Atzinums

Tieslietu ministrija uztur izteikto iebildumu saistībā ar resoriskās pārbaudes institūtu administratīvi tiesisku jautājumu risināšanai.

1. Tieslietu ministrijas 2024. gada 20. marta atzinumā norādīts, ka nav saskatāms pamats veidot atsevišķu resoriskās pārbaudes institūtu, ciktāl tas saistīts ar administratīvi tiesisko kontroles (uzraudzības) uzdevumu īstenošanu vai ziņu pārbaudi, lai izlemtu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Izziņā iekļautais skaidrojums vēl rada tikai papildu šaubas, vai šāds institūts ir nepieciešams un kā tas tiktu izmantots praksē.

Citastarp izziņā norādīts: "Bieži vien KNAB adresētajos iesniegumos norādīti fakti par iespējamu pārkāpumu, kuru nav iespējams pārbaudīt 3 (triju) darbdienu laikā. 3 (triju) darbdienu laikā iespējams pārbaudīt tikai datu bāzēs esošo informāciju, kas ne vienmēr apliecina iespējamu izdarītu administratīvu pārkāpumu. [..] Šajos gadījumos nepieciešams pieprasīt papildus informāciju un izvērtēt saņemto informāciju, lai konstatētu, vai ir izdarīts administratīvs pārkāpums, un kuras valsts amatpersonas ir/nav saucamas pie administratīvās atbildības."

Ziņu pārbaudei ir paredzēts administratīvā pārkāpuma process. Tieši, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona noskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums un vai to ir izdarījusi pie atbildības saucamā persona (Administratīvās atbildības likuma 132. pants). Pirms administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas nav nepieciešams un nav pieļaujams "konstatēt, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums" u. tml. Lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, nav pat nepieciešams zināt iespējamo pie administratīvās atbildības saucamo personu.

Pat pieļaujot, ka varētu būt gadījumi, kad patiešām ir nepieciešams izmantot Administratīvās atbildības likuma 117. panta otrajā daļā paredzēto ziņu pārbaudi, tam nav nepieciešama īpaša "resoriskā pārbaude". Administratīvā pārkāpuma procesu veic amatpersonas no vairāk nekā 50 dažādām iestādēm un pamatā to darbību regulējošajos normatīvajos aktos īpašs resoriskās pārbaudes institūts nav atrodams.

2. Projekta 6. pantā šķietami ir iekļauti resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumi (vārds "nosacījums" juridiskā nozīmē būtu saprotams kā priekšnoteikums kaut kam). Tomēr projektā nav atrodami nedz priekšnoteikumi, lai varētu veikt resorisko pārbaudi, ne arī resoriskās pārbaudes norises regulējums. Līdz ar to resoriskās pārbaudes institūts šobrīd ir nomināls veidojums bez noteikta satura. Citiem vārdiem sakot, projektā resoriskās pārbaudes institūts būtībā nemaz pienācīgi nav izveidots.

Projektā arī paredzēts, ka "resoriskās pārbaudes veikšanas kārtību Birojā nosaka Biroja priekšnieks". Protams, šādā iekšējā normatīvajā aktā varētu noteikt konkrētu amatpersonu pienākumus un citus jautājumus, kas attiecas uz iestādes iekšējo darbību. Taču tam nav nepieciešams īpašs pilnvarojums likumā. Savukārt resoriskās pārbaudes "veikšanas kārtību" tādā nozīmē, kas jau tieši vai netieši skar privātpersonas, iekšējā normatīvajā aktā nav pieļaujams regulēt. Tas ir likuma regulēšanas priekšmets.
 

-

Norādām, ka grozījumu likuma normas raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai likumā, kurā izdara grozījumus. Tāpat likuma nodaļā ir jābūt apvienotiem vairākiem pantiem. Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektā paredzēto pantu par likuma papildināšanu ar III¹ nodaļu ietvert pirms panta par likuma papildināšanu ar III² nodaļu, kā arī III¹ nodaļas regulējumu pārskatāmības nolūkā sadalīt  vairākos pantos. 

-

gadījumā, ja iepriekš izteiktais netiek ņemts vērā, tad skaidrības nolūkus ierosinām pirmo teikumu  “Birojs resoriskās pārbaudes procesā nepieciešamo ziņu pieprasījumu kredītiestādei iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc savas juridiskās adreses” aizstāt ar šādiem teikumiem “Par atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par fiziskām personām likumā noteiktās taktiskās analīzes funkcijas veikšanai lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Pieprasījumu Birojs iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc savas juridiskās adreses.”, kā arī anotācijā attiecīgi ietvert norādi par šādu pieprasījumu skaitu un skaidrot ietekmi uz tiesas noslodzi.

“Par atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par fiziskām personām likumā noteiktās taktiskās analīzes funkcijas veikšanai lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Pieprasījumu Birojs iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc savas juridiskās adreses.”

Tieslietu ministrija jau iepriekš savā iebildumā norādīja:  Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (turpmāk - Likums) 10.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no kredītiestādēm. Tādējādi šī norma visaptveroši nosaka, ka Biroja amatpersonas ikviena tās uzdevuma īstenošanā no kredītiestādēm var pieprasīt un saņemt informāciju saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Projektā netiek grozīts Likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts, līdz ar ko tas būs attiecināms arī uz resorisko pārbaudi. Tādēļ nav saskatāms pamatojums, kādēļ konkrēti attiecībā uz resoriskās pārbaudes veikšanu Likumā būtu paredzama ārpus Kredītiestāžu likuma regulējumam pastāvoša kārtība, kādā Birojs iesniedz nepieciešamo ziņu pieprasījumu tiesai. Tā rezultātā regulējums būs sadrumstalots un nepārskatāms. Ievērojot minēto, 10.panta trešās daļas regulējumu lūdzam iekļaut Kredītiestāžu likuma grozījumos.

-