Atzinums

Kopumā atbalstām sagatavoto noteikumu projektu, tai skaitā plānoto  Bāriņtiesu darbinieku asociācijas iesaisti.
Vienlaikus rosinām papildināt anotāciju atrunājot, vai un kā dalība šajā komisijā  ietekmēs (neietekmēs) amatu savienošanu raugoties no likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" regulējuma. Tas ir svarīgi, ka katram no potenciālajiem pārstāvjiem jau sākotnēji ir skaidri nosacījumi.

-

 Nedz no Projekta, nedz no Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - BTAIL) nav skaidri saprotama turpmāk paredzētā ārvalsts adopcijas kārtība, jo nedz noteikumos, nedz BTAL, nedz kādā citā normatīvā aktā nav norādes, kurā brīdī bāriņtiesai ir jāvēršas Ārvalstu adopcijas komisijā (turpmāk - Komisijā).
Bāriņtiesu likumā (34.pants pirmā daļa 3.punkts – bāriņtiesa lemj to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;), Civillikumā (169.panta sestā daļa - pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.) joprojām ir normas, Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.667 “Adopcijas kārtība” (63.punkts - Adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu) ir norāde uz bāriņtiesas lēmumu minētā sakarā.
Ņemot vērā minēto, ja nav iespējams pirms noteikumu spēkā stāšanos veikt atbilstošus grozījumus iepriekš minētājos normatīvajos aktos, tad vismaz Projektā ir ļoti svarīgi  precīzi paredzēt, kurā brīdī bāriņtiesa vēršas Komisijā un vai Komisijas atzinums/lēmums aizstāj attiecīgās bāriņtiesas lēmumu, t.i., bāriņtiesai nav jālemj par adopcijas pieļaujamību uz ārvalstīm, kā arī svarīgi precīzi noteikt kā adopcijas process virzās pēc Komisijas atzinuma/lēmuma pieņemšanas. Pašreizēja Projekta redakcija norādīto kārtību nesatur, tā  nav saskaņota ar iepriekš minēto pašreiz spēkā esošo adopcijas regulējumu, kas nav pieļaujams, jo ārvalsts adopcijas procesam ir jābūt pilnīgi skaidram, precīzam un vienoti izprotamam visām iesaistītām pusēm, izslēdzot dažādu interpretāciju tiesu normu piemērošanā.
Tāpat būtiski ir noteikt, vai Komisija lems arī par ārvalsts adopcijas gadījumiem, kad adoptētājs ir bērna vecāka laulātais vai bērnu vēlas adoptēt aizbildnis ārvalstnieks un vai šādos gadījumos Komisijā būtu jāvēršas bāriņtiesai nevis attiecīgajām personām.
 Vērtējams būtu arī jautājums par Komisijas iesaisti lietās par ārvalsts viesģimeņu tiesībām adoptēt bērnu kontekstā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.⁴ panta devītajā daļā noteikto, ka, lai laulātie vai persona, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.
 

-

 Nav saprotams, kāpēc Komisijas locekļiem no valsts iestādēm un ministrijām nav izvirzītas nekādas prasības. Visi attiecīgie pārstāvji kā ierēdņi atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām prasībām, kas nav noliedzams.
Tomēr tādā gadījumā uzsverams, ka arī visi  bāriņtiesu priekšsēdētāji, vietnieki un locekļi atbilst prasībām (visnotaļ augstām), ko izvirza Bāriņtiesu likums. 
Kārtībai būtu jābūt analogai. 
Visiem Komisijas locekļiem ir jābūt ar noteiktu darba pieredzi bērnu tiesību aizsardzības jomā un pabeigtām apmācībām par bērnu tiesību aizsardzību.
Visaugstākajām prasībām ir jābūt Komisijas priekšsēdētājam.
Līdz ar to rosinām Projektu  papildināt ar atbilstošu punktu.
 

-

 Projekta 14.punktā noteikts, ka Komisijas sekretariāts vismaz 10 darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski uz pārstāvētās iestādes oficiālo elektronisko adresi nosūta komisijas locekļiem informāciju par komisijas kārtējo sēdi, norādot sēdes datumu, laiku un norises veidu (klātienē, attālināti vai hibrīdi, tas ir, daļa komisijas locekļu piedalās klātienē un daļa attālināti), komisijas kārtējās sēdes darba kārtību un izskatāmo jautājumu materiālus ar paroli aizsargātā failā.
Tātad, materiāli par Komisijā izskatāmo jautājumu tiks sūtīti uz pārstāvētās iestādes oficiālo elektronisko adresi ar paroli aizsargātā failā, būtu svarīgi saprast, kam un kādā veidā tiks sūtītā parole attiecīgajam failam.
 

-

 Projektā Komisijas darba rezultāts tiek nosaukts gan kā atzinums, gan kā lēmums (2., 11.,12.2. – atzinums, 22., 25., 26., 27., 28.punkts – lēmums, 30.punkts – rakstveida noformē atzinumu lēmuma veidā). Noteikumu 31.punktā noteikts, ka komisijas lēmumu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās brīža. Tātad, Komisijas darba rezultāts ir lēmums - administratīvais akts. Tādējādi Projektā būtu precizējama minētajos punktos norādītā terminoloģija, lai tas nerādītu pārpratumus par Komisijas pieņemtā lēmuma būtību.
Ja Komisijas lēmums ir administratīvais akts, tā pieņemšanas kārtībai ir jāatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam. Pirmkārt, būtu jāprecizē, kas ir attiecīgā procesa dalībnieki. Viennozīmīgi dalībnieks ir bērns, kuru pārstāv viņa likumiskais pārstāvis (bet ja bērnam ir 15 gadi, iestāde uzaicina piedalīties arī attiecīgo nepilngadīgo personu- Administratīvā procesa likums 21.panta trešā daļa). Noteikumos ir jāparedz, kādā kārtībā tiek nodrošinātas bērna procesuālās tiesības Komisijas darbības procesā (kā bērns/likumiskais pārstāvis tiek informēti par to, ka Komisija ir ierosināta lieta, kad tā tiks izskatīta, kā var izteikt viedokli, iepazīties ar lietas materiāliem u.t.t.).
Iespējams būtu jāparedz, kā tiks risināts jautājums (procesuāli kā tiks nodrošinātas bērna tiesības administratīvā procesa ietvaros), ja bērna un viņa likumiskā pārstāvja viedoklis/tiesiskās interese par ārvalsts adopciju atšķirsies. Kā tiks nodrošinātas bērna tiesības, ja bērna likumiskais pārstāvis nevēlēsies pārsūdzēt Komisijas lēmumu, bet bērns vēlēsies?
Svarīgi ir arī noteikt, vai Komisijas lēmums stājās spēkā parastajā kārtībā vai nekavējoties, vai pārsūdzēšana aptur vai neaptur lēmuma darbību.



 

-

Kā jau tika uzsvērts, kopumā atbalstām sagatavoto noteikumu projektu.
Vienlaikus rosinām papildināt un precizēt anotāciju, jo sevišķi sadaļu "3.Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".
Anotācijā 3.sadaļā ir  vispār neaizpildīta.Tas pirmsšķietami rada pamatu secinājumiem, ka jautājums nav izvērtēts līdz galam, vai nav vērtēts vispār.
Saskaņā ar likumprojektu, Komisijas sastāvā cita starpā ir biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija”. Šo noteikumu 3.punktā minētās iestādes un biedrības par pilnvaroto pārstāvi rakstveidā paziņo komisijas sekretariātam. Biedrības pilnvarojumā iekļauj apliecinājumu pārstāvja atbilstībai šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām. Biedrības “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija” kandidātam – vismaz trīs gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amata pienākumu pildīšanā, tostarp  pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumos.
Kā savā viedoklī uzsver Bāriņtiesu darbinieku asociācija, tad  būtu jābūt skaidrībai attiecībā par atalgojumu, transporta izmaksām u.t.t. Ārvalstu adopcijas komisijas locekļiem (turpmāk–Komisija), un tieši, ne tikai Komisijas priekšsēdētājam, kas saskaņā ar likumprojektu paredzēts, ka ir Labklājības ministrijas pārstāvis, Komisijas sekretariātam, ko pilda Labklājības ministrija, bet arī pārējiem komisijas locekļiem.
Asociācijas valdes locekļu pamatdarbs ir noteikts pašvaldību bāriņtiesās (tās ir pašvaldību amatpersonas) , kā arī šīem darbiniekiem ir pienākumi Bāriņtiesu darbinieku asociācijas  valdē.  Uzsverams, ka tas ir Latvijas pašvaldību Bāriņtiesu darbinieku izteikts uzticības mandāts un personīgi izdarīta izvēle un iniciatīva darboties biedrības valdē, par ko atalgojums netiek saņemts.
Komisijas locekļa pienākumi neaprobežosies tikai ar dalību Komisijas sēdē, bet ar daudzu citu pienākumu pildīšanu ( skatīt likumprojekta III.nodaļu “Komisijas kompetence”). Tā tam vismaz vajadzētu būt. Pēc būtības tas ir papildus darbs, vai amats, kas tiek atsevišķi ieņemts, paralēli pildot darba pienākumus attiecīgajā pašvaldības bāriņtiesā un asociācijā. Darbinieks nevar uzņemties pienākumus, papildus darbu, nezinot šos nosacījumus, kas ir būtiski.
Pie tam atbilstoši anotācijai, pirmkārt, pēc nepieciešamības tiks lemts, vai komisijas darbs notiks attālināti, klātienē vai hibrīdformātā; otrkārt, pašreiz nav iespējams prognozēt komisijas sanāksmju biežumu. Iepriekšminētās neskaidrības  tikai pastiprina nepieciešamību precizēt sadaļu par finanšu ietekmi anotācijā. 



 

-

 Projekta 3.punktā uzskaitītas iestādes un biedrības no kurām izvirzāmi Komisijas locekļi un 5.punktā noteiktās prasības Komisijas kandidātu pārstāvjiem no biedrībām.
Neuzskatām par lietderīgu un nepieciešamu veidot komisiju no 7 locekļiem (jo tas nav optimāls koleģiālās lēmējinstitūcijas locekļu skaits) , kā arī  iekļaut tajā pārstāvjus no Latvijas Psihologu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, jo attiecīgo biedrību pārstāvji nav saistīti ar valsts pārvaldi, savā darbā nepieņem administratīvos aktus (pēc projekta norādītā, Komisijas lēmums/atzinums ir administratīvais akts).
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši katra konkrētā bērna vajadzībām, ne visās lietās būs nepieciešams psihologa vai ģimenes ārsta viedoklis, bieži vien būs nepieciešams kādā konkrētā ārsta-speciālista viedoklis/atzinums (gadījumos, kad bērns ir ar īpašām vajadzībām, specifiskām veselības problēmām), vai konkrētajā jomā strādājošā psihologa viedoklis/atzinums, īpaši psihologa, kurš jau strādājis ar bērnu).
Līdz ar to uzskatām, ka būtu lietderīgāka psihologa un konkrētā ārsta-speciālista kā eksperta pieaicināšana Komisijas sēdē, kā to paredz Projekta 12.1.apakšpunkts, nevis attiecīgo biedrības pārstāvju iekļaušana Komisijas sastāvā.
 

-

 Projekta 16.punktā iespējams būtu jānorāda, kādā veidā, Komisijas loceklis, kurš nevar piedalīties Komisijas sēdē, nosūta savu viedokli Komisijas sekretariātam.
 

-

 No Projekta nav saprotams kur un cik ilgi glabājas visi Komisijas dokumenti, kam ir tiesības ar tiem iepazīties.
 

-