Atzinums

Noteikumu projekts, kā Mākslīgā intelekta centra likuma īstenošanas instruments, nevar mainīt vai ignorēt Likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz administratīvo aktu. Var pieņemt, ka projektu izstrādātāji ir nolēmuši izvairīties no Likuma tiešas frāzes atkārtošanas zemāka līmeņa aktā, paļaujoties uz tiesību aktu hierarhijas principu. Taču tas tiek pārkāpts 4.3. apakšpunkta gadījumā.  Šā iemesla dēļ 4. punkts ir jāsaskaņo ar likuma 8. panta 2.daļu.  

-

Ņemot vērā, ka 4. punktā minētā informācija ir fundamentāla speciālās regulatīvās vides izveidei - nepieciešams precizēt noteikumu projektā vai anotācijā gadījumus un kritērijus, kuros var šo informāciju neiekļaut vai arī aizstāt vārdus "var iekļaut" ar vārdiem "iekļauj".

-

Mākslīgā intelekta centra likums (8.panta otrā daļa) nosaka, ka administratīvajā aktā paredz un nosaka laika periodu, kurā persona var veikt mākslīgā intelekta sistēmas izstrādi un pārbaudi regulatīvajā vidē. Ja šajā apakšpunktā - laika grafiks - ir domāts MI sistēmas izstrādes laika grafiks, tad tā nevar būt kā neobligātā prasība administratīvajā aktā, 

-

Nepieciešams precizēt vai šie norādījumi ir juridiski saistoši vai rekomendējoša rakstura.

-

Lūdzu izvērtēt, vai gadījumā, kad iesniedzējam tiks piešķirtas Centra skaitļošanas jaudas, tas netiek uzskatīts par valsts atbalstu. Attiecīgi nepieciešams precizēt, vai piemērojami valsts atbalsta piešķiršanas procesu regulējošie normatīvie akti.

-

Ņemot vēra, ka nolikums ir normatīvais akts, tas jau pēc definīcijas nav apstrīdams un pārsūdzams, tāpēc nepieciešams svītrot vārdus "nav apstrīdams un pārsūdzams".

-

Nepieciešams precizēt vai 9.4. punkts ir obligāts un piemērojams visiem mākslīgā intelekta risinājumu gadījumiem, piemērām risinājumiem veselības vai satiksmes jomā.

-

Nepieciešams detalizētāk precizēt anotācijā, iekļaujot piemērus gatavības atbilstības noteikšanai, tostarp norādot vai nepieciešamās skaitļošanas jaudas un IT infrastruktūras resursi ir paša uzņēmuma rīcībā un uzņēmums projektu īstenos ar saviem līdzekļiem vai tomēr ir nepieciešams infrastruktūras vai finansiāls atbalsts no Centra.

-

Ņemot vērā iebildumu pie 9.5. punkta, nepieciešams papildināt 13.10 punktu, kas paredz, ka projekta iesniegumā norādāmās nepieciešamās datu apstrādes vai skaitļošanas jaudas.

-

Vajadzētu arī noteikt testēšanas laikā attiecināmās normatīvo aktu prasības.
Kā arī norādāms, ka spēkā esošās normatīvo aktu prasības attiecas uz speciālās regulatīvās vides noteikumiem, neatkarīgi no tā vai tas tiek noteikts šajos noteikumos vai projekta nolikumā - būtiski ir noteikt atkāpes no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

-

◦Mākslīgā intelekta centra likums (9. panta septītā daļa) skaidri norāda, ka personas dati, kas apstrādāti speciālajā regulatīvajā vidē, ir neatgriezeniski jādzēš pēc MI sistēmas izstrādes, izņemot gadījumus, ja normatīvie akti nosaka citādi. Līdzīgi, Mākslīgā intelekta regulas (2024/1689) (59. panta 1. punkta g) apakšpunkts) nosaka, ka personas dati jādzēš, tiklīdz dalība smilškastē ir beigusies vai datu glabāšanas termiņš ir beidzies.   

Noteikumu projekta 15.6. punkts paredz, ka Centrs nodrošina, ka pēc projekta beigām dati "netiek izgūti no tās", un noteikumu projekta 22.2. punkts uzliek pienākumu iesniedzējam "nepieļaut personas datu nodošanu trešajām personām". Lai gan šie punkti ir svarīgi, tie nav pietiekami, lai nodrošinātu "neatgriezenisku dzēšanu".   

Ieteikums: Precizēt Noteikumu projekta 15.6. punktā vai citā atbilstošā vietā, ka personas dati, kas izmantoti regulatīvajā vidē, ir neatgriezeniski jādzēš pēc projekta pabeigšanas vai datu glabāšanas termiņa beigām, saskaņā ar Likuma un MI regulas prasībām.

-

Nepieciešams precizēt vai atzinums un ieteikumi ir juridiski saistoši vai rekomendējoša rakstura. Ja ir, tad nepieciešams skaidrot apstrīdēšanas kārtību, ja nav - tad nepieciešams skaidrot to nozīmi un ietekmi speciālās regulatīvās vides izveides un īstenošanas procesu.

-

Ņemot vērā Mākslīgā intelekta centra likuma 9. panta pirmo daļu un tā anotācijā sniegtos skaidrojumus, ir būtiski noteikumu projektā precizēt, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nodrošinātajā regulatīvajā vidē  tiek apstrādāti tieši valsts iestāžu rīcībā esošie personas dati. Šāda precizēšana nodrošinātu pilnīgāku saskaņu ar augstāka līmeņa tiesību aktiem un skaidrību par datu avotiem, kas izmantojami šajā specifiskajā regulatīvajā vidē.

Vienlaicīgi lūdzam skaidrot vai šī punkta ietvaros, CSP savā regulatīvajā vidē varēs pievienot citus datus, kas nav personu dati, tai skaitā datus, kurus lūdz ievietot regulatīvajā vidē MI sistēmas izstrādātājs. 

-

Noteikumu projekta 20.2. punkts nosaka, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP) kā regulatīvās vides tehnoloģiskā risinājuma nodrošinātājs "nodrošina mākslīgā intelekta risinājuma darbības atbilstību personas datu regulējumam". Šis formulējums var radīt neskaidrības attiecībā uz kompetenču sadalījumu un var tikt interpretēts, ka CSP ir atbildīga par personas datu regulējuma prasību definēšanu vai interpretāciju.Tomēr, kā tas izriet no "Anotācijas" un paša Noteikumu projekta un Mākslīgā intelekta centra likuma, personas datu apstrādes likumības un atbilstības prasību noteikšana, izvērtēšana un uzraudzība ir tiešā Datu valsts inspekcijas (DVI) kompetencē. DVI izvērtē pieteikumus, sniedz atzinumus par datu apstrādes likumību, nosaka prasības datu minimizācijai, anonimizācijai vai pseidonimizācijai, kā arī uzrauga datu apstrādes procesu testēšanas posmā. DVI tiesības ietver iespēju pieprasīt informāciju, izteikt iebildumus vai apturēt datu apstrādi, un tā sagatavo noslēguma atzinumus par personas datu apstrādes atbilstību VDAR prasībām, sniedzot ieteikumus. Mākslīgā intelekta akts (Regula (ES) 2024/1689) apstiprina nacionālo datu aizsardzības iestāžu, tostarp DVI, lomu kā tirgus uzraudzības iestādēm personas datu apstrādes uzraudzībā augsta riska MI sistēmās.Tādējādi CSP kā tehnoloģiskā risinājuma nodrošinātājs faktiski īsteno un tehniski nodrošina atbilstību, pamatojoties uz DVI noteiktajām prasībām un spēkā esošo personas datu aizsardzības regulējumu.

20.2. nodrošina mākslīgā intelekta risinājuma darbības atbilstību personas datu regulējumam atbilstoši Datu valsts inspekcijas noteiktajām prasībām un veiktajai uzraudzībai

Noteikumu projekta 20.3. punkts paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP), nodrošinot regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu, "uzrauga darbības, kas tiek veiktas speciālajā regulatīvajā vidē un nepieciešamības gadījumā liedz turpmāku darbību ar datiem". Šis formulējums var radīt pārpratumus par CSP pilnvarām pieņemt patstāvīgus lēmumus par darbības aizliegšanu vai ierobežošanu, kas saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un šo noteikumu projekta kopējo kontekstu ir citu kompetento institūciju pārziņā.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 18. punktu Datu valsts inspekcijai (DVI) ir tiešas tiesības "apturēt vai ierobežot personas datu apstrādi", ja tiek konstatēti iespējamie VDAR pārkāpumi. Turklāt, saskaņā ar Mākslīgā intelekta centra likumu, pats Mākslīgā intelekta centrs (Centrs) izdod administratīvos aktus par regulatīvās vides izveidi un nosacījumiem, kas ir oficiālais juridiskais pamats jebkādai darbībai regulatīvajā vidē, un attiecīgi, jebkurai darbības apturēšanai vai aizliegumam. Šādi Centra administratīvie akti ir pārsūdzami tiesā.

Līdz ar to, kamēr CSP kā tehniskais nodrošinātājs veic darbību uzraudzību un ir atbildīgs par datu apstrādes pārtraukšanu un piekļuves nodrošināšanas pārtraukšanu "normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos", tas nozīmē, ka CSP īsteno vai tehniski nodrošina šo aizliegumu, pamatojoties uz citas kompetentās iestādes (piemēram, DVI vai Centra) pieņemtu lēmumu vai spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, nevis pats patstāvīgi pieņem lēmumu par tiesiskuma vai atbilstības pārkāpumu un attiecīgi aizliegumu. Kompetentu iestāžu, piemēram, DVI, uzdevums ir izvērtēt likumību un noteikt prasības, kā arī uzraudzīt datu apstrādi.

Ierosinājums:Lai nodrošinātu skaidru pilnvaru sadalījumu un tiesisko precizitāti, ierosinām 20.3. punktu formulēt šādi:"20.3. uzrauga darbības, kas tiek veiktas speciālajā regulatīvajā vidē, un atbilstoši kompetentās institūcijas lēmumam vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nodrošina turpmākas darbības ar datiem liegšanu.""

-

Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 23. punktu, skaidri norādot, ka informācija un atbalsts tiek pieprasīts no Mākslīgā intelekta centra, kas savukārt koordinē informācijas ieguvi ar citām iesaistītajām pusēm

23. Iesniedzējam ir tiesības saņemt no Centra šādu atbalstu un informāciju, ko Centrs koordinē ar citām iesaistītajām pusēm:

-

Nav skaidrs, kādus testa žurnālus no kompetentajām institūcijām iesniedzējs saņems, ja visticamāk pts iesniedzējs ir tas kurš testēs mākslīgā intelekta risinājumus.

-

Noteikumu projekts precizē, ka Centra pienākumos ietilpst uzturēt un savā tīmekļvietnē publicēt sarakstu ar ekspertiem, kas var veikt regulatīvās vides sistēmu, iekārtu un procedūru drošības pārbaudes, sarakstu ar visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst noteikumiem, un regulatīvās vides nodrošinātāju sarakstu, un šis saraksts tiek dēvēts par "reģistru". Līdz ar to 25.2. punkts nosaka, ka regulatīvās vides nodrošinātājam, lai tas par tādu kļūtu, jābūt "iekļautam reģistrā". Tieša, detalizēta "reģistrācijas procedūra" (piemēram, veidlapa, pieteikšanās soļi) noteikumos un anotācijā nav aprakstīta. Tomēr tas, ka Centrs "uztur un savā tīmekļvietnē publicē sarakstu", nozīmē, ka iekļaušana šajā reģistrā ir Centra kompetencē, balstoties uz noteiktu prasību izpildi.

Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, paredzamību un caurspīdīgumu potenciālajiem regulatīvās vides nodrošinātājiem (īpaši ņemot vērā, ka var darboties arī citas privātpersonas, ne tikai CSP), noteikumu projektā vajadzētu precizēt šādus aspektus, kas pašlaik nav detalizēti:
1. Pieteikšanās kārtība: Kā privātpersona vai institūcija var pieteikties, lai tās tiktu iekļautas Centra uzturētajā regulatīvās vides nodrošinātāju reģistrā. Tam varētu būt nepieciešams:   Skaidra pieteikuma iesniegšanas procedūra.  Nepieciešamo iesniedzamo dokumentu un informācijas saraksts, lai Centrs varētu novērtēt atbilstību visām noteiktajām prasībām (tostarp 25.1. punktā minētajām finanšu resursu prasībām un citām būtiskām prasībām, kas nodrošina regulatīvās vides drošu un efektīvu darbību).

2. Vērtēšanas process un termiņi: Kā Centrs izvērtē saņemtos pieteikumus, kādi ir lēmumu pieņemšanas kritēriji (papildus finanšu resursiem un ekspertu kvalifikācijai), un kādi ir pieteikumu izskatīšanas termiņi.

3. Lēmumu pieņemšana un apstrīdēšanas kārtība: Kādā veidā Centrs pieņem lēmumu par iekļaušanu vai atteikumu iekļaut reģistrā, un kāda ir šo lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, ja tā atšķiras no Administratīvā procesa likuma vispārējiem noteikumiem.

4.  Nepieciešamā informācija par atbilstību: Lai gan 25.1. punkts min finanšu resursus, varētu būt nepieciešami papildu kritēriji, kas nodrošinātu, ka nodrošinātājs ir spējīgs uzturēt regulatīvo vidi atbilstoši visām tehniskajām un organizatoriskajām prasībām, kas noteiktas, piemēram, noteikumu projekta 26. un 27. punktā.

-

Nepieciešams precizēt kurā reģistrā.

-

Mākslīgā intelekta centra likums skaidri norāda, ka "Personas dati, kas tiek apstrādāti speciālajā regulatīvajā vidē, nedrīkst tikt nodoti vai izpausti trešām personām".    Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka "pēc projekta beigām, dati, kuri tika izmantoti regulatīvajā vidē, netiek izgūti no tās" un ka iesniedzējam ir pienākums "aizsargāt regulatīvajā vidē izsniegtos personas datus, nepieļaut personas datu nodošanu trešajām personām".    ◦Šie noteikumi uzsver ļoti stingru kontroli pār personas datu apriti, īpaši attiecībā uz datu nodošanu vai izpaušanu ārpus regulatīvās vides.

 Vārds "izplatīšana" latviešu valodā var nozīmēt gan plašu publiskošanu, gan arī vienkāršu nodošanu vai pārvietošanu no punkta A uz punktu B. Ņemot vērā regulatīvās vides mērķi — droša un kontrolēta MI sistēmu izstrāde, pārbaude un attīstība— un citus datu aizsardzības noteikumus, ir ļoti maz ticams, ka "izplatīšana" šeit ir domāta kā datu nodošana ārējām, neatļautām trešajām personām vai to publiskošana.     Drīzāk "datu iegūšanas un izplatīšanas risinājums" 27.3. punktā attiecas uz drošu datu plūsmu un nodrošināšanu (pieejamību) iekšienē kontrolētajā regulatīvajā vidē, piemēram, no datu avota (valsts informācijas sistēmas) līdz pat testēšanas videi un tās komponentēm

Tādēļ noteikumu projektā būtu vēlams: Precizēt 27.3. punkta formulējumu, lai tas nepārprotami atspoguļotu paredzēto datu aprites veidu. Piemēram, "iegūšanas un nodrošināšanas (vai iekšējās pārvietošanas / pieejamības) risinājums" vai "drošs datu iegūšanas un piekļuves risinājums". Tas novērstu jebkādu iespēju interpretēt šo terminu kā "izpaušanu" vai "nodošanu" trešajām personām ārpus kontrolētās vides, kas ir tieši pretrunā ar citām regulējuma prasībām.

Alternatīvi, ja termins tiek saglabāts, anotācijā varētu sniegt skaidru definīciju, kas nepārprotami norāda, ka "izplatīšana" šajā kontekstā attiecas uz kontrolētu datu plūsmu regulējošās vides iekšienē un nav saprotama kā "nodošana vai izpaušana trešajām personām".Šāda precizēšana palīdzētu nodrošināt tiesisko skaidrību un samazinātu interpretācijas riskus, kas ir īpaši svarīgi tādā sensitīvā jomā kā personas datu apstrāde MI sistēmās.

-

  Mākslīgā intelekta centra likums (9. panta ceturtā daļa) paredz, ka "tiek anonimizēti vai pseidonimizēti, ja tas ir iespējams un netraucē mākslīgā intelekta sistēmas mērķu sasniegšanai".   

Noteikumu projekta 27.5. punkts nosaka, ka apstrādātie personas dati "var tikt minimizēti, anonimizēti vai pseidonimizēti". Formulējums "var tikt" ir vājāks un var radīt interpretācijas iespējas.   

Ieteikums: Pārfrāzēt Noteikumu projekta 27.5. punktu, lai tas skaidri norādītu, ka jānodrošina datu minimizācija, anonimizācija vai pseidonimizācija, ja tas ir iespējams un netraucē MI sistēmas mērķu sasniegšanai.

-

Šāds saīsinājums rada terminoloģisku pretrunu, kas var radīt tālākas neskaidrības, jo juridiskajā valodā “regulatīvā vide” tradicionāli nozīmē esošo normatīvo aktu kopumu, t.i., tiesisko ietvaru, kas regulē kādu jomu. Savukārt speciālā regulatīvā vide paredz atkāpes no esošās regulatīvās vides. Starptautiski izmantots termins, kuru varētu izmantot, kā pamatu noteikumu terminoloģijai ir "regulatory sandbox".

-

Priekšlikums: Nepieciešams anotācijā skaidrot, kas uzskatāms par "izmantojamām tehniskajām metodēm" – piemēram, vai tas attiecas uz programmatūras arhitektūru, datu apstrādes pieejām vai iekārtu savietojamības risinājumiem. Vai arī piedāvāt piemērus.

-

Priekšlikums: “Jēdziens reālie apstākļi’ ir interpretējams dažādi – lūdzams anotācijā norādīt konkrētus kritērijus vai piemērus, kas kvalificējas kā reāli apstākļi, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību.”

-

Precizēt, norādot tīmekļvietnes adresi.

-

Papildināt ar sabiedrības informēšanas un iesaistes aprakstu, ja attiecināms.
Kā arī, lai nodrošinātu, ka iesniedzējs ir pietiekami kompetents, lai spētu izstrādāt speciālās regulativās vides ietvaros paredzēto inovatīvo risinājumu - informāciju par to, ka Iesniedzējs vai tā piesaistītie partneri vai eksperti uz līgumattiecību pamata darbojas atbilstošajā jomā ne mazāk kā trīs gadus.

-

   Noteikumu projekts (15.3. punkts) nosaka, ka Centrs publicē vispārpieejamu informāciju par regulatīvajā vidē izmantotajiem datiem. Tomēr MI regula (59. panta 1. punkta j) apakšpunkts) paredz izņēmumus attiecībā uz sensitīviem operatīvajiem datiem tiesībaizsardzības, robežkontroles, imigrācijas vai patvēruma jomās.   

Ieteikums: Noteikumu projekta 15.3. punktā vai citā atbilstošā vietā varētu precizēt, ka informācijas publicēšana neattiecas uz sensitīviem operatīvajiem datiem tiesībaizsardzības, robežkontroles, imigrācijas vai patvēruma jomās, saskaņā ar MI regulu.

-

Nepieciešams pārformulēt 16. punktu, lai tas būtu valodiski skaidrs un juridiski precīzs, kā arī nepieciešams anotācijā paskaidrot noteikto kārtību, lai potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem tiktu nodrošināta skaidrība un tiesiskā noteiktība.

-

Nepieciešams precizēt anotācijā, kas tieši ir saprotams ar kaitējošām vai traucējošām darbībām.

-

Nepieciešams precizēt vai attiecināmi Informācijas atklātības likuma 4.-7. pantos minētie kritēriji un ierobežojumi.

-

Papildināt ar atsauci uz likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, ja šis eksperts ir uzskatāms par valsts amatpersonu. 

-