Atzinums

Iebildums:
Nosakot mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamajam, tam ir jāpalielinās proporcionāli algas likmes paaugstinājumam pedagoga darba samaksai.

MK noteikumos skaidri jānodefinē pirmsskolas bērnu mērķdotācijas apmēra palielinājuma mehānisms proporcionāli darba samaksas pieaugumam par likmi. Nosakot MK noteikumos mērķdotāciju par vienu izglītojamo 80 Euro apmērā, tas var saglabāties ilgstoši nemainīgs.
Lūdzam skaidrot, kā turpmākajos mācību gados tiks noteikts mērķdotācijas apmērs skolēniem pa klašu grupām.

-

Iebildums:
Lai izstrādātu mērķdotācijas sadales kārtību pašvaldībā, nepieciešams laiks. Dotajā brīdi, kad nav skaidri zināmi visi nosacījumi, nav iespējams savlaicīgi un korekti, paredzot visas nianses, izstrādāt atbilstošu, kvalitatīvu dokumentu.
Priekšlikums- IZM izstrādāt dokumenta paraugu, kuru būtu iespējams izmantot veidojot mērķdotāciju sadales kārtības pašvaldībās.



Priekšlikums 13.4.punktu izteikt šādā redakcijā:

var piešķirt lielāku mērķdotācijas apmēru izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu, pedagogu algas likmes paaugstināšanai vai piemaksu nodrošināšanai, atbilstoši pašvaldības noteiktajai izglītības attīstības stratēģijai un ievērojot pašvaldības izglītības iestāžu kvalitātes atbalsta mehānismus;

Mērķdotāciju palielinājumu konkrētām izglītības iestādēm neuzlikt par pienākumu pašvaldībām.
 

-

Iebilstam pret šādu pašvaldības pienākumu, jo finansējumu atbilstoši bāzei (kur iekļauts ir arī finansējums uz starptautiskā līguma pamata īstenotajām vispārējās izglītības programmām) saņems visas Latvijas pašvaldības, savukārt Daugavpils pilsētai ir pienākums rezervēt J.Pilsudska Daugavpils poļu valsts ģimnāzijai par 30% lielāku finansējumu, vienlaikus samazinot finansējumu citām pilsētas skolām.
Priekšlikums piešķirt par 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai nekā vidēji pašvaldībā vienam izglītojamam, būtu atbalstāms, ja IZM piemērotu PAPILDU koeficientu 1,3 jau piešķirot finansējumu pašvaldībai, lai nodrošinātu 13.5.punkta izpildi.
 

-

Minētais finansējums ir nepietiekams, netiks segtas izmaksas, kas nepieciešamas, lai tiktu apmaksāts viss pedagoga darbs.
Pedagoga atalgojums ilgtermiņā būs nekonkurētspējīgs darba tirgū. Pastāv risks, ka labākie pedagogi pārtrauks darba attiecības izglītības iestādēs un izvēlēsies labāk atalgotu darbu, kā arī netiek radīti apstākļi, lai izglītības iestādēs ienāktu jauni, perspektīvi pedagogi, kas nodrošinātu augstu izglītības kvalitāti.
Sākot no 2023.gada 1.septembra palielināt procentu apmēru no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai.

-

Anotācija: Noteikumu projektā papildu koeficienti netiek paredzēti:
1) izglītojamiem, kas vispārējās izglītības programmas apgūst ieslodzījuma vietās, tiek piemēroti tās programmas koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst, piemēram, speciālās programmas, neklātienes, u.c.;

Iebildums: Iebilstam pret pašvaldības pienākumu finansēt izglītības programmas Daugavpils 17.vidusskolā (ieslodzījuma vietās) uz citu pilsētas skolu rēķina, jo finansējumu atbilstoši bāzei (kur iekļauts ir arī finansējums vispārējās izglītības programmām ieslodzījuma vietās) saņems visas Latvijas pašvaldības, savukārt Daugavpils pilsētai ir pienākums rezervēt par 30% lielāku finansējumu izglītības programmām ieslodzījuma vietās, vienlaikus samazinot finansējumu citām pilsētas skolām.
Priekšlikums piešķirt par 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kuras realizē izglītības programmas ieslodzījuma vietās nekā vidēji pašvaldībā vienam izglītojamam, būtu atbalstāms, ja IZM piemērotu PAPILDU koeficientu 1,3 jau piešķirot finansējumu pašvaldībai.
 

-

No šī punkta aktuālās redakcijas secināms, ka valsts atsakās turpmāk pilnā apmērā finansēt pedagogu darba samaksu un,  nepalielinot valsts mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo palielinoties pedagogu likmei, likmes starpība būs jāsedz pašvaldībai.
Norādām, ka likuma “Par pašvaldībām” 11.pantā noteikts, ka “Ministru kabinets likumā paredzētajos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei”, savukārt 13.pantā paredzēts, ka “Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta. Ja, pieņemot likumus vai Ministru kabineta lēmumus, netiek ievēroti šā likuma 8. un 11.panta noteikumi, kas attiecas uz pašvaldību pagaidu funkciju un tām uzdodamo vienreizējo uzdevumu finansēšanu, pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt attiecīgo likumu vai Ministru kabineta lēmumu atcelt un prasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies pašvaldībām, pildot attiecīgās funkcijas vai uzdevumus.”.
Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadību 41.panta ceturtajā daļā noteikts, ka “Ja pašvaldības darbojas kā valsts pārstāvji, valsts pilnībā sedz to izdevumus. Pēc valsts budžeta pieņemšanas finanšu saistības pašvaldību budžetiem nedrīkst uzlikt, ja nav norādīti līdzekļu avoti, kurus valsts piešķīrusi šo saistību izpildei”. Minētā likuma 42.punktā paredzēts, ka “Pašvaldībām ir tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu un drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi”.
Ņemot vērā likumdošanā noteikto, kā arī 2021.gadā valsts līmenī veikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma izmaiņu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, pašvaldības budžetos novirzāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu samazinot par 5% (no 80% uz 75%), vienlaicīgi veicot virkni izmaiņu, kas palielināja pašvaldībām izdevumus (piemēram, minimālās algas palielināšana no 430 EUR uz 500 EUR, sociālo pabalstu izmaksu palielināšana, kurus ietekmē maznodrošinātās un trūcīgās personas līmeņa izmaiņas un GMI izmaiņas u.c.), tādā veidā palielinot slogu uz pašvaldību budžetiem.
Ņemot vērā augstāk minēto, LLPA kategoriski  iebilst  8.punkta nosacījumiem.

-

11.pants un anotācija: Tāpat arī jāņem vērā, ka, salīdzinot ar noteikumiem Nr. 447 ir veicināti uzlabojumi logopēdu likmēs, t.i. bērnu skaitā (no 200 līdz 160 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai) uz vienu amata likmi. Šī bērnu skaita ietekme uz logopēda likmi ir iekļauta kopējā mērķdotācijas apmērā vienam bērnam, tā uzlabojot šo vidējo mērķdotācijas apmēru vienam pirmsskolas izglītojamam kopumā.

No šāda formulējuma nav saprotams, kā tiks aprēķināts finansējums logopēdiem – vai tas būs finansējums papildus 1 logopēda likme uz 160 bērniem vai finansējums jau būs iekļauts mērķdotācijas apmērā uz 1 bērnu, t.i.80 euro?

-

Anotācija: ….pašvaldībām mērķdotācijas sadalē jāievēro, ka pedagogiem, kuriem 2021./2022. mācību gadā noteikta algas likme, kas augstāka par 900 euro, algas likme 2022./2023. mācību gadā nedrīkst samazināties salīdzinājumā ar algas likmi 2021./2022. mācību gadā.

Priekšlikums:
Pedagogu algas likme tiek noteikta uz katra mācību gada 1.septembri, veicot tarifikāciju. Ja šobrīd izglītības iestādē jau ir noteikta diferencēta algas likme (piemēram, min. 905 euro, max 960 euro) konkrētam mācību gadam, kāpēc tas ir jānodrošina nākamajā mācību gadā? Izglītības iestādē atbilstoši diferencētas algas noteikšanas kritērijiem, izvērtēšanas rezultātā pedagogu algas likme var mainīties katru gadu.
Pastāv būtisks risks, ka skolas, saņemot finansējumu atbilstoši jaunajam modelim, ko pašvaldība sadalīs atbilstoši tai uzliktajiem pienākumiem mērķdotācijas sadalē, nevarēs ievērot šo prasību par algas likmes saglabāšanu.

-