Atzinums

Lūdzam anotācijā skaidrot, kāpēc tiek dzēsta šis 23. panta otrās daļas saturs.
Skaidrojam, ka jaunais formulējums (Institūtu kādā zinātnes apakšnozarē var dibināt tad, ja tajā ietilpstošo struktūrvienību sastāvā ir zinātniskais potenciāls) ir ļoti vispārīgs un nenoteikts. Ja formulējums paliek, kā grozījumi paredz, tad lūdzam skaidrot, kā varēs tikt vērtēts, vai institūtā ietilpstošās struktūrvienības sastāvā ir zinātniskais potenciāls.  

-

Lūdzam sniegt anotācijā vai IV nodaļā skaidrojumu par darba līguma slēgšanu ar doktorantu, it īpaši ārvalstnieku, kurš studē no fizisko un juridisko personu līdzekļiem finansētā studiju vietā jeb maksas vietā, un par viņa darba samaksu.

-

Līdz šim minētā spēkā esošā Augstskolu likuma norma un saistītie Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” (turpmāk – Noteikumi Nr. 846) praksē tiek piemēroti tādējādi, ka uzņemšanas prasības pamatstudiju programmās publisko līdz 1. novembrim, bet pārējās studiju programmās, tajā skaitā doktora studiju programmās, vismaz 6 mēnešus pirms uzņemšanas sākuma. Šāds iedalījums pamatots ar to, ka vidusskolu 12. klašu skolēniem ir savlaicīgi jāzina, kuros mācību priekšmetos viņiem būtu jākārto centralizētie eksāmeni, lai attiecīgi organizētu mācību procesu. Savukārt pamatstudiju pēdējā studiju gada studējošajiem un arī iepriekšējo akadēmisko gadu absolventiem uzņemšanas prasības augstāka līmeņa studiju programmās neietekmē studiju procesu.
Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka uzņemšana rezidentūrā medicīnā notiek gan saskaņā ar Noteikumiem Nr. 846, gan saskaņā ar Noteikumu Nr. 685 kā speciālo  normu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 685 5. punktam  Augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), ar augstskolu vienotās uzņemšanas komisijas (turpmāk – uzņemšanas komisija) starpniecību: [..].Praksē uzņemšanas prasības un kārtību ietekmē arī grozījumi Noteikumos Nr. 685 un ir palielināts ar uzņemšanas noteikumu apstiprināšanu saistītais administratīvais slogs. Respektīvi, uzņemšana notiek saskaņā ar Universitātes un Latvijas Universitātes abās lēmējinstitūcijās apstiprinātiem vienotās uzņemšanas noteikumiem.

Likumprojektā paredzēto regulējumu, kas šobrīd ir paredzēts tikai doktora studiju programmām kā izņēmums no vispārīgā regulējumā, ir jāattiecina uz visām augstāka līmeņa studiju programmām. Vienlaikus būtu jāveic attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 846.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinām attiecīgi papildināt anotāciju un precizēt Augstskolu likuma 46. panta piekto daļu.

Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 30. novembrim savā tīmekļvietnē publisko uzņemšanas prasības pamatstudiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam. Uzņemšanas prasības pārējās studiju programmās augstskola savā tīmekļvietnē publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms uzņemšanas sākuma.

Lūdzam papildināt 52. panta trešo daļu pēc vārdiem “minētajiem studējošajiem” ar vārdiem “izņemot doktora studiju programmās un rezidentūru medicīnā studiju programmās studējošajiem” un precizēt anotācijas 11. punktu, nevis papildināt 52. panta pirmo daļu pēc vārdiem “studiju vietu” ar vārdiem “izņemot doktora studiju programmās un rezidentūru medicīnā studiju programmās”.

52. panta trešās daļas piedāvātā redakcija.
"Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem, izņemot doktora studiju programmās un rezidentūru medicīnā studiju programmās studējošajiem, tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

-

Lūdzam veikt tehniska rakstura precizējumu, jo ievadā ir norāde par pirmās daļas izteikšanu, kamēr faktiski seko pirmās un otrās daļas teksts. Lūdzam attiecīgi precizēt ievaddaļu (pieņemot, ka profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra studiju programmas turpinās pastāvēt).

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Augstskolās īsteno akadēmiskās studiju programmas bakalaura, maģistra vai zinātnes doktora grāda iegūšanai, kā arī profesionālās doktora studiju programmas doktora grāda mākslās iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas veido saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Akadēmiskās doktora studiju programmas veido un īsteno saskaņā ar akadēmiskās augstākās izglītības valsts standartu zinātnes doktora grādam. Profesionālās doktora studiju programmas mākslās veido un īsteno saskaņā normatīvo regulējumu par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo  doktora grādu mākslās.
(2) Akadēmiskā bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais akadēmiskais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem. Doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgums, kas ietver studiju programmas sekmīgu pabeigšanu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšanu, aizstāvēšanu un doktora grāda iegūšanu, ir trīs līdz četri akadēmiskie gadi, neskaitot studiju pārtraukumus. Doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas doktorantam apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā ir ne vairāk kā divi gadi. Studiju pārtraukumā neietilpst Darba likumā darbiniekam noteiktās tiesības uz darba pārtraukšanu uz laiku, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājums vai iestājusies pārejoša darba nespēja. Studiju pārtraukumu pamatotību un piešķiršanas kārtību nosaka augstskola;”

Lūdzam anotācijā skaidrot, kāpēc tiek izslēgta 59. panta trešā daļa. 

-

Aicinām pārskatīt piedāvāto redakciju, jo tā nesaskan ar pašreizējo 2. punkta ievadu un tajā tad nepieciešams identificēt, kurš aizstāv promocijas darbu un kuram tiek piešķirts grāds.

b) katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi vai doktora teorētiskie pētījumi un mākslinieciskās jaunrades darbi, kā arī tiek piešķirti zinātnes un profesionālie doktora grādi,