Atzinums

Attiecībā uz augstāko izglītību nav veikti aprēķini, kā zemākās mēneša darba algas likmes palielināšana ietekmēs mērķdotācijas apmēru vienas budžeta studiju vietas izmaksai. Jāpiezīmē, ka saskaņā ar studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodiku, daļu no studiju vietas izmaksām veido akadēmiskā personāla darba alga, tāpēc minimālo atalgojuma likmju izmaiņas akadēmiskajam personālam atstāj tiešu iespaidu uz vienas budžeta studiju vietas izmaksām.
Aprēķinu trūkums ir ļāvis Izglītības un zinātnes ministrijai ignorēt savā 2022. gada 9. decembra atbildē 4-10e/22/3497 Augstākās izglītības padomes 2022. gada 17. novembra vēstulei  Nr. 1.12/31 “Augstākās izglītības padomes atklātais aicinājums”, kura tika adresēta Ministru kabinetam, pausto, ka finansējums studiju vietas bāzes izmaksām ir nepietiekams, ka Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt AS KPMG Baltics pētījuma rezultāti, kur konstatēts, ka reālās studiju vietas bāzes izmaksas ir 2327,19 euro uz vienu studējošo gadā un ka augstākās izglītības studiju vietas bāzes izmaksu aktualizācijai 2023. gadā ir papildus nepieciešami 30,16 milj. euro, 2024. gadā –  37,48 milj. euro, 2025. gadā un turpmāk – 44,8 milj. euro. Ja ņem vērā, ka AS KPMG Baltics pētījums tika veikts ņemot vērā līdzšinējās minimālās atalgojuma likmes akadēmiskajam personālam, ir grūti pieņemt, ka minimālo atalgojuma likmju palielinājums akadēmiskajam personālam neizraisītu vēl nepieciešamību paaugstināt  augstākās izglītības studiju vietas bāzes izmaksas.
Aprēķinu trūkums ir ļāvis arī izdarīt diskutējamus pieņēmumus, ka nepietiekamo mērķdotācijas daļu augstskolas var kompensēt, izmantojot studiju procesa finansējumam zinātnes finansējumu, ES struktūrfondu programmu finansējumu vai Atveseļošanas fonda finansējumu, kā arī no valsts budžeta finansētās studijas dotējot, izmantojot studējošo, kuri studē par maksu, finansējumu. Šāds pieņēmums ir principiāli kļūdains, jo spēkā esošais normatīvais regulējums valsts dibinātām augstskolām nosaka pienākumu ievērot finanšu un budžeta disciplīnu un izlietot piešķirto finansējumu tikai tā paredzētajiem mērķiem. Zinātnes finansējumu, ES struktūrfondu programmu finansējumu vai Atveseļošanas fonda finansējumu valsts augstskolas nevar izmantot studiju procesa īstenošanai, bet tikai atbilstošajiem un paredzētajiem mērķiem. Līdz ar to zinātnes finansējumu, ES struktūrfondu programmu finansējumu vai Atveseļošanas fonda finansējumu nevar uzlūkot kā tādu, ar kuru var aizvietot nepietiekamās augstākās izglītības studiju vietas bāzes izmaksas.
Aprēķinu trūkums un diskutējamais pieņēmums ir ļāvis pieņemt, ka augstākās izglītības iestādes atalgojuma palielinājumu var nodrošināt sava budžeta ietvaros, kā arī to, ka Ministru kabineta konceptuāli atbalstīto augstākās izglītības un zinātnes finansējumu līdz ar visiem citiem to paredzētajiem mērķiem, to var izmantot minimālo atalgojuma likmju palielinājumam augstskolu akadēmiskajam personālam.

5) augstākās izglītības iestādēm minimālo atalgojuma likmju palielinājumam veikt aprēķinus, kā augstākās izglītības studiju vietas bāzes izmaksas ietekmē minimālo atalgojuma likmju palielinājums, lēmumu par to, kādā apmērā ir nepieciešams palielināt augstākās izglītības finansējumu izdara pēc atbilstošo aprēķinu veikšanas
 

Noņemot sasaisti starp Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" un 2016.gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", bet neparedzot jaunu pilnas studiju vietas bāzes izmaksu aprēķinu, nebūs objektīvu kritēriju, kas ļautu noteikt  mērķdotācijas apjomu no valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju vietu finansējumam.
 

9. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2023. gada 1. maijam sagatavot un iesniegt grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", noņemot šajos noteikumos noteikto sasaisti starp 2016.gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", vienlaikus paredzēt jaunas pieejas izstrādi, kā aprēķināt aktuālas pilnas studiju vietas bāzes izmaksas, kas ļautu objektīvi noteikt mērķdotācijas apjomu no valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju vietu finansēšanai.