Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 107 "Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība"" (turpmāk – projekts) paredz svītrot Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 "Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība" (turpmāk – Noteikumi) 24., 61., 102. un 137. punktu, kas paredz, ka "pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, iepirkuma komisija izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu." Savukārt Noteikumu 23., 60., 101. un 136. punkts noteic, ka, "ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu." Vērtējot minēto kopsakarā, secināms, ka Noteikumu 24., 61., 102. un 137. punktā ir ietverti apstākļi, kas izvērtējami, lai pieņemtu Noteikumu 23., 60., 101. un 136. punktā minēto lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam vai pārtraukt iepirkuma procedūru. Tādējādi, svītrojot Noteikumu 24., 61., 102. un 137. punktu, iepirkuma komisijai tiks dota plaša rīcības brīvība, kuros gadījumos pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam un kuros gadījumos pārtraukt iepirkuma procedūru. Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ir norādīts, ka "Eiropas Savienības Tiesa, izvērtējot iepriekš norādītās tiesību normas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktam (sk. EST spriedumu un tajā minēto judikatūru), ir secinājusi, ka noteikumos ietvertā prasība iedibina neatspēkojamu prezumpciju, ka savu piedāvājumu sagatavošanā vai pēc šo piedāvājumu iesniegšanas šie pretendenti ir rīkojušies saskaņoti, tāpēc vien, ka tie ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, un tiem nav iespēju pierādīt savu piedāvājumu neatkarīgumu, kas ir nesamērīgi un faktiski liedz šīm sabiedrībām piedalīties vienā iepirkumā. Šāds tiesiskais regulējums, kas ir balstīts uz iepriekšminēto prezumpciju, pārkāpj samērīguma principu, jo tas saistītajiem uzņēmumiem nedod  iespēju pierādīt, ka viņu gadījumā nepastāv patiess risks, kas var apdraudēt pārskatāmību un traucēt konkurenci pretendentu vidū." No minētā izriet, ka pēc būtības par nesamērīgu ir atzīts Noteikumu 24., 61., 102. un 137. punkta pēdējais teikums, kas uzliek par pienākumu pārtraukt iepirkuma procedūru visos gadījumos, kad tiek konstatēts, ka nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Proti, iepirkuma komisijai uzliktais pienākums vērtēt noteiktus apstākļus pirms lēmuma pieņemšanas varētu būt samērīgs, ja tiktu vērtēti arī pretendentu argumenti par to piedāvājumu neatkarīgumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, izstrādājot projektu, ir jāņem vērā arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumā secinātais: "Lai arī apstāklis, ka pretendents – kurš sākotnēji izraudzīts tāpēc, ka bija iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un kurš ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu iesniegušo pretendentu – ir atsaucis šo piedāvājumu, patiešām varētu liecināt par saskaņotu rīcību, kas vērsta pret konkurenci, tāpēc ka šāda atsaukšana, šķiet, varētu būt pamatota ar vēlmi panākt, ka tiek izvēlēts dārgākais piedāvājums, ko šī grupa iesniegusi kopumā, tas tomēr neiedibina neatspēkojamu prezumpciju, jo pretējā gadījumā šiem pretendentiem tiktu liegta iespēja pierādīt savu piedāvājumu neatkarīgumu."
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju precizēt projektu, nesvītrojot Noteikumu 24., 61., 102. un 137. punktu, bet tos precizējot, vai skaidrot anotācijā, kā tiks nodrošināta iepirkuma komisiju rīcības vienveidība, lemjot par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajam pretendentam vai iepirkuma procedūras pārtraukšanu.

-

Ierosinām papildināt anotācijas 5. punktu ar informāciju par to, ka projektā paredzētie grozījumi atbilst samērīguma principam Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 18. panta 1. punkta izpratnē, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 8. decembra spriedumā lietā Nr.C‑769/21 AAS “BTA Baltic Insurance Company”.

-