Atzinums

Jau sākotnējā apspriešanas stadijā piedāvājām šādu risinājumu-
Nolūkā mazināt birokrātiju, izvērtēt risinājumu nevis gadījumiem, kad iesnieguma izskatīšana pagarināma, bet noteikt izņēmumus, kas izskatāmi līdz 10 darba dienām (piemēram, informācijas izsniegšanu no datu bāzes). Tāpat  ļoti īsam termiņam jābūt, ja ir apdraudējums dzīvībai vai veselībai, vai kādā citā ārkārtas situācijā.
 

-

LPS, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas aicinājumu,  jau pauda detalizētu viedokli par šā likumprojekta iniciatīvu š.g. februārī.
Ir saprotams grozījumu pamatmērķis, tomēr ņemot vērā apstākli, ka pašvaldībām tiek uzliktas arvien jaunas funkcijas un pašvaldības ir spiestas samazināt darbinieku skaitu, priekšlikums ignorē faktiski pieejamos pašvaldību resursus un tam būs negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, šāda regulējuma ieviešana ir pāragra. Pie tam atbildes sagatavošana steidzamības kārtā var novest pie tā, ka nebūs sasniegts iesniedzēja vēlamais mērķis - saņemt  pamatotu, kvalitatīvu  un izsmeļošu iestādes atbildi.
Pie iepriekš minētajiem apstākļiem, nosakot iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām, ar mērķi mazināt birokrātiju, pastāv risks, ka būs tieši pretējs efekts, jo iestādei neiekļaujoties 10 darba dienu atbildes sniegšanas termiņā, būs nepieciešams sagatavot starpatbildi iesniedzējam. Starpatbildes gatavošana tieši palielinās birokrātiskās procedūras un nekādā veidā neuzlabos valsts pārvaldes efektivitāti. Starpatbilde šajā gadījumā būtu vērtējama kā nevajadzīgs papildu administratīvais slogs. 
 Uzsveram, ka jau šobrīd  pašvaldības atbildes sniedz iespējami īsā termiņā, nevilcinoties, ja pašvaldības rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, piemēram, informācija par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu. Ja ir nepieciešams apkopot informāciju vai citu iestāžu / amatpersonu viedokļus vai izskatīt koleģiālā institūcijā, tad 10 darba dienu termiņā nereti nav iespējams iekļauties.
Būtiskākie apsvērumi, kādēļ termiņš nebūtu maināms, ir šādi:
1.Jau šobrīd spēkā esošā Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā  ir noteikts, ka: “(3) Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.”
Tādējādi, saīsinot normatīvajā regulējumā atbildes sniegšanas termiņu līdz 10 darba dienām, kā jau tika minēts, neefektīvi tiks patērēti administratīvie resursi, virknē gadījumu gatavojot starpatbildes par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu, jo daudzos gadījumos, lai atbildi uz iesniegumu sniegtu pēc būtības, ir nepieciešams iegūt papildus informāciju.
Atbildes tiek gatavotas tā, lai nepastarpināti sniegtu atbildi uz iesniegumā prasīto. Lai to nodrošinātu, jebkurš iesniegums tiek rūpīgi izvērtēts, jo var būt situācijas, kad iedzīvotāja iesniegums var būt par pamatu, piemēram, administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai. Atbildes sagatavošana 10 darba dienu laikā prasīs lielāku resursu patēriņu, speciālistu noslodzi, sevišķi gadījumos, kad informācijas sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas apstrāde, kas ir lielā daļā gadījumu. Jebkurā situācijā, vērtējot iesniegumu un  novērtējot atbildes sniegšanas termiņu, tiek ņemta vērā atbildes sniegšanas steidzamība.     
2. Vēršam uzmanību  uz faktu, ka daudzi iesniegumi, kurus saņem pašvaldība, ir saistīti ar koleģiālu institūciju lēmuma pieņemšanu – domes sēdes lēmumu vai komitejas sēdes lēmumu, kuru sasaukšana, norise, lēmumu projektu sagatavošana, saskaņošana, sēdes protokolu un lēmumu noformēšana objektīvi aizņem vairāk laika, nekā plānotās 10 darba dienas.
Daudzos gadījumos iesnieguma izskatīšanas sakrīt ar domes vai citas institūcijas lēmuma pieņemšanu, kad iesniegumam atbilde netiek sniegta atsevišķi, bet ar lēmumu - kas pēc būtības nemaz ātrāk kā domes sēde  nevar notikt, attiecīgi- jautājuma (ne)sarežģītība nevar ietekmēt tā izskatīšanu, jo dēļ viena iesnieguma ārkārtas sēde netiek sasaukta u.tml.
Pašvaldību likums nosaka, ka  domes kārtējās sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi mēnesī. Sēžu biežums saistīts gan ar komitejās un komisijās iesaistīto deputātu/ievēlēto amatpersonu darba grafikiem to pamatdarba vietās, gan ar pieejamiem administratīvajiem resursiem t.sk. telpas, aprīkojums, tehniskais personāls (piemēram, sekretārs – protokolists). Par šādu kārtību ir informēti arī iedzīvotāji un  pielāgojas šādam ritmam. Vienlaikus jānorāda, ka ir situācijas, kurās iesnieguma virzības procedūra ir sarežģīta, prasa papildus saziņu ar citām institūcijām (piemēram, lauksaimniecības zemes transformācija par meža zemi vai otrādi), prasa arī normatīvos aktos noteiktu citu termiņu ievērošanu (izsoles izsludināšanas termiņš, iepirkumu procedūru kārtība, pieteikšanās uz mantojumu u.c.), kurās pašvaldības iesniedzējiem nosūta starpatbildes par to, ka iesnieguma izskatīšanai  objektīvi nepieciešamais termiņš ir ilgāks. Iesniegumu izskatīšanas termiņa saīsināšana līdz 10 darba dienām prasītu gan lielāku minēto starpatbilžu sagatavošanas skaitu, gan būtu nepieciešams pārskatīt esošo kārtību, nodrošinot biežāku darba grupu, komisiju darbu, tam plānojot budžetā atbilstoši lielākus nepieciešamos administratīvos resursus, t.sk. finanšu līdzekļus papildus darba samaksai, tādējādi šādam lēmumam būtu negatīva finanšu ietekme uz pašvaldību budžetiem un tas būtu vērtējams kā palielināts administratīvais slogs nodokļu maksātājiem.
3.Arguments, ka minētie grozījumi varētu samazināt birokrātiju,  nav pamatots. Iesniegumu izskatīšanas termiņa saīsināšana nemazinās saņemto un sagatavoto dokumentu apjomu. Gluži pretēji, to apjoms varētu tikai palielināties, jo pastāvētu augstāks risks, ka objektīvu iemeslu dēļ neiekļaujoties 10 darba dienu atbildes sniegšanas termiņā, iesniedzējs iestādē vērstos atkārtoti, tādējādi palielinot iestādē saņemto iesniegumu skaitu un veicinot cilvēku neapmierinātību ar valsts pārvaldi, kas nekādā veidā arī neuzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti. 
4.Vairumā gadījumu sniegtās atbildes sagatavošanā ir iesaistīti vairāku jomu speciālisti, kuriem ir nepieciešama savstarpēja viedokļu apmaiņa. Lielu pašvaldības darba organizācija saistās ar kompetenču sadalījumu un specializāciju atbilstoši pašvaldību funkcijām. Pie šādiem apstākļiem  objektīvi nav iespējams iekļauties 10 darba dienās.
Piemēram, izskatot privātpersonas iesniegumu par detālplānojuma vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, jau šobrīd nav iespējams iekļauties viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas (kā to nosaka Iesnieguma likuma 5. panta trešā daļa) dienas, jo par konkrēto darbību ir jāpieņem domes lēmums, kas ir administratīvais akts. Ja, piemēram, šāda veida iesniegums tiek saņemts pēc mēneša 10.datuma, tad sagatavot domes lēmuma projektu, tos saskaņot pašvaldībā noteiktajā kārtībā, lai virzītu izskatīšanai uz kārtējo komitejas sēdi, nav iespējams. Līdz ar to šis saskaņotais domes lēmuma projekts tiek virzīts izskatīšanai tikai nākamā mēneša komiteju un domes sēdēs. No iesnieguma saņemšanas dienas, līdz domes lēmuma pieņemšanai un atbildes sniegšanai, paiet vairāk kā viens mēnesis. Atbilde iesniedzējam tiek sagatavota tikai pēc domes sēdes, nosūtot pieņemto domes lēmumu (administratīvo aktu). Iekļauties 10 darba dienās nav iespējams. Kopumā, attiecībā uz teritorijas attīstības plānošanas jomas jautājumiem – 10 darba dienas atbildes sniegšanai ir salīdzinoši mazs laika periods. Lielākoties, speciālistam ir jāiedziļinās konkrētajā problēmā, jāizpēta dokumenti (tostarp arhīva), jāpārbauda normatīvo aktu prasības, bieži arī jāiepazīstas ar tiesu prakses atziņām un jālūdz viedoklis atbildīgajām institūcijām. Dažreiz atbildes sagatavošanā ir jāgatavo grafiskie materiāli, piemēram, skices, kuru sagatavošana aizņem noteiktu laiku.
Iesniegumi, kas saņemti par īpašumu pārvaldības jautājumiem, pēc būtības nav izvērtējami 10 dienu laikā. Jāņem vērā, ka absolūti lielākā daļa iesniegumu ir par jautājumiem, kas saistīti ar īpašuma apsekošanu dabā, bieži nepieciešams veikt papildu izpēti, komunikāciju ar robežojošo zemju īpašniekiem. Turklāt  objekta apsekošana dabā notiek iesniedzēja klātbūtnē un viņš faktiski ir informēts par iesnieguma izskatīšanas gaitu. Iesniegumu izskatīšanas gaitā tiek gatavoti ziņojumi citām institūcijām, kas attiecīgi pieņem lēmumu par iesniegumā minētā jautājuma risinājumu, ir virkne jautājumu, kad dokumenti tiek nosūtīti saskaņošanai ar citām valsts iestādēm un atbildes dokuments tiek gatavots saskaņā ar saņemto informāciju.
5.Viena mēneša termiņš iesnieguma izskatīšanai ir noteikts arī lielākajai daļai pašvaldību saistošo noteikumu, jo lēmumi lielākoties tiek pieņemti koleģiāli. Nebūtu lietderīgi saukt domes sēdes katrās trīs dienās, lai iekļautos 10 darba dienu termiņā, jo dome pieņem ne tikai administratīvos aktus, bet arī pārvaldes un politiskus lēmumus uz saņemto iesniegumu pamata. Šajā gadījumā iedzīvotājiem nebūs arī skaidrības pēc kura likuma pašvaldība viņiem sniegs atbildes.
6. Iniciatīva nebūtu atbalstāma arī sūdzību iesniegšanas gadījumā, jo, piemēram, pašvaldību Būvvalžu darba specifika paredz, ka vairumā gadījumu, izvērtējot iesniegumā minēto informāciju, nepieciešama teritorijas apsekošana, citu iesaistīto personu (vairumā gadījumu kaimiņu, būvnieku, ražotāju) uzaicināšana sniegt viedokli vai paskaidrojumu, savukārt atbildes sniegšana uz Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti var tikt veikta 10  dienu laikā.
7.Saspringtā budžeta situācija daudzviet pašvaldībās šobrīd atstāj iespaidu uz cilvēkresursu apjomu, līdz ar to veidojas pat situācija, ka ne visus darbiniekus ir iespējams aizvietot viņu prombūtnes laikā.10 darba dienu termiņš var pat izslēgt iespēju konkrēto jomu pārzinošam darbiniekam doties ar likumu noteiktajā ikgadējā atvaļinājumā, kura viena daļa nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.  Ievērojot iepriekšminēto, cilvēkresursu trūkums ir viens no aspektiem un ir jāņem vērā faktiski pieejamie pašvaldību resursi. Grozījumu gadījumā virknē pašvaldību būs jāpārvērtē darbinieku noslodze un papildu resursu piesaiste, kam savukārt ir ietekme uz pašvaldību budžetiem.
8.Ja termiņu samazinās līdz 10 darba dienām, būs nepieciešamība secīgi pārskatīt lēmumu pieņemšanas procedūru un kārtību pašvaldībās, piemēram, deleģēt vēl vairāku lēmuma pieņemšanu struktūrvienībām gadījumos, kuros lēmumu pieņemšana ar normatīvajiem aktiem nav noteikta kā domes ekskluzīva kompetence. Ja lēmumu pieņemšanas kārtība netiks mainīta, kā minējam iepriekš, pašvaldības domes sēdes būs jāsasauc vismaz reizi nedēļā.
9.Iestādei iesnieguma izskatīšanai ir nepieciešams pienācīgi sagatavoties, piemēram, iegūt visu nepieciešamo informāciju, iepazīties ar noteiktās nozares reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, nepieciešamības gadījumā noskaidrot citu institūciju viedokli u.c. Saīsinot iesniegumu izskatīšanas termiņu, faktiski tiks samazināts nepieciešamais laiks kvalitatīvas atbildes sagatavošanai, kā rezultātā var tikt mazināta uzticība valsts pārvaldes institūcijām.
10.Samazinot iesnieguma izskatīšanas termiņu, var iestāties apstākļi, kad pieaugs sūdzību skaits par laikā nesniegtu atbildi, līdz ar to pieaugs administratīvais slogs sūdzību izskatīšanai un attiecīgi darbinieku rīcības vērtēšanai. Tā rezultātā  darbiniekiem var iestāties normatīvajos aktos noteiktā atbildība, kas var pat neveicināt vēlmi strādāt valsts pārvaldes iestādēs. Iesniedzējam  ir tiesības uz kvalitatīvas un izsmeļošas atbildes saņemšanu.
11.Ir novēroti gadījumi, ka  vairākas valsts pārvaldes iestādes  pagarina Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” noteiktos termiņus atzinumu un informācijas sniegšanai par mēnesi, kas secīgi pagarina pašvaldību lēmumu pieņemšanas termiņus.
Ilustrācijai par visu iepriekšminēto piemērs. Pašvaldības Centrālajā pārvaldē vidēji mēnesī tiek reģistrēti ap 600 ienākošie iesniegumi. Centrālajā pārvaldē ir ap 100 darbiniekiem, no kuriem apmēram 2/3 amata pienākumos neietilpts atbilžu sniegšana uz iesniegumiem (piemēram, grāmatveži, tehniskais personāls, projektu speciālisti, zemes ierīkotāji, un tml.). Attiecīgi atlikušajiem (1/3) darbiniekiem, šis pienākums ir kā viens no daudziem amata aprakstā minētajiem. Ja iespējamais atbildes sniegšanas termiņš tiek saīsināts, tad periodos, kad iesniegumu skaits ir lielāks, darbinieki tīri fiziski var nepaspēt apstrādāt visu pieprasīto informāciju. Turklāt, ja būs jādokumentē pamatojums tam, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir pagarināms – tas prasīs vēl papildus resursus, palielinās birokrātiju.
Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā iestādei noteiktais termiņš atbildes sniegšanai: “atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi,” ir optimāls, lai privātpersonai tiktu nodrošināta objektīvas, pamatotas un kvalitatīvas atbildes sniegšana pēc būtības.
Vienlaikus spēkā esošā redakcija ļauj arī ievērot labas pārvaldības principu un iesniegumu  izskatīt arī dažu dienu laikā, ja vien tas ir iespējams.
Uzskatām, ka nosprausto mērķi – mazināt birokrātiju, kā arī uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, var sasniegt vienkāršojot un atceļot daļu no valsts noteiktajām prasībām darbību izpildei pašvaldībām.
Efektivitātes rādītājs ir ne tikai atbildes sniegšanas ātrums, bet, galvenokārt, atbildes kvalitāte.
Šobrīd spēkā esošā  likuma nosacījumi ir pilnvērtīgi, kas ļauj samazināt birokrātiju, ievērojot “saprātīgā termiņa” nosacījumu un vienlaicīgi pieļauj sarežģītāku (laikietilpīgāku) jautājumu risināšanai atvēlēt laiku līdz mēnesim, neradot  starplēmumus.
Viss augstākminētais saistīts ar to, ka ir plašs jautājumu loks un apjoms, uz ko pašvaldībām savas kompetences ietvaros objektīvi nav iespējams sniegt personai izsmeļošu atbildi pēc būtības saīsinātā termiņā (nepieciešams vispusīgs informācijas izvērtējums, pārbaude, papildu informācija).
Savukārt gadījumos, kad atbilde ietver standartizētu informāciju, tā jau šobrīd iespēju robežās, tajā skaitā nostiprinot to iekšējos normatīvos aktos, tiek sniegta īsākā termiņā. Piedāvātā redakcija, pretēji iecerētajam, attālina no sasniedzamā mērķa — mazināt birokrātiju un efektivizēt darbu.
Pašvaldības ir tuvākais atbalsta punkts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, no kuras tiek sagaidīta konkrēta rīcība gan saistībā ar pamatvajadzībām, gan arī kontekstā ar dzīves kvalitāti un ilgtermiņa plānošanu, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā cilvēki vēlētos dzīvot un strādāt, lai tiktu sajustas patiesas rūpes par iedzīvotāju un uzņēmēju labklājību, lai iedzīvotāji un uzņēmēji nejustos atrauti no pašvaldības darbības, bet gan tiktu uzklausīti un sadzirdēti. Tādēļ nav pieļaujama formāla atrakstīšanās uz iesniegumiem tikai tādēļ, ka likumā noteikts saīsināts termiņš, un, kas faktiski var radīt neuzticēšanos vai sniegt papildus iesniegumus un jautājumus. Pieredze arī rāda, ka ir personas, kas Satversmē 104.pantā paredzētās tiesības izmanto pārmērīgi, tādējādi prasot arī pārmērīgus pašvaldības resursus, tajā pat laikā nepamatoti ierobežojot citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, neatbalstām likumprojektu tālāku virzību piedāvātajā redakcijā.

Aicinām saskaņošanas procesu organizēt starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes formātā nevis organizējot  elektronisko saskaņošanu.
Pēdējā laikā šī Ministru kabineta rullī noteiktā iespēja tiek izmantota arvien  retāk, līdz ar ko tas neveicina kvalitatīvu normatīvo aktu pieņemšanu, jo diskusiju formāts nav salīdzināms ar elektronisko saskaņošanu. Pie tam saskaņošanas sanāksme ir svarīga arī, lai  pēc iespējas atslogotu Valsts sekretāru sanāksmi, tiktu ievērota noteikta secība ikviena normatīva akta, par kuru ir dažādi viedokļi,  pieņemšanas gadījumā un būtu iespēja diskusijai.









 

-

Projekts rada ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Aicinām precizēt anotāciju.

-