Atzinums

Atkārtoti lūdzam pārskatīt projekta tālāko virzību, jo publisko iepirkumu reformas ietvaros tika nolemts izveidot strukturētu un centralizētu datu publicēšanas sistēmu, kas ietvertu iestāžu iepirkumu plānu, noslēgto līgumu, to izpildes un faktisko maksājumu publiskošanu, nodrošinot pilnīgu publisko līdzekļu aprites pārskatāmību no pirmā ieguldītā eiro. Prasība publicēt attiecīgo informāciju iestāžu oficiālajās tīmekļvietnēs rada nesamērīgi lielu administratīvo slogu pasūtītājam, lai gan reformas mērķis bija tieši pretējs, proti, samazināt administratīvo slogu pasūtītājiem. 
Īpaši būtiski šī prasība ietekmēs Iekšlietu ministrijas padotības iestādes un 2027.gada 1.janvārī plānoto  pāreju uz Valsts kases nodrošināto vienoto pakalpojumu centru. Saskaņā ar Ministru kabineta 22.10.2024.  noteikumu Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" 56.10.apakšpunktu Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādes paredzēts pievienot Valsts kases sniegtajam grāmatvedības uzskaites pakalpojumam no 2027. gada 1. janvāra, savukārt izmeklēšanas iestādēm un operatīvās darbības subjektiem – no 2028. gada 1. janvāra. Tādēļ pirms jaunas informācijas publicēšanas prasības ieviešanas, ir nepieciešams skaidri noteikt, kā tiks nodrošināta datu aprite starp centralizēto grāmatvedības risinājumu un iestāžu oficiālajām tīmekļvietnēm, kā arī novērsta nepieciešamība iestādēm manuāli atkārtoti apstrādāt un publicēt datus.
Regulējumam būtu jābalstās uz principu, ka informācija par publiskajiem iepirkumiem un to izpildi tiek publicēta vienā centralizētā, strukturētā un automatizētā informācijas avotā, nevis vienlaikus manuāli uzturēta vairākās informācijas sistēmās un iestāžu tīmekļvietnēs. Tas atbilst arī valsts pārvaldes digitalizācijas un administratīvā sloga mazināšanas mērķim. Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 6.panta trešajai daļai valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju un iekļaušanu citā valsts informācijas sistēmā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izvērtēt iespēju līdz centralizētā risinājuma ieviešanai neparedzēt iestādēm pienākumu papildus publicēt attiecīgos datus savās oficiālajās tīmekļvietnēs. Ja šāds pienākums tomēr tiek saglabāts, anotācijā nepieciešams pamatot šāda regulējuma nepieciešamību, samērīgumu un lietderību, kā arī konkrēti norādīt, kā tiks nodrošināta datu automatizēta pārnese no centralizētajām informācijas sistēmām un novērsta datu dubulta manuāla apstrāde.

Vienlaikus norādām, ka grozījumu Publisko iepirkumu likumā, kas Saeimā pieņemti 2026.gada 14.maijā, pārejas noteikumu 26.punkts paredz, ka likuma grozījumi, kas paredz papildināt likumu ar 9.3 pantu un publicēt informāciju par faktiskajiem izdevumiem par veiktajiem iepirkumiem un līgumu izpildi, stājas spēkā 2028.gada 1.janvārī. Savukārt attiecīgā likuma pārejas noteikumu 29.punkts nosaka, ka šā likuma 9.3 pantā minēto informāciju par 2028.gadu publicē līdz 2028.gada 30.aprīlim. Tas nozīmē, ka likumdevējs, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokli un novērtējot publicējamās informācijas apjomu, ir paredzējis četrus mēnešus attiecīgās informācijas publicēšanai, kas būtu uzskatāms par saprātīgu termiņu, ņemot vērā iepirkumu apjomu, ko iestādes veic, tādējādi neuzliekot nepamatoti lielu administratīvo slogu pasūtītājiem. Arī Valsts kontrole savā lietderības revīzijā "Problēmas un iespējas valsts publisko iepirkumu attīstībai" īpaši izcēlusi nepamatoti lielu administratīvo slogu, ko dažādu procedūru izpilde rada pasūtītājiem Latvijā, aicinot šo slogu mazināt.
Ņemot vērā minēto, papildināt projektu, nosakot četru mēnešu termiņu, kurā iestādēm būtu pienākums publicēt sākotnējo informāciju par pirmo ceturksni.

 

-

Papildināt anotāciju, norādot, ka prasība attiecībā uz informācijas par publiskajiem iepirkumiem publicēšanu iestādes tīmekļvietnē nav attiecināma uz  iepirkumiem, attiecībā uz kuriem informācija klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpums, ievērojot Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumu Nr.445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" 3.punktā noteikto.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 14., un 15. punktu, visiem tiesību aktu projektiem ir jāvērtē ietekme uz administratīvo slogu un atbilstības prasības, kā arī jāveic to izmaksu monetārs novērtējums. Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju.

-

20.9.¹ punktā svītrot vārdus "atbilstoši Publisko iepirkumu likumam " un vārdus "par maksājumiem un līgumiem", jo Publisko iepirkumu likumā attiecīgā prasība stāsies spēkā tikai ar 2028.gada 1.janvāri.

20.9.¹ sadaļā "Publiskie iepirkumi" ne vēlāk kā līdz kalendāra gada ceturksnim sekojošā mēneša pēdējam datumam iekļauj informāciju par visiem ceturkšņa izdevumiem attiecībā uz veiktajiem iepirkumiem un noslēgtajiem iepirkuma līgumiem neatkarīgi no darījuma vai līguma summas, publicējot vismaz šādu informāciju:

Svītrot attiecīgajā apakšpunktā vārdus iekavās "(bez pievienotās vērtības nodokļa)", jo līgumā summas norāda un norēķinus veic ar pievienotās vērtības nodokli. Turklāt to neparedz arī Saeimā 2026.gada 14.maijā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Publisko iepirkumu likuma 9.³ pants, kas stāsies spēkā ar 2028.gada 1.janvāri paredz, ka pasūtītājs publicē samaksāto summu. Un tas ietver arī visus nodokļus. Arī likuma anotācijā norādīts, ka norādāma informācija par faktiskajiem izdevumiem.

20.9.¹4. samaksātā summa;