Atzinums

Iebilstam pret Carnikavas pagasta, Daugmales pagasta, Baldones pilsētas, Garkalnes pagasta, Ropažu pagasta, Vangažu pilsētas iekļaušanu 2.grupā (valstpilsētas, Pierīgas pašvaldības)

Carnikavas pagastu, Daugmales pagastu, Baldones pilsētu, Garkalnes pagastu, Ropažu pagastu, Vangažu pilsētu iekļaut 4.-6.grupās, atbilstoši apdzīvotībai.

4.apakšnodaļā “Tālākās darbības un laika grafiks” 3.punktā (42.lpp) nav saprotams, kāpēc ir mākslīgi jāpagarina termiņš atsevišķiem grozījumiem, ja par tiem ir panākta vienošanās ar sadarbības partneriem (piem. 3.1.4.punkts);

-

3.2.apakšnodaļā 10.rindkopu (39.lpp) papildināt ar teikumu: Ministrija veiks pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu pilnvērtīgai modeļa "programma skolā" ieviešanai, turpinot nodrošināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes balansēšanu;

-

3.2.apakšnodaļas 5.rindkopā 3.3.tabulu (37.lpp) aizpildīt, atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk – IAP) un Ministru kabineta 18.04.2023. rīkojumā Nr.226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” noteiktajam;

-

3.1.2.apakšnodaļas 2.punktā (32.lpp) 3.2.tabulā 8.grupai vidusskolas posmā (10.-12.klase) noteikt izglītojamo skaitu 45, lai pierobežas teritorijās esošajām vidējās izglītības iestādēm nodrošinātu vienlīdzīgus pastāvēšanas kritērijus ar vienīgo vidējās izglītības iestādi pašvaldībā, atbilstoši šī ziņojuma 2.2.7.punktam (33.lpp);
 

3.2.tabulā 8.grupai vidusskolas posmā (10.-12.klase) noteikt izglītojamo skaitu 45

3.1.2.apakšnodaļas 2.punktā (32.lpp) 3.2.tabulā 3.grupai vidusskolas posmā (10.-12.klase) noteikt izglītojamo skaitu 90, lai nodrošinātu Valsts ģimnāziju pastāvēšanu šajās teritorijās, atbilstoši MK  11.08.2020. noteikumu Nr.518 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss” 10.3.punktā noteiktajam izglītojamo skaitam kārtējā mācību gada 1. septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās;
 

3.2.tabulā 3.grupai vidusskolas posmā (10.-12.klase) noteikt izglītojamo skaitu 90

1.apakšnodaļas “Augstvērtīga izglītības nodrošināšana un efektīva pārvaldība” 3.rindkopā (8.lpp) iebilstam nosacījumam, ka “pedagoga palīgs” obligāti noteikts tikai 1.-3.klases skolēniem;

pedagoga palīgs ir nepieciešams visās pamatizglītības klasēs.

Ievaddaļas 8.rindkopā (4.lpp) norādītais Ministru kabineta 2023. gada 30. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28 1.§) 2. punktā IZM noteiktais uzdevums: “iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar skaidriem kritērijiem tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz  izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem” nav izpildīts, jo ziņojuma saturā ir tikai statistiskie dati;

-

3.1.3.apakšpunktā (33.lpp) nav saprotams, kā ir sarēķināts, ka 10 jaunu izglītības iestāžu būvniecībai un 10 izglītības iestāžu paplašināšanai nepieciešams 300 mijl.eiro. Papildināt ziņojumu ar informāciju par investīciju lietderīgumu, ņemot vērā, ka kapitālieguldījumi skolu ēkās Latvijā veido 14% no kopējā izdevumu apjoma (ES dalībvalstīs vidēji 7% no izglītības izdevumiem), kā arī ar informāciju, par esošās infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem;

-

3.1.2.apakšnodaļas 1.punktā (32.lpp) sadarbībā ar Satiksmes ministriju reāli izvērtēt ziņojumā norādīto ceļā līdz izglītības iestādei pavadīto laiku ar pašvaldības organizētu transportu. Pieredze rāda, ka maršruts, kura kopgarums ir no 10- 15 km ar autobusu tiek veikts apmēram 1 h laikā, jo skolēnu izvietojums ir nevienmērīgs, daudz pieturvietu, ceļu stāvoklis rudens, ziemas un pavasara periodā slikts. Ne visiem bērniem laukos sabiedriskais transports ir pie mājām, līdz ar to laiks, ko skolēni pavada, nokļūstot līdz autobusa pieturai, aprēķinos pazūd. Pastāv risks, ka cietīs izglītības kvalitāte, jo vairāk laika pavada ceļā uz skolu, jo lielāks nogurums, jo mazāk spēka koncentrēties mācībām.
 

-

2.4.3.apakšnodaļu (26.-27.lpp),  analizējot mācību telpu kapacitāti, papildināt ar informāciju, ņemot vērā visus būtiskos higiēnas prasību kritērijus, ne tikai kvadrātmetrus;

-

2.4.2.apakšnodaļas 2.rindkopā (25.lpp) precizēt, cik no ziņojumā norādītajiem valdības izdevumiem izglītībā (2021. gadā bija 5,6% no IKP) attiecas uz vispārējo pamata un vidējo izglītību, atbilstoši šī informatīvā ziņojuma ietvaram;

-

1.apakšnodaļas “Augstvērtīga izglītības nodrošināšana un efektīva pārvaldība” 2.rindkopā noteiktos būtiskākos elementus kvalitatīvai mācību satura īstenošanai katrā no izglītības posmiem, norādīt, ka pirmsskolas izglītība (6.lpp) ir vispārējās izglītības pakāpe (5/6-gadīgo izglītība ir obligāta), to programmu īstenošanā iesaistīto izglītojamo skaits ir jāņem vērā skolu tīkla īstenošanā, ņemot vērā, ka 44% vispārizglītojošo skolu jau šobrīd īsteno pirmsskolas izglītības programmas;

-

Ievaddaļas 5.rindkopā (3.lpp) apgalvojums (1) “Mācību sniegums […] pēdējos 10 gados pasliktinās” ir pretrunā ar ziņojuma 2.2.attēlā norādīto informāciju (11.lpp). Grafikā redzam, ka 12.klases centralizēto eksāmenu rezultāti pēdējos gados paaugstinās, bet tie joprojām ir zemi. Papildināt ziņojumu ar informāciju par iemesliem, kādēļ izglītojamo mācību sasniegumi joprojām ir zemi, vai ir analizēti to cēloņi, vai ir piedāvāti kompleksi risinājumi to mazināšanai;

-

Ievaddaļas 5.rindkopā (3.lpp), vērtējot izglītības kvalitāti un to ietekmējošos faktorus, netiek ņemti vērā normatīvajos aktos noteiktie izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas 12 kritēriji;

-