Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 2. punktā paredzēto Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”” (turpmāk – noteikumi) 14. punktu nepieciešams precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka projektā piedāvātās normas pirmais teikums dublē Administratīvā procesa likuma 43. panta otrajā daļā noteikto regulējumu. Ņemot vērā, ka atļauja piedalīties ceļu satiksmē ir administratīvais akts, noteikumos šāda Administratīvā procesa likumu dublējoša regulējuma veidošana nav pieļaujama. Turklāt Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – likums) 16. panta sestā daļa paredz regulējumu atļauju izsniegšanai vienmērīga transportlīdzekļu skaita sadalījumam. Ievērojot minēto, saskaņā ar normatīvo aktu hierarhiju noteikumos nav pieļaujams iekļaut dublējošu vai atšķirīgu regulējumu, kas ir noteikts ar likumu. Tādējādi projektā nevar paredzēt 40 dienu termiņu, jo šāda veida termiņu izmaiņas ir jāveic likumā. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā paredzēt noteikumu 14. punkta svītrošanu.
 

-

Projekta 3. punktā paredzēto noteikumu 24.¹ punktu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka Komisijas 2021. gada 4. marta Īstenošanas regulas (ES) 2021/392 par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1014/2010, (ES) Nr. 293/2012, (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 (turpmāk – Regula (ES) 2021/392) 10. pants paredz dalībvalsts pienākumus vākt atbilstošus transportlīdzekļa datus tehniskās apskates laikā. Tādējādi šī punkta otrajā teikumā paredzētās personas tiesības atteikties no pārbaudes (datu nolasīšanas) nav pietiekami saprotamas. Ievērojot minēto, projekta anotācijā nepieciešams sniegt izvērstu skaidrojumu par atteikuma tiesībām, vai arī projektā paredzēto noteikumu 24.¹ punktu precizēt tādējādi, ka normas par inspektora rīcību jāveido loģiskā secībā, proti, ja personai ir atteikuma tiesības, inspektoram tās vispirms ir jāizskaidro, pēc kā, saņemot piekrišanu, jāveic pārbaude.
 

-

Projekta 4. punktā paredzēto noteikumu 42.¹ punktu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka šobrīd noteikumu 45. un 46. punktā precīzi tiek nodalītas sākotnējā pārbaude un detalizētā pārbaude, proti, sākotnējo pārbaudi veic uz ceļa, bet tehniskās apskates stacijā veic detalizēto pārbaudi. Tādējādi nav pietiekami saprotams šajā projekta normā paredzētais Valsts policijas amatpersonas lēmums par sākotnējās pārbaudes izpildi tehniskās apskates stacijā. Projekta anotācijā šādas rīcības pamatojums netiek skaidrots. Vēršam uzmanību, ka šāda valsts pārvaldes rīcība privātpersonai rada papildu administratīvo slogu, tādēļ tai būtu nepieciešams izvērsts skaidrojums projekta anotācijā. Papildus norādām, ka jaunajam regulējumam korekti jāiekļaujas esošajā regulējumā, jo, piemēram, noteikumu 46. punkts paredz, ka detalizēto pārbaudi veic tuvākajā tehniskās apskates stacijā, bet projekts to paredz “CSDD norādītā tehniskās apskates stacijā”. Turklāt sākotnējo pārbaudi uz ceļa veic inspektors, par ko noteikumos ir izveidots izvērsts regulējums, bet kurā brīdī Valsts policijas amatpersona pieņems projektā paredzēto lēmumu, nav saprotams. Tieslietu ministrijas ieskatā inspektoram būtu jālemj par detalizētās pārbaudes veikšanu, ja ar sākotnējo pārbaudi nevar sasniegt nepieciešamo rezultātu. Ievērojot minēto, piedāvājam noteikumos tiesisko regulējumu par Valsts policijas amatpersonas lēmumiem neveidot, jo tas pilnā mērā neatbilst likuma pilnvarojumam, proti, Valsts policijas amatpersonas neveic transportlīdzekļu tehnisko kontroli, bet darbojas savas nodalītas kompetences ietvaros un tā izriet no citiem normatīvajiem aktiem.

 

-

Projekta 5. punktā paredzēto noteikumu 54. punktu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētā šī punkta izteikšana ar četriem apakšpunktiem nav pietiekami saprotama, jo projektā noteikumu 54.1. un 54.2. apakšpunkta regulējuma mērķis vienāds – nosaka tiesības piedalīties ceļu satiksmē ar pagaidu atļauju līdz anulējamās atļaujas termiņa beigām. Tāpat arī projektā paredzētajā noteikumu 54.3. un 54.4. apakšpunkta regulējums nav pietiekami korekts, jo braukšana bez atļaujas ir pārkāpums un tas nerada tiesības, proti, šāda veida regulējumu normatīvajos aktos neiekļauj, bet noteikumu 54.4. apakšpunkta regulējums par pagaidu atļauju neatbilst noteikumu 54. punkta ievaddaļā noteiktajam, proti, regulējumam ir attiecināms uz pastāvīgo atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Ievērojot minēto, piedāvājam noteikumu 54. punktu negrozīt, proti, saglabāt esošajā redakcijā, jo tas ir korekts un pietiekams.
 

-

Projekta 7. punktā paredzēto noteikumu 97.¹ punktu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka šis punkts ievietots nodaļā “Noslēguma jautājumi”, kurā jānosaka dažāds pārejas regulējums. Projektā paredzētais noteikumu 97.¹ punkts nav uzskatāms par pārejas regulējumu, jo paredz pastāvīgi piemērojamu nosacījumu. Turklāt šāda norma ir pretrunā ar demokrātiskā sabiedrībā noteiktiem tiesiskuma principiem, proti, nav pieļaujams veidot dažādas prasības atšķirīgiem tiesību subjektiem ar vienotu kompetenci. Ievērojot minēto, noteikumu 2. pielikums un tajā noteiktās prasības ir vienādā mērā piemērojamas visās tehniskās apskates stacijās neatkarīgi no to piederības formas, proti, gan akreditēto personu tehniskās apskates stacijām, kuras izvēlētas publisko iepirkumu procesā, gan arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijām.

-