Atzinums

LBAS izprot par 4.sadaļā, 1. punktā iekļautās informācijas par nabadzības risku novēršanu skaidrojumā sniegto pamatojumu un neiebilst pret salīdzināma un harmonizēta monetārās nabadzības rādītāja, proti, nabadzības riska indeksa izmantošanu, kā nabadzības riska novērtēšanas rādītāju kopumā. Tomēr LBAS ieskatā, ir jāsaprot, ka minētais rādītājs bez detalizētākas nacionālās situācijas izklāsta nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par iedzīvotāju pirktspējas krišanos un nabadzības riska pieaugumu, tajā skaitā arī nodarbināto nabadzības riska pieaugumu.

Turklāt ņemot vērā datu pārskata perioda nobīdi no reālās situācijas LBAS ieskatā, ir būtiski uzrādīt tekošo situāciju precīzāk reflektējošus rādītājus,  neskatoties uz to, ka tie nav harmonizēti monetārās nabadzības rādītāji. Lai precīzāk raksturotu situāciju, iespējams izmantot tādus datus kā, piemēram, majsaimniecību izdevumu izmaiņas pret ienākumu izmaiņām, ekonomisko spriedzi mājsaimniecībās, darba samaksas rādītāju izmaiņas pret patēriņa cenu izmaiņām, kā arī citus monetārās nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības datus, kas ir pieejami par 2022. gadu.

Balstoties uz iepriekš minēto, LBAS uztur iebildumu un lūdz ziņojuma 4. sadaļas 1. punktā par nabadzības risku novēršanu plašāk atspoguļot nabadzības riska novērtējumu ņemt vērā straujās inflācijas ietekmi 2022. gadā.

LBAS uztur savu iepriekš izteikto iebildumu attiecībā uz informatīvā ziņojuma 4.sadaļas 8.punktu. 
Norādām, ka visās sapulcēs, kuras ir norādītas iebilduma vērā neņemšanas skaidrojumā (NTSP apakšpadomēs, Valdības rīcības plāna izstrādes laikā, apvienotā NTSP apakšpadomju sēde 12.01.2023., Direktīvas pārņemšanas darba grupu sapulces) LBAS ir atsaukusies uz Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES prasībām, aicinājusi izmantot kritēriju minimālās algas noteikšanai  50% apmērā no vidējās algas tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kā arī minimālās algas pārskatīšanu pēc iespējas ātrāk, proti, minimālās algas pārskatīšanu jau 2023.gadā. Līdz ar to nevar apgalvot, ka minimālās algas necelšana 2023.gadā ir saskaņota ar LBAS.
Vēlreiz pievēršam uzmanību, ka Latvijas valsts noteiktā minimālā alga ir zemākā Baltijas valstīs un viena no zemākajām ES. Latvijā, kurā jau šobrīd ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem būtu jāizmanto direktīvā paredzētie kritēriji jau šogad un jāparedz kritērijs, ka minimālā alga nevar būt mazāka par 50% no vidējās algas tautsaimniecībā.

 

Līdz ar to 4.sadaļas 8.punktu pēc teikuma ”Cienīga darba nodrošināšanai no 2023. gada noteikta minimālā mēneša darba alga 620 EUR apmērā” lūdzam papildināt ar tekstu šādā redakcijā:
Darba likums paredz, ka 2024. gadā minimālās alga tiks paaugstināta līdz 700 eiro mēnesī, tomēr patēriņa cenu pieauguma un kopējā darba algu līmeņa pieauguma ietekmē ir paredzams, ka šis minimālās darba algas līmenis nesasniegs ES Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES uzstādītās rekomendācijas un kritērijus. Lai noteiktu adekvātu minimālās darba algas līmeni un veicinātu ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, kā arī trūcīgo strādājošo skaitu, minimālās algas līmenis kopā ar sociālajiem partenriem ir jāpārskata arī 2023. gadā.