Atzinums

Mazo ostu asociācija atbalsta priekšlikumus Ostu pārvaldības reformas kontekstā ierosināto mazo ostu valdes locekļu skaita optimizēšanu un  atteikšanos no Ministru kabineta apstiprināta ostas pārvaldes paraugnolikuma piemērošanas.
Vienlaicīgi Mazo ostu asociācija ierosina izvērtēt sekojošos priekšlikumus:
3. pants.  Ostas robežu noteikšana
Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nodalot teritoriju, kas ir ostas pārvaldes valdījumā, nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.
Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikumus neattiecināt uz mazajām ostām, jo Latvijas mazajās ostās nav dzelzceļa infrastruktūras.
4. pants. Nekustamais īpašums ostā
(2). Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums. Mazajās ostās iekšējo ūdeņu daļa ( turpmāk – akvatorija ) var būt arī pašvaldības īpašums.
 Engures ostā šobrīd ostas iekšējo ūdeņu daļa vai akvatorija saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem ir pašvaldības īpašums
(6) Ostas  zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad  ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 miljonus euro.  Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.
Objektīvi mazajās ostās investīciju apjomam, lai varētu pārsniegt nomas, īres vai apbūves termiņu  45 gadus, nevajadzētu būt augstākam par 5 miljoniem euro
(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
Lietderīgi būtu  paredzēt mazās ostas pārvaldes valdījumā esošā valsts īpašuma nodošanu pašvaldībai,  ja mazajā ostā saskaņā ar šā likuma 26. panta 7. punktu tiek veidota pašvaldības kapitālsabiedrība.
13. pants. Ostas maksas
(31)   Kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.
Lietderīgi būtu no šī punkta atteikties, jo līdz šim Ministru kabinets šādu kārtību nav apstiprinājis

26. pants. Mazās ostas pārvalde un tās struktūra
(7) Mazās ostas pārvaldīšanai pašvaldība var izveidot kapitālsabiedrību, kuras ostas pārvalde darbojas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Nepieciešams precizēt  26. pantu kopumā, jo esošajā redakcijā izveidojot kapitālsabiedrību mazo ostu pārvaldīšanai, tieši tulkojot likumu nav ļauts atkāpties no 26.panta 4.daļā noteiktā pienākuma attiecībā uz valdes veidošanu un tās sastāvu.
Mazo ostu asociācija atbalsta priekšlikumus Ostu pārvaldības reformas kontekstā ierosināto mazo ostu valdes locekļu skaita optimizēšanu un  atteikšanos no Ministru kabineta apstiprināta ostas pārvaldes paraugnolikuma piemērošanas.
Vienlaicīgi Mazo ostu asociācija ierosina izvērtēt sekojošos priekšlikumus:
3. pants.  Ostas robežu noteikšana
Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nodalot teritoriju, kas ir ostas pārvaldes valdījumā, nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.
Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikumus neattiecināt uz mazajām ostām, jo Latvijas mazajās ostās nav dzelzceļa infrastruktūras.
4. pants. Nekustamais īpašums ostā
(2). Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums. Mazajās ostās iekšējo ūdeņu daļa ( turpmāk – akvatorija ) var būt arī pašvaldības īpašums.
 Engures ostā šobrīd ostas iekšējo ūdeņu daļa vai akvatorija saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem ir pašvaldības īpašums
(6) Ostas  zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad  ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 miljonus euro.  Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.
Objektīvi mazajās ostās investīciju apjomam, lai varētu pārsniegt nomas, īres vai apbūves termiņu  45 gadus, nevajadzētu būt augstākam par 5 miljoniem euro
(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
Lietderīgi būtu  paredzēt mazās ostas pārvaldes valdījumā esošā valsts īpašuma nodošanu pašvaldībai,  ja mazajā ostā saskaņā ar šā likuma 26. panta 7. punktu tiek veidota pašvaldības kapitālsabiedrība.
13. pants. Ostas maksas
(31)   Kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.
Lietderīgi būtu no šī punkta atteikties, jo līdz šim Ministru kabinets šādu kārtību nav apstiprinājis

26. pants. Mazās ostas pārvalde un tās struktūra
(7) Mazās ostas pārvaldīšanai pašvaldība var izveidot kapitālsabiedrību, kuras ostas pārvalde darbojas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Nepieciešams precizēt  26. pantu kopumā, jo esošajā redakcijā izveidojot kapitālsabiedrību mazo ostu pārvaldīšanai, tieši tulkojot likumu nav ļauts atkāpties no 26.panta 4.daļā noteiktā pienākuma attiecībā uz valdes veidošanu un tās sastāvu.
 

-

Mazo ostu asociācija atbalsta priekšlikumus Ostu pārvaldības reformas kontekstā ierosināto mazo ostu valdes locekļu skaita optimizēšanu un  atteikšanos no Ministru kabineta apstiprināta ostas pārvaldes paraugnolikuma piemērošanas.
Vienlaicīgi Mazo ostu asociācija ierosina izvērtēt sekojošos priekšlikumus:
3. pants.  Ostas robežu noteikšana
Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nodalot teritoriju, kas ir ostas pārvaldes valdījumā, nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.
Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikumus neattiecināt uz mazajām ostām, jo Latvijas mazajās ostās nav dzelzceļa infrastruktūras.
4. pants. Nekustamais īpašums ostā
(2). Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums. Mazajās ostās iekšējo ūdeņu daļa ( turpmāk – akvatorija ) var būt arī pašvaldības īpašums.
 Engures ostā šobrīd ostas iekšējo ūdeņu daļa vai akvatorija saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem ir pašvaldības īpašums
(6) Ostas  zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad  ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 miljonus euro.  Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.
Objektīvi mazajās ostās investīciju apjomam, lai varētu pārsniegt nomas, īres vai apbūves termiņu  45 gadus, nevajadzētu būt augstākam par 5 miljoniem euro
(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
Lietderīgi būtu  paredzēt mazās ostas pārvaldes valdījumā esošā valsts īpašuma nodošanu pašvaldībai,  ja mazajā ostā saskaņā ar šā likuma 26. panta 7. punktu tiek veidota pašvaldības kapitālsabiedrība.
13. pants. Ostas maksas
(31)   Kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.
Lietderīgi būtu no šī punkta atteikties, jo līdz šim Ministru kabinets šādu kārtību nav apstiprinājis

26. pants. Mazās ostas pārvalde un tās struktūra
(7) Mazās ostas pārvaldīšanai pašvaldība var izveidot kapitālsabiedrību, kuras ostas pārvalde darbojas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Nepieciešams precizēt  26. pantu kopumā, jo esošajā redakcijā izveidojot kapitālsabiedrību mazo ostu pārvaldīšanai, tieši tulkojot likumu nav ļauts atkāpties no 26.panta 4.daļā noteiktā pienākuma attiecībā uz valdes veidošanu un tās sastāvu.
 

-