauces ziņojumā, nepieciešams samazināt skolēnu skaitu klasē.
 

-

12.lpp.
Gadījumos, kad klasēs skolēnu skaits ir salīdzinoši mazāks (15 - 20), pedagogi mēdz lielāku uzmanību pievērst mācīšanai un savstarpējai tiešai komunikācijai ar skolēniem, kas var samazināt skolēnu pašvadības prasmes, tādējādi samazinot mācīšanās prasmes mūžizglītības perspektīvā. Šī iezīme ir īpaši raksturīga gadījumos, kad skolēnu skaits klasē ir mazāks par 8.

Iebildums.
Nav atsauces uz konkrētiem pētījumiem. Tikai varbūtība.

 

-

12.lpp.
Gadījumos, kad skolēnu skaits ir zemāks par 10 skolēniem klasē, pētījumi norāda uz izglītības kvalitātes būtisku samazināšanos. Atbilstoši pētījumiem pieaug uzvedības problēmu skaits, kā arī vecāko klašu skolēnu mācību sasniegumi samazinās.

Iebildums.
Nav atsauces uz konkrētiem pētījumiem.

 

-

10.un 11.lpp.
Lai nodrošinātu pedagogu motivācijas celšanu, jaunu speciālistu piesaisti sistēmā un vakanču aizpildīšanu, nepieciešams nodrošināt pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu. Vienlaikus modeļa mērķis ir radīt vienkāršu, caurskatāmu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītības iestādes darbinieku atalgojuma sistēmu, kā arī virzīties uz mērķi, ka pedagogu bruto darba alga mēnesī sasniedz vidēji 2500 EUR par likmi (40h nedēļā).

Iebildums.
Lai nodrošinātu pedagogu motivācijas celšanu, jaunu speciālistu piesaisti sistēmā un vakanču aizpildīšanu, nepieciešams nodrošināt pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu. Vienlaikus modeļa mērķis ir radīt vienkāršu, caurskatāmu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītības iestādes darbinieku atalgojuma sistēmu, kā arī virzīties uz mērķi, ka pedagogu bruto darba alga mēnesī sasniedz vidēji 2500 EUR par likmi (36h nedēļā).

Pamatojums:
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem no 2023. gada 1. septembra zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta, vienlaikus nosakot 36 stundu darba nedēļu.
 

-

10.lpp. 2. tabula

Iebildums.
Kā nodrošināt pedagoga palīgam pilnu slodzi, ja visas stundas notiek vienlaicīgi?
Sociālais pedagogs netiek finansēts no mērķdotācijas, līdz ar to pašvaldība var noteikt nepieciešamās likmes.
Priekšlikums.
Nosakot atbalsta personālu, noteikti jāņem vērā speciālajās izglītības programmās noteiktais nepieciešamais atbalsta personāla nodrošinājums (kas dažādās izglītības iestādēs būs atšķirīgs).
Pamatojums:
1) Skolā katru dienu pieejams atbalsta personāls, t.sk. psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, kas strādā kā vienota komanda, sniedzot skolēna vajadzībām piemērotu atbalstu (šī ziņojuma 4.lpp).
2) Īstenota karjeras izglītība - iespēja saņemt kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju par tālāko studiju un profesionālās darbības iespējām, individualizētas konsultācijas un atbalstu (šī ziņojuma 4.lpp).

-

8. un 14.lpp.
IESTĀDES LĪMENĪ – iestāde nodrošina izglītības programmu apguvi pilnā apmērā, nodrošina, ka vismaz 80% pedagogu strādā pilnu slodzi. 

Pakāpeniski vidējā termiņā sasniegts pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvars vienā izglītības iestādē ir vismaz 80%.
 
Priekšlikums.
IESTĀDES LĪMENĪ – iestāde nodrošina izglītības programmu apguvi pilnā apmērā, palielina to pedagogu skaitu, kas strādā pilnu slodzi. 

Pamatojums:
1) Šī ziņojuma 26.lpp. bija aprakstīti vairāki (4) iemesli, kāpēc pedagogi paši izvēlas strādāt nepilnu slodzi.
Kā un kāpēc piespiest šos pedagogus strādāt pilnu slodzi?
2) Padziļināto kursu nodrošināšanai tiek piesaistīti ārējie resursi (piemēram, augstskolas pasniedzēji), tāpēc arī šiem pedagogiem netiks nodrošināts (un nav nepieciešams) pilnas slodzes darbs.
3) Nav saprotams, kādi aprēķini pamato tieši 80%.

 

-

4.un 10.lpp.
Visiem 1.-3.klases skolēniem mācību stundās pedagoga palīgs, citu izglītības pakāpju skolēniem, atbilstoši nepieciešamībai.
Pedagoga palīgs ar likmi 1:60.

Iebildums.
Kā nodrošināt pedagoga palīgam pilnu slodzi, ja visas stundas notiek vienlaicīgi?
Ja uz 2023.gada 8.jūniju ir 417 vakantas pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā pedagogu likmju skaita, tad kur radīsies pedagoga palīgi, kuri strādās uz pusslodzi?

 

-

Lūdzam iepazīties ar viedokli un aicinām IZM uz sarunu LLPA par šo tiesību aktu.      

       Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (turpmāk – Departaments) ir iepazinies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” (turpmāk- ziņojums), kurā akcentēta augstvērtīga izglītības nodrošināšana, izaicinājumi, jauns finansēšanas modelis, ilgtspējīgs skolu tīkls, ieguldījumi izglītības infrastruktūras kapacitātē un laika grafiks un tālākās darbības.
             Departamenta ieskatā ziņojuma projektā minētā informācija par jauno finansēšanas modeli nesniedz precīzu informāciju par vairākiem būtiskiem jautājumiem:
       1.Ja finansējums sekos “Programmai skolā”, vai tiks paredzēts, ka vispārizglītojošā skola var īstenot arī speciālās izglītības programmas atsevišķiem bērniem klasē vai atsevišķi visai klasei un kā tas korelēs ar optimālās klases lielumu? Piemēram, risks ir vispārizglītojošajā skolā, kurā tiek īstenota 59 - speciālās izglītības programma  izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kurā maksimālais skolēnu skaits klasē var būt tikai 6 izglītojamie. “Optimālā klase”, pieņemot divu veidu klašu lielumu, proti, klase, kurā ir 10 – 25 skolēni un klase, kurā ir 26 un vairāk skolēnu, šāds skolēnu skaits netiek paredzēts. Līdz ar to būtu būtiski norādīt, kā tiks aprēķināts finansējums, ja speciālās izglītības programmas klasē ir mazāk kā 10 skolēni. Priekšlikums pie optimālās klases skolēnu skaita pievienot * ar atsauci, ka skolēnu skaita sadalījums klasē nav attiecināms uz speciālo programmu klasēm vispārizglītojošā skolā.
        2.Jāņem vērā, ka Rīgas valstspilsētā ir 3 vispārizglītojošās skolas, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas - Rīgas sākumskola “Valodiņa” (īsteno 55 - speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar valodas traucējumiem, 56 - speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem), Rīgas Valda Avotiņa pamatskola (īsteno 55 - speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar valodas traucējumiem, 56 - speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un Rīgas 66.vidusskola (īsteno 53 - speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās traucējumiem), skolām izglītības programmās MK noteikumos ir noteikts maksimālais skolēnu skaits klasē. Kā tiks finansētas šīs speciālās izglītības programmas klases?
        3. Ziņojumā nav norādes kā tiks nodrošināts finansējums skolām, kas darbojas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, pašlaik nav norādes par citu pieeju finansējuma piešķiršanā. Ja papildus nosacījumi finansējuma saņemšanai netiks piemēroti, provizoriski paredzams finansējuma samazinājums mācību plānu īstenošanai;
       4. Departamenta ieskatā ir būtiski saprast, pēc kādiem principiem tiek aprēķināts likmju skaits programmai klasē, kā arī atbalsta personāla un administrācijas likmju skaits, nav skaidrs, kas notiks ar citiem pedagoģiskajiem amatiem, piemēram,  izglītības metodiķis, skolotāja mentors, kā tie tiks finansēti.
        Likmes 10-25 bērnu klasei  un likmes 26+ bērnu klasei:  mūsuprāt, būtisks būtu vēl trešais sadalījums, jo ir starpība, vai pedagogs strādā ar 10 skolēniem, vai 25, bet finansējums būs tas pats. Piemēram, skolā ar 90 skolēniem (9.klases x 10 skolēni) un 225 skolēniem (9.klases x 25 skolēni) likmju skaits būs vienlīdzīgs.
    Departaments, veicot provizoriskus aprēķinus 2 Rīgas valstspilsētas vidusskolām, kurās pašlaik mācās vairāk kā 1000 izglītojamie, konstatē, ka saglabājot esošo klašu komplektu skaitu ar vairāk kā 30 izglītojamajiem klasē, būtiski samazināsies piešķirto likmju skaits izglītības programmas mācību plāna īstenošanai skolā. Skolas var pieņemt lēmumu atvērt jaunas klases, bet tad saskārsies ar būtiskām problēmām telpu un cilvēkresursu nodrošināšanā. Konkrētajās skolās pašlaik telpas ir maksimāli izmantotas izglītības programmu īstenošanā. Kritiska būs arī situācija Rīgas valsts ģimnāzijās. Uzskatām, ka tad ir jāparedz lielāks finansējums klasēm ar izglītojamo piepildījumu 30+.
    Departamenta ieskatā ziņojuma projektā minētā informācija par efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu būtu jāņem vērā:
          Departaments vēlas paskaidrot, ka Rīgas valstspilsētā ir izteikta tendence pēc 6.klases skolēniem mainīt izglītības iestādi, izturot konkursu un iestājoties Rīgas valsts ģimnāziju 7.klasēs. Proti, daudzās pamatskolās, kuras veiksmīgi sagatavo skolēnus, var rasties risks būtiskam skolēnu skaita samazinājumam un skola var neiekļauties prasībās kvantitatīvo kritēriju izpildē 7.-9.klašu grupā, kuri ir obligāti jānodrošina. Departaments uzskata, ka  kvantitatīviem kritērijiem 1.-9.klašu grupā var būt rekomendējoši pašvaldībām, bet 10.-12.klašu grupā – saistoši visām pašvaldībām.
         Uzskatām, ka pamatskolas piepildījumu, t.sk. konkrētu klašu grupu, skolēnu skaitu klasē regulē un nosaka pašvaldība, ņemot vērā apdzīvotību konkrētajā pašvaldībā (Rīgas plānošanas reģiona konteksts) vai apkaimē, mobilitātes iespējas, kopienu viedokli, finanšu efektivitāti u.c. aspektus, atbildot par pakalpojuma pieejamību un kvalitāti.
         Ja izglītības iestādes mācību telpu maksimālā kapacitāte ir pilnībā sasniegta, tad ziņojumā  ir norādīts, ka  reorganizējamā izglītības iestāde saglabājas līdz brīdim, kad ir atrisināts kapacitātes jautājums, piemēram, izbūvējot piebūvi. Vai šajā gadījumā skola būtu reorganizējama, pieļaujam, ka tas ir būtisks kritērijs- maksimālais telpu piepildījums, lai skola esošajās telpās turpinātu darboties. Par piebūves izbūvi- tas ne visos gadījumos ir īstenojams, piemēram, skolai Vecrīgā.
        Departamenta ieskatā ziņojuma projektā nav skaidrojuma, kā turpmāk mainīsies finansējums vidējās izglītības programmās, ja skolas neizpildīs kvalitatīvos rādītājus.         Ziņojumā ir norāde, ka līdz 2023.gada 1.septembrim ir plānots izdarīt grozījumus Ministru kabineta 11.09.2018. noteikumos Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, bet nav norādes, kādus grozījumus. Vai kvalitatīvie rādītāji paliks spēkā?
         Ziņojumā ir noteikts, ka līdz 2024.gada 31.janvārim pašvaldībām sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju jāizveido efektīva izglītības iestāžu tīkla karte pašvaldībā, koordinējot un saskaņojot skolēnu mobilitātes iespējas, nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un dienesta viesnīcu celtniecībai, vienoties par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību, aprēķināt fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu. Departamenta ieskatā norādītais termiņš ir jāpagarina, to var saskaņot ar laiku, kad līdz 2024.gada 31.martam ir plānots pilnveidot arī finansēšanas modeli “Programmas skolā”.
 

-

Informatīvajā ziņojumā netiek analizēta situācija ar 5-6 gadīgo bērnu izglītību, kas ir obligātās izglītības apguves posms, taču liela daļa mācību satura ir pirmsskolas posmā. Lai ziņojumā piedāvātos risinājumus varētu pilnvērtīgi uzskatīt par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītībai, informatīvais ziņojums ir attiecīgi papildināms.
 

-

11.lpp 
Administrācijai, ieskaitot izglītības iestādes vadītāju, noteiktais likmju skaits izglītības iestādē līdz 299 skolēniem - 2 likmes; izglītības iestādē no 300 līdz 599 skolēniem - 3 likmes; izglītības iestādē no 600 līdz 899 skolēniem – 5 likmes, izglītības iestādē ar 900 un vairāk skolēnu – 6 likmes

Iebildums.
Diferencēt vietnieku skaitu, paredzot, ka ir iespēja skolēnu skaitam 300- 899 tarificēt arī trīs vietniekus. Pagaidām ir divi un četri.
 

-

Lūdzam iepazīties ar viedokli un aicinām IZM uz sarunu LLPA par šo tiesību aktu.

Pārskatot Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kopumā saskatāmi riski īpaši attiecībā pret pašvaldību autonomajām tiesībām izglītības attīstības jomā un pilsētai specifisko ģeogrāfisko aspektu, līdz šim īstenoto pašvaldības izglītības iestāžu reorganizācijas politiku un iekļaujošās izglītības īstenošanas iespējām Jūrmalas valstpilsētā.
Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem skolu tīkla optimizēšanas kritērijiem, informējam, ka IZM piedāvātais modelis var radīt potenciālus riskus Jūrmalas valstspilsētas vajadzību sasniegšanai, jo tajā nav ņemta vērā esošo izglītības iestāžu telpu kapacitāte, kā arī pašvaldības un valsts izvirzītā attīstības perspektīva – nodrošināt iekļaujošas izglītības ieguves vidi, ja tas izglītojamajiem nepieciešams. Tāpat kopumā riski ir saskatāmi izglītības pieejamības nodrošināšanā, ņemot vērā vēsturisko centru veidošanos un izkliedētību pilsētas ietvaros (ģeogrāfiskās īpatnības).
Jūrmalas pašvaldība kā vienu no prioritātēm līdz šim ir izvirzījusi iekļaujošas mācību vides veidošanu, mērķtiecīgi sekmējot skolēnu atbalsta personāla pieejamību izglītojamajiem. Jau 2022. gada 25. oktobrī Jūrmalas dome pieņēma lēmumu Nr. 464 “Par Jūrmalas Luda Bērziņa pamatskolas dibināšanu, reorganizējot Jūrmalas pamatskolu un Jūrmalas Vaivaru pamatskolu”. Pašvaldība ir izvērtējusi abu izglītības iestāžu turpmāko attīstību, un tika secināts, ka līdz 2026. gada beigām jāapvieno Jūrmalas Vaivaru pamatskola un Jūrmalas pamatskola, izveidojot jaunu vispārējās pamatizglītības iestādi – Jūrmalas Luda Bērziņa pamatskolu. Tā īstenotu mūsdienīgu speciālo un iekļaujošo izglītību Jūrmalā, nodrošinot piemērotus mācību apstākļus ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam. Luda Bērziņa pamatskolas izveidei plānots pārbūvēt ēku Strēlnieku prospektā 32.
Tāpat līdz šim ir veikti apjomīga izglītības iestāžu tīkla reorganizācija. Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības attīstību Jūrmalā, sakārtotu skolu tīklu un pildītu valstī noteikto regulējumu attiecībā uz prasībām izglītības iestādēm, līdz 2022. gadam tika likvidētas trīs sākumskolas ar mērķi nesadalīt pamatizglītības posmus. Tādējādi tika nodrošināts izglītojamo skaita pieaugums vispārējās izglītības iestādēs valstspilsētā. 2022. gadā tika pārveidotas trīs izglītības iestādes:
Jūrmalas Jaundubultu vidusskola reorganizēta par Jūrmalas Jaundubultu pamatskolu (2022. gada 17. februāra Jūrmalas domes lēmums Nr. 57 “Par Jūrmalas Jaundubultu vidusskolas reorganizāciju);
Jūrmalas Mežmalas vidusskola reorganizēta par Jūrmalas Mežmalas pamatskolu (2022. gada 17. februāra Jūrmalas domes lēmums Nr. 56 “Par Jūrmalas Mežmalas vidusskolas reorganizāciju);
Jūrmalas Slokas pamatskola likvidēta, pievienojot to Jūrmalas Valsts ģimnāzijai (2022. gada 17. februāra Jūrmalas domes lēmums Nr.58 “Par Slokas pamatskolas likvidēšanu”).
Kopsavelkot, ir saskatāmi riski pilsētas izglītības attīstības plānošanas kontekstā, ņemot vērā attālumu starp apdzīvotības centriem un izglītības iestāžu ēku ietilpību un jau pašvaldības veidotajām izglītojamo atbalsta sistēmas struktūrām paredzamā klašu piepildījuma nodrošināšanas nepieciešamības gadījumā.
 

-

IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE
Ziņojums

Skatīt kopumā akreditācijas rezultātus, OECD, CE rezultātus.
Pārskatīt izglītības programmu licenzēšanas  noteikumus, nodrošinot izglītības pakalpojuma pieejamību un atbildību. (Par izglītības programmu licenzēšanu nedrīkst prasīt samaksu).
 

-

Pirmsskolas izglītība un profesionālās izglītības darba nodrošināšana.

Izvērtēt un iestrādāt ziņojumā. Noteikt prasības beidzot PII (lasīt/nelasīt). Iekļaujošās izglītības principu realizēšana arī PII, atbalsta personāla nodrošināšana PII.
 

-

Iekļaujošā izglītība.

Iekļaut ziņojumā arī iekļaujošās izglītības finansēšanas un darba organizēšanas nodrošināšanas modeli.
 

-

Izglītojamo dalīšana grupās.
5.-6.lpp

Izvērtēt un dalīt klases grupās ( no 22 izglītojamajiem)  matemātikā, datorikā, latviešu valodā (īpaši izglītojamajiem no mazākumtautību ģimenēm) lasītprasmes pilnveidošanai.
 

-

Atbalsta personāla likmes
6.lpp

Skolotāju logopēdu 1:160 izglītojamajiem, jo palielinās izglītojamo skaits ar logopēdiskajām problēmām, kā arī logopēdu asociācija iesaka šādu izglītojamo skaita proporciju/ 1:160 izglītojamajiem speciālās izglītības programmu realizētajiem, 1:300 izglītojamajiem pārējās programmās.
Bibliotekāru 1:600 izglītojamajiem, jo bibliotekāri izpilda arī izglītošanas funkcijas.
 

-

Administrācijas likmes
6.lpp

Izglītojamo skaitam no 300-599 noteikt 3 vietnieku likmes/ administrāciju rēķināt procentuāli no kopējā finansējuma, jo ir dažādas izglītības iestādes.
 

-

Klašu dalīšana paralēlklasēs
6.lpp

Nav noteikts pie cik dala 3, 4,5,6 klasēs? Kas notiek ar dalījumu no 27-31 izglītojamajiem? Nodefinēt kritērijus pie kuriem dalījums ir efektīvs.
 

-

Par izglītības iestāžu telpu kapacitātes izvērtējumu.
8.-9.lpp ziņojumā

Ziņojumā minētās 10 jaunas izglītības iestādes un 10 izglītības iestādēm nepieciešamās piebūves būvniecības fakts nav korekts, jo nav veikta kvalitatīva izglītības tīkla reorganizācijas modelēšana. Kas maksās?
Ja tiek noteikts, ka pēc 6.klases netiek ievērots princips “izglītība tuvāk dzīvesvietai” jāvērtē ne tikai uzņemošo skolu telpu kapacitāte, bet arī paralēlklašu veidošanas iespējas.
 

-

Par nepilna laika pedagogu slodzēm
14.lpp ziņojumā

Veikt korektus aprēķinus par pedagogiem ar nepilna laika slodzēm, izslēdzot izglītības iestāžu administrācijas, pedagogus, kas piesaistīti no augstskolām un nozares profesionāļus padziļināto kursu apmācībām, un pensijas vecuma pedagogus, kas “pierunāti” aizpildīt vakances.
 

-

11.lpp. 3. tabula

Priekšlikums.
Administrācijas likmju skaitu atļaut noteikt izglītības iestādes direktoram, atbilstoši izglītības iestādes vajadzībām, programmu nodrošinājumam u.c.

Pamatojums:
1) Nav atrunāti 3 vietnieki;
2) Ievērojot šo dalījumu, tas radīs draudus labu vietnieku darba uzteikumiem.

-

10.lpp.
Modeļa aprēķins veikts, pieņemot divu veidu klašu lielumu, proti, klase, kurā ir 10 – 25 skolēni un klase, kurā ir 26 un vairāk skolēnu.

Priekšlikums.
Modeļa aprēķins veikts, pieņemot trīs veidu klašu lielumu, proti, klase, kurā ir 10 – 17 skolēni, klase, kurā ir 18 - 25 skolēni un klase, kurā ir 26 - 32 skolēni.

Pamatojums:
1) Skolotājam patstāvīgi vai sadarbībā ar kolēģiem izglītības iestādē jāveido atbalstoša mācību vide, jāplāno un jāīsteno mācību procesi atbilstoši skolēna individuālajām attīstības, t.sk. speciālajām, vajadzībām un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem (šī ziņojuma 4.lpp.), kas pie lielāka skolēnu skaita prasa lielākus resursus un ieguldījumus no pedagoga puses.
2) Ir jānosaka arī maksimālais skolēnu skaits klasē, zinot telpu ietilpību, ievērojot skolēnu vajadzības un nepieciešamību pēc kvalitatīva mācību procesa (piemēram, gaisa kvalitāte - tikai 2022.gadā par 3,2 milj. skolās tika uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji, nosakot, ka izglītības iestādēm, gan izglītības iestāžu dibinātājiem jāņem vērā, ka no 2024.gada, pārejot uz izglītības iestāžu institucionālo akreditāciju, gaisa kvalitātes prasību ievērošana ir viens no kritērija “Infrastruktūra un resursi” novērtēšanas rādītājiem).
 

-

9., 13.un 14.lpp.
Modelis paredz, ka valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu atalgojumam tiks aprēķināts, tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par optimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē. Vienlaikus tas neizslēdz, ka pašvaldībām būs iespēja uzturēt izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits 1.-6.klašu posmā būs mazāks kā normatīvajos aktos noteiktais optimālais skolēnu skaits izglītības iestādē konkrētajā klašu posmā, paredzot, ka valsts finansējums par programmas izmaksām būs aprēķināts proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam. Savukārt par programmu īstenošanu 7.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā skolēnu skaita kritērijiem.

Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā ir rekomendējoši, tomēr šajā izglītības pakāpē nav atļauts organizēt apvienotās klases.
Kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām, lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pieņem pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju[1].



Priekšlikums.
Kvantitatīvie kritēriji 1.-9.klašu grupā ir rekomendējoši, tomēr šajā izglītības pakāpē nav atļauts organizēt apvienotās klases.

Pamatojums:
1) Nav ņemti vērā līdz šim iesniegtie iebildumi attiecībā uz 14.lpp. norādīto skolēnu skaitu atbilstoši faktiskajai situācijai pašvaldībās un reģionos.
2) Vispārējās izglītības likuma 32.pantā ir noteikts, ka pamatizglītība ir obligāta.
3) Nenosakot kvantitatīvos rādītājus kā ieteicamus 7.-9.klasēs, Valmieras novadā 278 skolēni paliek bez dzīvesvietai tuvākās skolas (tas nozīmē papildus finansējumu pārvadājumiem un jauna internāta būvei, jaunus aizņēmumus pašvaldībai utt., jo uzturēšanas izmaksas, kas ietver apsaimniekošanas izdevumus skolas ēkām, kuras tiks no pamatskolas pārveidotas uz sākumskolu, nemazināsies).
4) Jaunu internātu būve nozīmē, ka skolēnam ikdienā tiek liegta ģimeniska vide, kas īpaši nepieciešama pusaudžu periodā, kā arī skolēniem ar īpašām vajadzībām. Valmieras novada vispārējās izglītības iestādēs reģistrētie (dati 01.09.) izglītojamie, kuri apgūst speciālās izglītības programmas: 2022. gadā – 322 izglītojamie, 2021. gadā- 329 izglītojamie, 2020. gadā – 363 izglītojamie.
5) Latvijas Republikas Satversmes 112.pants nosaka, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību, kas ir obligāta. Dienesta viesnīcas un internāta definīcijas ir atšķirīgas, bet ziņojumā minēta tikai dienesta viesnīca (ar vecāku finansējumu).
6) Lai 7.-9.klašu grupas skolēnus atvestu uz skolu, jau šobrīd Valmieras novada skolas autobusa ikdienas maršrutā ir pat 46 km (tas nozīmē, ka pirmajam skolēnam uz skolu ceļā pavadītais laiks pārsniedz 60 min), kas neatbilst ziņojuma sasniedzamības kritērijam (skat.pielikumu).
7) Pašvaldībām būs jāfinansē arī pedagogu pārvadājumi uz izglītības iestādēm, lai nodrošinātu augstvērtīgu izglītības procesu.
8) Nepieciešams izvērtēt katras iestādes kvalitātes rādītājus (pašvērtējuma ziņojumus, akreditācijas rādītājus, CE analīzes rādītājus u.c.), ne tikai kvantitātes rādītājus.
9) Skolēna labizjūta arvien vairāk ietekmē izglītības kvalitāti un izglītības iestādes darbību kopumā, tā ir vērā ņemams faktors, vērtējot izglītības iestādes darbību un izdarot izvēli izglītības nodrošināšanas piedāvājumā konkrētajā pašvaldībā (šī ziņojuma 24.lpp.).
10) Tas noteikti būs lētāk, nekā par 243 milj. būvēt jaunas skolas ēkas un piebūves administratīvajos centros, kā arī, par papildus finansējumu, internātus.



 

-

5.lpp 
Visa nepieciešamā infrastruktūra pilnvērtīgai un padziļinātai satura apguvei, t.sk. laboratorijas, dizaina un tehnoloģiju kabineti, aprīkoti ar instrumentiem, ierīcēm, materiāliem un vielām, telpas radošām aktivitātēm (piemēram, teātris, mūzika, māksla), projektos un sadarbībā balstītai izglītībai;
Modernas telpas sportam ar iekārtām un rīkiem, kas nepieciešami dažādiem vingrinājumiem un sporta spēlēm, efektīvai un drošai fiziskajai attīstībai

Priekšlikums.
Infrastruktūras uzlabošanu plānot ilgtermiņā, jo tās ir lielas investīcijas no pašvaldības.
 

-

4.lpp
Nodrošināts plašs interešu izglītības piedāvājums, akcentējot dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomu;
Skolā katru dienu pieejams atbalsta personāls, t.sk. psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, kas strādā kā vienota komanda, sniedzot skolēna vajadzībām piemērotu atbalstu.

Priekšlikums.
Valsts mērogā veidot motivācijas sistēmu dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju skolotājiem un izglītības psihologiem,  lai piesaistītu kadrus izglītības iestādēm.
 

-

4. lpp Iespēja izvēlēties apgūt vairākas svešvalodas, vismaz angļu, vācu, spāņu, franču;

Priekšlikums.
Rosināt augstskolām sagatavot franču un spāņu valodas skolotājus.
 

-