Atzinums

Iebilstam pret Likumprojekta 3.pantu, jo:
Pirmkārt, tas ir pretrunā ar Būvniecības likumu (un uz Būvniecības likuma pamata izdotajiem MK noteikumiem), kurš paredz, ka būvniecības ieceres realizācija notiek saskaņā ar Būvniecības likumu un Būvvalde saskaņo/ izdara atzīmi būvatļaujā, ja ir izpildīti tajā ietvertie nosacījumi.

Otrkārt, ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskie noteikumi nav administratīvs akts un nav pārsūdzami administratīva procesa ietvarā. Ja ir izdots jau gala administratīvais akts lietā – būvatļauja – personai ir tiesības prasīt būvatļaujas atzīšanu par prettiesisku daļā, kas noteic attiecīgo tehnisko noteikumu izpildi.

Treškārt, mehānisms "ja tiesas nolēmumā tehnisko noteikumu pārsūdzētās prasības atzītas par pamatotām, tās īsteno tādā apmērā, kādā pieļauj aktuālā projekta īstenošanas stadija" nozīmē, ka, visdrīzāk, (ņemot vērā pārsūdzības iespējas un tiesas procesu ilgumu) inženiertīklu ierīkošana daļēji vai pilnībā netiks nodrošināta atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par inženiertīklu izbūvi.

-

Attiecībā uz Rail Baltica projekta likuma projekta 3.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka “Rail Baltica projekta īstenošanai izdoto valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehnisko un īpašo noteikumu punktu pārsūdzēšana aptur to darbību”, nav saprotams, vai tehniskie noteikumi, ko izdod inženiertīklu īpašnieki, tiesiski valdītāji, šī Likumprojekta ietvaros tiek uzskatīti par administratīvu aktu. Uzskatām, ka šāda pieeja būtu pretrunā ar vispār piemēroto praksi, proti, līdz šim tehniskie noteikumi, ko izdod inženiertīklu īpašnieki, tiesiski valdītāji, netiek ne apstrīdēti kā administratīvs akts, ne arī citādi attiecībā uz tiem netiek piemēroti ar administratīvo aktu saistīti aspekti.
Kategoriski iebilstam pret pieeju, ka noteikumu punktu pārsūdzēšana (jeb iebildumi pret tiem) apturētu to darbību, jo tas faktiski izraisītu inženiertīklu īpašnieku kompetentu speciālistu prasību neievērošanu no būvnieka puses. Mūsuprāt, tas ir kategoriski nepieņemami, jo prasības vienmēr ir saistītas ar inženiertīklu aizsardzību un tā īpašnieka spēju nodrošināt klientiem pakalpojumus. Būvniecības veicēji nevar būt kompetenti pieņemt kvalificētu lēmumu par prasību neievērošanu un to sekām, bez tam, tās var būt arī finansiālas sekas, par kurām ir jāuzņemas atbildība būvniekam vai pasūtītājam.

Tehnisko noteikumu prasību neievērošana novestu pie pakalpojumu pārtraukuma, nespējas nodrošināt inženiertīkla darbību vai radītu kaitējumu tīklam un īpašniekam, un minētais nav pieļaujami.

Tas pats attiecināms uz 3.panta pirmās daļas teikumu, ka “Pārsūdzēto tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neizpilde nevar būt par pamatu atteikt izdarīt atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi.” Papildu iepriekš minētajam, šāda norma, arī tāpēc, ka tās realizācijas pamatojumam nav nekādu kritēriju vai kontroles mehānismu, veicinās nihilistisku attieksmi pret inženiertehnisko tīklu aizsardzību, un nav pieļaujama. Ņemot vērā dažādos inženiertehnisko tīklu veidus (piem., ūdensvadi, elektriskie tīkli u.tml.), pieņemot šādu būvēšanas praksi, var tikt radīts kaitējums ne vien inženiertehniskajiem tīkliem, bet arī cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam, atkarībā no tīklu veida un prasību neievērošanas apstākļiem.

-

Lūdzam apstiprināt, ka Rail Baltica projekts kopumā, t.sk. šis Likumprojekts, jo īpaši 3. panta otrā daļa, neparedz un arī nav interpretējams tādējādi, ka tiks ierobežota citu normatīvo aktos noteiktā regulējuma darbība (piemēram, Elektronisko sakaru likums), saskaņā ar kuru paredzēta inženiertehnisko tīklu pārvietošana par pasūtītāja līdzekļiem un aizsardzība. Vienlaikus, lūdzam sniegt skaidrojumu 3. panta otrā daļas praktisku piemērošanu, kā arī, pamatojumu izņēmumam par labu Valsts vides dienestam, kas noteikts 3.panta trešajā daļā.

-