Atzinums

Projekta ID
23-TA-2137
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
04.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) precizēto projektu “Ziņojums par bērnu stāvokli valstī 2021.un 2022.gadā" (turpmāk tekstā - Projekts) un uztur šādus iebildumus:

1. LDDK uztur iebildumu pret sadaļu “Veselība un veselības aprūpes pakalpojumi” LM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Kā jau iepriekš LDDK ir norādījusi, sadaļa nesniedz skaidru priekštatu par situāciju bērnu veselības aprūpē. Bērniem Latvijā lielā daļā gadījumu netiek savlaicīgi nodrošināti no budžeta finansēti nepieciešamie veselības aprūpes un zobārstniecības pakalpojumi, kā rezultātā vecāki ir spiesti vērsties pēc maksas pakalpojumiem, kas mājsaimniecībām ar zemāku ienākumu līmeni ne vienmēr ir pieejami. Ņemot vērā bērnu īpašo situāciju, kā arī to, ka savlaicīgi nesaņemti veselības aprūpes pakalpojumi var atstāt ietekmi uz visu mūžu, bērniem veselības aprūpe ir jānodrošina prioritāri tā saucamās integrētās sistēmas ietvaros.
Tas apstāklis, ka Informatīvā ziņojuma sadaļā "Veselība un veselības aprūpes pakalpojumi" ir ievietota informācija, ko Labklājības ministrijai ir sniegusi Veselības ministrija, neizslēdz  nepieciešamību sadaļā sniegt skaidru priekštatu par situāciju bērnu veselības aprūpē.
Ņemot vērā, ka katras ministrijas atsevišķā sadaļa netiek virzīta saskaņošanai, un Labklājības ministrija virza Projektu kā vienotu veselumu, tad TAP portāls un tajā norādītais laiks ir vienīgā vieta un laiks, kurā ir iespējams sniegt iebildumus pret Projektu kopumā.

2. LDDK uztur iebildumu pret sadaļu “Bērni ar invaliditāti” LM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Sadaļa nesniedz skaidru priekštatu par situāciju ģimenēs, kurās aug bērns ar invaliditāti, kuram ir smagi funkcionāli traucējumi. Labklājības ministrija ir veikusi vairākus pasākumus šādu mājsaimniecību atbalstam, tomēr 2019. gada 1. jūlijā aktualizētais bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmērs - 313,43 eiro mēnesī nav pietiekams. Tāpat attiecībā uz par personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, netiek ievērots nosacījums par Valsts sociālās apdrošināšanas likumā noteikto minimālo iemaksu objektu. Pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas no objekta, kas ir septiņas reizes mazāks par minimālo iemaksu objektu.
LM norāde, ka Informatīvais ziņojums ir atskaite par konkrētu laika periodu un tajā veiktajām aktivitātēm ANO Bērnu komitejas ieteikumu ieviešanai, LDDK ieskatā nav pamatota, jo Komiteja ir ne tikai atgādinājusi par savām iepriekšējām rekomendācijām, bet arī mudina dalībvalsti izstrādāt visaptverošu politiku un pamatnostādnes, lai īstenotu visas Konvencijā noteiktās tiesības, nodrošinot koordināciju un savstarpēju kopdarbību starp valdības iestādēm, kā arī sniegtu cilvēkresursus, tehniskos un finanšu resursus, kas nepieciešami šī plāna efektīvai īstenošanai.
Par to, ka nenotiek koordinēta virzība Konvencijas mērķu īstenošanai, liecina, piemēram tas, ka šobrīd virzībā ir Labklājības ministrijas sagatavotais normatīvā akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1608 "Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana"” (23-TA-2952), kura ietvaros pilnīgi pamatoti ir ieplānots paaugstināt  pabalstu pilngadīgajām personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana. Ņemot vērā, ka Projekta 23-TA-2952 Anotācijas 1.3.punktā aprakstītā problēma ir pilnībā attiecināma arī uz mājsaimniecībām, kurās ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, kuram ir nepieciešama īpaša kopšana, kā arī to, ka 18 gadu vecuma slieksnis neievieš būtiskas izmaiņas no kopšanas nepieciešamības skatpunkta, LDDK ieskatā vienlīdzīguma un bērnu labāko interešu nodrošināšanai reizē ar Projektu ir jāvirza analogs grozījumu projekts Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1607 “Noteikumi par bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu”.

3. LDDK uztur iebildumu pret sadaļu pret sadaļu “Visaptveroša politika un pamatnostādnes” LM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
LM norāde, ka Informatīvais ziņojums ir atskaite par konkrētu laika periodu un tajā veiktajām aktivitātēm ANO Bērnu komitejas ieteikumu ieviešanai, LDDK ieskatā nav pamatota, jo Komiteja ir ne tikai atgādinājusi par savām iepriekšējām rekomendācijām, bet arī mudina dalībvalsti izstrādāt visaptverošu politiku un pamatnostādnes, lai īstenotu visas Konvencijā noteiktās tiesības, nodrošinot koordināciju un savstarpēju kopdarbību starp valdības iestādēm, kā arī sniegtu cilvēkresursus, tehniskos un finanšu resursus, kas nepieciešami šī plāna efektīvai īstenošanai.
Sadaļa nesniedz skaidru priekštatu par visaptverošu politiku, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī lai valsts politika būtu visaptveroša, izsvērta un pēctecīga. Tā piemēram, vairākos normatīvo aktu projektos, kas ir saistīti ar atbalstu mājsaimniecībām, tiek noteikts vienāds atbalsta lielums neatkarīgi no tā, vai mājsaimniecībā ir vai nav bērni, kā arī neatkarīgi no bērnu skaita mājsaimniecībā.
Tā, piemēram,  2022.gadā tika pieņemts likums “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, kas paredzēja 2022./23/gada apkures sezonā mājsaimniecības lietotājam piemērot maksas samazinājumu par katrā mēnesī patērētajām pirmajām 100 kilovatstundām, ko nosaka kā starpību starp vidējo maksu par patērēto elektroenerģiju par vienu kilovatstundu bez PVN norēķinu mēnesī, 0,160 eiro par vienu kilovatstundu bez PVN. Rezultātā vienas personas mājsaimniecība atbalsts tika sniegts par 100 kilovatstundām uz personu, savukārt mājsaimniecībā ar 2 pieaugušajiem un 2 bērniem - par 25 kilovatstundām uz personu. Līdzīgi arī vairākos citos normatīvo aktu projektos, nosakot atbalsta limitus, netiek ņemts vērā mājsaimniecībā esošo bērnu skaits.
Savlaicīgi netiek aktualizēti ģimenēm ar bērniem nepieciešamie atbalsta pasākumi. Tā piemēram, bērna kopšanas pabalsts, kas vecākam, kuram pirms bērna piedzimšanas nav apdrošināšanas stāža, ir ļoti nozīmīgs bērna kopšanas periodā līdz bērna pusotra gada vecumam, pēdējo reizi ir aktualizēts 2014.gadā. Savukārt atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu nav aktualizēta jau ilgāk nekā 20 gadus.
 
Piedāvātā redakcija
-