Atzinums

Anotācijā minēts, ka pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (turpmāk – eksperts). Šādā gadījumā eksperta atzinums par īpaši aizsargājamu biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās (t.sk. atsevišķās zemes vienībās) tiek iesniegts DAP. 
Ņemot vērā, ka nereti tiek apšaubīta dabā esošā biotopa atbilstība īpaši aizsargājamā biotopa statusam, iesakām papildināt šo punktu ar pašvaldības tiesībām veikt biotopu izpēti, piesaistot ekspertu. Tāpat nepieciešams minēt, ka DAP veic izmaiņas sistēmā "Ozols" saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju.

4. Piekrastes aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj, izslēdz un maina piekrastes aizsargjoslas robežas, pamatojoties uz dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju, izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu vai izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā. Pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (turpmāk – eksperts). Šādā gadījumā eksperta atzinums par īpaši aizsargājamu biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās (t.sk. atsevišķās zemes vienībās) tiek iesniegts Dabas aizsardzības pārvaldē.  Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē eksperta atzinumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veic izmaiņas dabas datu pārvaldības sistēmā saskaņā jaunāko pieejamo informāciju.

Zemkopības ministrija rosina noteikt Krasta kāpu aizsargjoslas maksimālo robežu un atzīmēt, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopi būtu iekļaujami Krasta kāpu aizsargjoslā.

Krasta kāpu aizsargjoslu var noteikt vairāk kā 150 m un 300 metru , ņemot vērā kāpu zonas platumu, īpaši aizsargājamos biotopus, Eiropas nozīmes biotopus, piekrastes ainavu (ainaviskās vērtības) un citas dabiskās robežas. Krasta kāpu aizsargjosla nav platāka par 400 metriem.

Svītrot vārdus "īpaši aizsargājamos biotopus". Nosakot obligāti nosacījumu īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanai ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, var būtiski izmainīties (palielināties) tās platības, kā rezultātā pieaugt aprobežotās teritorijas. Šāds nosacījums neizriet no Aizsargjoslu likuma un tā sociālekonomiskā ietekme nav vērtēta šo noteikumu izstrādes procesā. Vienlaikus Zemkopības ministrija atbalsta nepieciešamību noteikt stingru aizsardzību īpaši aizsargājamajiem biotopiem, kas atbilst  Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.350 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" iekļautajiem noteikšanas kritērijiem. Aizsargjoslā neiekļauto īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai var tikt veidoti mikroliegumi.

11. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā līdz 5 kilometriem iekļauj tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.

Dzēst. 2.p. nosaka, pa kurieni būs  robeža, ja tur būs biotopi un šādi meža kvartāli, tad tie būs šai joslā.
 

-

Zemkopības ministrija lūdz cienīt valsts valodu un nevajadzīgi neveidot nepazīstamus saīsinājumus. Dabas datu pārvaldības sistēmai ir dots nosaukums “Ozols”. Šis nosaukums sabiedrībā plaši tiek izmantots un to pazīst gan zemes īpašnieki, gan valsts pārvaldes institūcijas. Lūdzam visā anotācijas tekstā aizstāt saīsinājumu DDPS ar vārdiem - sistema "Ozols" - vajadzīgajā locījumā.

Noteikumu projekts paredz, ka nosakot piekrastes aizsargjoslas robežas tiek izmantoti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (turpmāk - sistēmā “Ozols”) reģistrēti dati par īpaši aizsargājamo biotopu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu izplatību.

Zemkopības ministrija kategoriski iebilst, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopi neatkarīgi not to kvalitātes tiek interpretēti kā īpaši aizsargjamie biotopi, atsaucoties uz Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnijā noteikumos Nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Kā zināms ,šajos noteikumos meža, krūmāju un purvu biotopiem ir noteikti kvalitātes kritēriji. Turklāt šāda interpretācija ir pretrunā ar  Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju sēdēs diskutēto un nolemto. Priekšlikums par obligātu Eiropas Savienības nozīmes biotop iekļaušanu Krasta kāpu aizsargjoslā netika atbalstīts un tālāk virzīts. Tāpat Zemkopības ministrija iebilst, ka šis nosacījums - obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus - tiek attiecināts arī uz ierobežotas saimniecikās darbības joslu.
Vienlaikus Zemkopības ministrija atbalsta, ka nosakot Krasta kāpu aizsargjoslu tiek vērēta Eiropas Savienības nozīmes biotopu iekļaušana aizsargjoslā, tādēļ rosinām papildināt noteikumu projekta 9.punktu.
 

Aizsargjoslu likuma 6. panta otro daļas 1.punktu Krasta kāpu aizsargjoslā jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi, kas noteikti Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnijā noteikumos Nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”[1]. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6. pantam krasta kāpu aizsargjoslā iekļaujami visi īpaši aizsargājamo biotopu veidi (piekrastes, zālāju, mežu u.c. biotopi). Nosakot Krasta kāpu aizsargjoslu, tiek vērēta arī Eiropas Savienības nozīmes biotopu iekļaušana aizsargjoslā.
 

Nav vajadzības izcelt vienu dabas vērtību
 

1.Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes (turpmāk — piekraste) aizsargjoslas noteikšanas, izmaiņu un izslēgšanas metodiku.

Nav atrodams tāds termins- iedomāta līnija, katram tā būs sava

2.Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, ūdenstecēm, grāvjiem, elektropārvades līnijām) ievērojot Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktās prasības.

Biotopu robeža nav precīza mērījuma rezultāts, bet gan noteikta uz kartes atbilstoši eksperta ( vai pat  Dabas skaitīšanas  asistenta, kurš nav eksperts) prasmēm , tātad tā nevar tikt izmantota nopietnos plānošanas dokumentos. Lietderīgāk noteikt arī augšējo robežu. Turklāt tas  būtiski arī pie zīmju izvietošanas.

Krasta kāpu aizsargjoslu var noteikt  no 300 m līdz 400m platumā, ņemot vērā kāpu zonas platumu, īpaši aizsargājamos biotopus, piekrastes ainavu (ainaviskās vērtības) un citas dabiskās robežas, robežu nosakot pa izteiktām kontūrām dabā- ceļi, grāvji, elektrotrases, kvartālstigas

 

Sarežģīta redakcija, aicinām vienkāršot

Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests, sniedz atzinumu par teritorijas plānojuma redakciju atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem.