Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Reizē Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Anotācijas 1.3. apakšsadaļā attiecībā uz likumprojekta 1. pantu norādīts: "Likumprojekta 1. pants ietver likumā lietoto terminu uzskaitījumu, proti, šāds uzskaitījums nepieciešams, jo virkne Regulā Nr. 2022/2554 lietoto terminu atsaucas uz ES direktīvām, kas nozīmē, ka termini nacionālajos normatīvajos aktos ir transponēti un tie būtu uzskaitāmi. Pirmkārt, jo ES direktīvas nav tieši piemērojamas, otrkārt – tādejādi nodrošinot Regulas Nr. 2022/2554 tiesību normu ērtu un viegli uztveramu praktisko piemērošanu." Vēršam gan uzmanību, ka likumprojektā vairākās vietās (ne tikai likumprojekta 1. pantā, bet arī, piemēram, likumprojekta 4. pantā) ir pārrakstītas regulas normas, kurās nav ietvertas atsauces uz ES direktīvām. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un vai nu anotācijā sniegt pamatojumu regulu teksta daļu inkorporēšanai atbilstoši iepriekš minētajiem apsvērumiem, vai arī precizēt likumprojektu. Īpaši aicinām izvērtēt, vai nepastāv regulas prasību interpretācijas risks. Papildus norādām, ka gadījumā, ja nepieciešams pārrakstīt regulas normas, tās ir pārrakstāmas identiski, tādējādi neradot šaubas par regulas prasību dažādas interpretācijas un piemērošanas risku.

Piemēram, bet ne tikai, vēršam uzmanību, ka: 
1) likumprojekta 1. pantā tiek pārrakstīti vairāki termini. Piemēram, likumprojekta 1. panta 29. punktā tiek pārrakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) Nr. 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk - Regula Nr. 2022/2554) 3. panta 31. punkts, savukārt likumprojekta 1. panta 37. punktā - Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 34. punkts. Ja kādi termini tiek lietoti Regulas Nr. 2022/2554, aicinām tā arī norādīt;
2) likumprojekta 1. panta 25. punktā tiek definēts termins "informācijas un komunikācijas tehnoloģijas". Regulā Nr. 2022/2554 minētais termins pirmšķietami nav definēts. Aicinām izvērtēt un skaidrot, vai, definējot terminu nacionālajā normatīvajā aktā, nav iespējams regulas prasību interpretācijas risks, kā arī izvērstāk skaidrot, kādēļ termins definēts tieši šādi. Ja nepieciešams, aicinām precizēt likumprojektu;
3) likumprojekta 1. panta 31. punktā ietvertā termina definēšanā pirmšķietami pastāv Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 55. punktā definētā termina interpretācijas risks, jo termins nav definēts identiski regulā noteiktajam. Līdzīgi lūdzam izvērtēt likumprojekta 32. punktu iepretim Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 57. punktam, kā arī likumprojekta 4. panta 16. punkta atbilstību Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punkta "f" apakšpunktam;
4) likumprojekta 1. panta 36. punktu iesakām precizēt, jo tajā pašreiz ir ietverta atsauce uz regulas vienību, kura savukārt norāda uz regulas Nr. 2022/2554 3. panta 52. punktā ietverto terminu, kurā ir ietverta atsauce uz direktīvu;
5) arī citviet likumprojektā, ne tikai 1. pantā, tiek pārrakstītas regulas prasības (sk., piemēram, likumprojekta 4. pantu, kā arī likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. punktu).

-

Likuma darbības jomā nenorāda likuma saturu, tostarp krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju ("atbildības") esību. Šāda veida regulējums ir svītrojams. 
 
Likumiem var būt noteikta konkrēta darbības joma, ierobežota piemērojamība vai izņēmumi. Tādējādi tiek identificēta (sašaurināta) likuma piemērojamība attiecībā pret personām un noteiktiem tiesisko attiecību veidiem, savukārt, definējot darbības jomas, iespējams precīzāk atšifrēt likuma nosaukumu un atspoguļot tā saturu. Ja likuma piemērojamība ir ļoti plaša, iespējams, lietderīgāk un efektīvāk ir likumprojektā nosaukt personas vai objektus, uz kuriem likuma galvenais saturs neattiecas (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/96). 
 
Tomēr likuma darbības joma nav tā satura rādītājs. Piemēram, atbildības (krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju vai citu atbildības veidu) esība vai dažādu procesuālu līdzekļu esība nekādi neatspoguļo likuma darbības jomu.  
 
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt šāda panta nepieciešamību kopumā vai izslēgt no tā regulējumu, kas tieši neatspoguļo likuma darbības jomu. 

-

Lūdzam izvērtēt un konkretizēt likumprojektā lietoto vārdkopu "digitālās darbības noturības prasības". Proti, lūdzam precizēt, kur (kādos normatīvajos aktos) ir paredzētas minētās prasības. Papildus vēršam uzmanību, ka ar vienu un to pašu vārdkopu likumprojektā tiek apzīmētas faktiski dažādas prasības (sk., piemēram, likumprojekta 6. panta trešajā daļā paredzēto pilnvarojumu). Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, normatīvajā aktā nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu, nodrošinot privātpersonām skaidru, nepārprotamu un viegli uztveramu tiesisko regulējumu. Alternatīvi lūdzam anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu.

-

Lūdzam precizēt likumprojektā ietverto regulējumu, ņemot vērā turpmāk minēto. Pirmkārt, Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 2. un 4. punktā nav runa tikai par uzraudzības pilnvarām. Otrkārt, aicinām neveidot atsauču normas, bet tā vietā, kur nepieciešams, paredzēt skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu regulas prasību ieviešanai. Piemēram, regulas 50. panta 4. punkta "d" apakšpunkts paredz: "Dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras par šīs regulas pārkāpumiem piemērot vismaz šādus administratīvos sodus vai korektīvus pasākumus: [..] ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, pieprasīt telesakaru operatora rīcībā esošos datu plūsmas ierakstus, ja ir pamatotas aizdomas par šīs regulas pārkāpumu un ja šādi ieraksti var būt noderīgi, izmeklējot šīs regulas pārkāpumus [..]." Lūdzam skaidrot, kuri ir tie nacionālie normatīvie akti, kas atļauj attiecīgu rīcību. Treškārt, lūdzam pēc būtības pamatot attiecīgu pilnvaru piešķiršanas nepieciešamību un samērīgumu anotācijā.
Papildus, ņemot vērā, ka anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā norādīts, ka likumprojekta 9. panta pirmās daļas 1. punktā ieviests Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 5. punkts, lūdzam izvērtēt un anotācijā izvērstāk skaidrot, kā tieši minētā regulas vienība ir ieviesta. Aicinām arī izvērtēt un skaidrot, vai un kā likumprojekta 9. panta otrās daļas 1. un 2. punktā pilnībā ieviests Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta "a" un "b" apakšpunkts.

-

Lūdzam precizēt vai skaidrot anotācijā, par kādiem zaudējumiem ir runa likumprojekta 7. panta trešajā daļā, kā arī skaidrot, kas ir saprotams ar "nozīmīgu" informācijas un komunikācijas tehnoloģiju incidentu. Ja ar to ir saprotams tas pats, kas "būtisks ar IKT saistīts incidents" (likumprojekta 1. panta 9. punkts), tad lūdzam izmantot konsekventu terminoloģiju.

-

Precizējams pārkāpumu formulējums. Lai arī blanketu normu izmantošana ir pieļaujama, likumā noteiktajam pārkāpumam jāsatur visas nepieciešamās pazīmes. Tam jābūt saprotamam un paredzamam arī tad, ja izņemtu atsauci uz regulu.

Pārkāpumu formulēšanas aspektā aicinām pievērst īpašu uzmanību blanketajām normām. Atbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citām tiesību normām vai normatīvajiem aktiem (sal. Satversmes tiesas 19.02.2021. sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 15. punkts). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). 
 
Ievērojot minēto, projektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur visas pārkāpuma pazīmes pat tad, ja tas satur informatīvas atsauces uz regulas vienībām. Arī no juridiskās tehniskas viedokļa atsauču lietojumam jābūt tādam, lai projekta regulējumu varētu vispārīgi saprast, neizlasot atsaucē norādīto cita normatīvā akta vienību. Tādēļ projektā pārkāpumu saturošā vienība veidojama tā, lai atsauci var izņemt vai lasot izlaist un tas neietekmētu pārkāpuma pazīmju esību un regulējuma skaidrību un saprotamību. Savukārt atsauces uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem pārkāpuma pazīmju formulējumā vispār nav nepieciešamas un nav vēlamas. 
 
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt projekta 10. pantā ietverto pārkāpumu formulējumu. Salīdzinājumam var izmantot Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20. pantā ietverto administratīvās atbildības regulējumu. Turklāt pat par šāda detalizācijas līmeņa pārkāpuma pazīmēm Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija norādīja, ka "likumprojektā ietvertās dispozīcijas ir smagnējas un grūti uztveramas, un tādēļ aicinām tās formulēt tā, lai lietotājam tās būtu vieglāk saprotamas" (Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas vēstule Nr. 142.1.9/3-12-14/23; Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023. gada 21. februāra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-4-14/23). 

-

Likumprojekta 9. panta otrajā daļā ir norādīti Latvijas Bankas piemērojamie administratīvie pasākumi. Lūdzam skaidri definēt administratīvo pasākumu piemērošanas mērķi. Proti, mērķis varētu būt vērsts uz  noteikto subjektu vai tiesisku interešu aizsardzību, nevis juridisko vai fizisko personu sodīšanu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, pamatojot, kādēļ likumprojekta 9. panta otrajā daļā paredzēti administratīvie pasākumi nav sodi (sankcijas) likumprojekta izpratnē. Administratīviem pasākumiem pēc būtības jābūt nošķirtiem no sodiem. 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot likumprojektā paredzēto pilnvarojumu Latvijas Bankai izdot noteikumus būtību un nepieciešamību. Vēršam uzmanību, ka pašreiz anotācijā nav sniegts pamatojums pēc būtības attiecīgo pilnvarojumu nepieciešamībai. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, tostarp skaidrot, kādēļ ir nepieciešams un pieļaujams, ņemot vērā būtiskuma teoriju, Latvijas Banku pilnvarot noteikt attiecīgos jautājumus. Aicinām arī aprakstīt jauno noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši. Aicinām arī izvērtēt un skaidrot likumprojektā paredzēto pilnvarojumu atbilstību Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk -  Noteikumi Nr. 108) 2.5. apakšnodaļā ietvertajām prasībām.

Citastarp lūdzam:
1) saistībā ar likumprojekta 7. panta trešajā daļā paredzēto pilnvarojumu anotācijā skaidrot, par kādām Regulas Nr. 2022/2554 vadlīnijām ir runa;
2) saistībā ar likumprojekta 7. panta ceturtajā daļā paredzēto pilnvarojumu anotācijā izvērstāk skaidrot, kāda ir minētā pilnvarojuma nepieciešamība Regulas Nr. 2022/2554 ieviešanas kontekstā, kā arī kas ir normā minētais informācijas reģistrs. Citastarp aicinām arī skaidrot, par kādiem Regulas Nr. 2022/2554 regulatīvi tehniskajiem noteikumiem ir runa;
3) nepārprotami norādīt, ja likumprojekta 7. panta piektajā daļā paredzēts pilnvarojums Latvijas Bankai (anotācijas 4. sadaļā tāda informācija nav ietverta), kā arī izvērtēt un precizēt to atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.5. apakšnodaļā ietvertajām prasībām. Citastarp aicinām izvērtēt iespēju paskaidrojošu informāciju (piemēram, par pilnvarojuma nepieciešamību, dokumentiem, ko Latvijas Banka ņem vērā, nosakot prasības) ietvert atsevišķā teikumā vai normas daļā, vai ietvert anotācijā.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju vai sniegt attiecīgus skaidrojumus:
1) lūdzam precizēt tabulā, kā arī anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) prasību pārņemšanu. Proti, tiek pārņemti arī anotācijā neminētu direktīvas 4. panta apakšvienību (piemēram, 4. panta 2. punkta) nosacījumi. Lūdzam arī norādīt, kura direktīvas vienība ir pārņemta likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunktā", jo tajā nav pārņemts direktīvas 4. panta 1. punkts. Papildus, ņemot vērā Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta "b" apakšpunktā ietverto atsauci uz minētās direktīvas 4. pantu kopumā (kurā ir vēl vairākas apakšvienības, kas nav minētas anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā), aicinām izvērtēt, vai pilnībā ieviesta minētā regulas norma un pārņemta attiecīgā direktīvas prasība. Ja nepieciesams, lūdzam precizēt likumprojektu;
2) ņemot vērā, ka likumprojekta 4. pantā ir ieviests (daļēji pārrakstīts) Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punkts, lūdzam papildināt tabulu;
3) aicinām papildināt tabulu ar informāciju par Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 3. punkta ieviešanu;
4) aicinām tabulā ietvert informāciju par Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta "d" apakšpunkta ieviešanu;
5) lūdzam tabulā skaidrot arī citu Regulas Nr. 2022/2554 normās paredzēto dalībvalsts rīcības brīvību izmantošanu vai neizmantošanu (sk., piemēram, 19. panta apakšvienības, 52. panta 1. punktu).


 

-

Lūdzam precizēt projektu, norādot korektu atsauci uz Nacionālās kiberdrošības likuma 1.panta punktu.

44) tīklu un informācijas sistēma - tīklu un informācijas sistēma Nacionālās kiberdrošības likuma 1. panta 22. punkta izpratnē;

Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punkta "u" apakšpunkts noteic, ka "[n]eskarot 3. un 4. punktu, šo regulu piemēro
trešām personām, kas sniedz IKT pakalpojumus". Ņemot vērā likumprojektā ietverto regulējumu, tostarp likumprojekta 4. pantā ietverto subjektu uzskaitījumu, lūdzam skaidrot, vai nav nepieciešami kādi ieviešanas pasākumi saistībā ar minēto regulas normu regulas normu praktiskai piemērošanai. 

-

Aicinām apsvērt, vai terminus "grupas uzņēmums" un "grupa" nav nepieciešams aizstāt ar terminiem "koncerna sabiedrība" un "koncerns", ievērojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. panta 11. punktā lietoto "koncerna" definīciju un Koncerna likuma terminoloģiju.  

-

Aicinām izvērtēt un skaidrot, vai likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā pilnībā pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (pārstrādāta versija) 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā ietvertais nosacījums: "apdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbība neietver apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības, kas sedz atbildības, kredītu un galvojumu apdrošināšanas risku, ja vien tas nav papildrisks 16. panta 1. punkta nozīmē.". Proti, direktīvas nosacijumā ietverta atsauce uz 16. panta 1. punktu, kas pirmšķietami varētu būt pārņemts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 20. panta pirmajā daļā, nevis tieši un tikai pirmās daļas 1. punktā. Attiecigi aicinām izvērtet, vai atsauce nav par šauru un attiecīgi, vai direktīvas prasība ir pilnībā pārņemta. Ja nepieciešams, aicinām precizēt likumprojektu. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu.

-

Anotācijā minēts: "Likumprojekta 7. panta pirmā daļa ievieš Regulas Nr. 2022/2554 46. pantu, kurš paredz ES normatīvo aktu uzskaitījumu, nosakot, ka digitālās darbības noturības prasību uzraudzību veic uzraudzības iestādes atbilstoši uzskaitītajiem ES normatīvajiem aktiem. Latvijā ir viena uzraudzības iestāde, proti, Latvijas Banka." Aicinām anotācijā izvērstāk skaidrot Regulas Nr. 2022/2554 46. panta ieviešanu, ņemot vērā minētajā normā paredzēto kompetences sadalījumu ("Neskarot šīs regulas V nodaļas II iedaļā minētos noteikumus par kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, pārraudzības sistēmu, šīs regulas izpildi saskaņā ar pilnvarām, kas piešķirtas ar attiecīgiem tiesību aktiem, nodrošina šādas kompetentās iestādes [..]"). Proti, skaidrības labad aicinām anotācijā konkrēti norādīt, ja Latvijas Banka ir Regulas Nr. 2022/2554 46. panta apakšpunktos minētā kompetentā iestāde.
Kontekstā ar Regulas Nr. 2022/2554 46. panta ieviešanu lūdzam arī skaidrot, piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 32. panta 5. punkta ieviešanu.

-

Lūdzam skaidrot jēdzienu "brīdinājums" likumprojekta izpratnē, tostarp, vai brīdinājums tiek izteikts raksveidā vai mutvārdos. Piemēram, Ieguldījumu brokeru sabiedrības likuma 68. pantā ir norādīts, ka brīdinājums ir par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas izdarīta pārkāpuma nosodījums, ko izsaka rakstveidā.
Projektā ietvertā piebilde – "norādot ziņas par pārkāpuma atbildīgo fizisko vai juridisko personu un tās izdarīto pārkāpumu" – vedina domāt, ka brīdinājuma izteikšana varētu būt saistīta ar ziņu publicēšanu.

-

Izsakām priekšlikumu likumprojekta 9. panta otrās daļas 1. punktu pēc vārda "persona" papildināt ar vārdu "nekavējoties".

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojektā nav norādāmi kritēriji un citi apstākļi, kurus Latvijas Banka ņem vērā, pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu un par naudas soda apmēru. Piemēram, šādi kritēriji ir uzskaitīti Ieguldījumu brokeru sabiedrības 74. pantā, Kredītiestāžu likuma 208. ¹ otrajā daļā, Vērtspapīrošanas likuma 27. pantā un citos nozari regulējošajos normatīvajos aktos. Vienlaikus Regulas Nr. 2022/2554 51. panta otrajā daļā ir uzskaitīti nozīmīgi apstākļi (kritēriji), kurus uzraudzības iestādei (Latvijas Bankai) ir jāņem vērā, nosakot piemērojamo sankciju vai administratīvā pasākuma veidu. Regulas tieši piemērojamais regulējums projektā nav iekļaujams. 

-

Ņemot vērā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā norādīto, aicinām papildināt anotācijas 4. sadaļu, norādot saistītos tiesību aktu projektus. Līdzīgi aicinām precizēt arī saistīto tiesību aktu projektu anotāciju 4. sadaļu.

-