Projekta ID
26-TA-193Atzinuma sniedzējs
Latvijas Skolu psihologu asociācija
Atzinums iesniegts
16.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Latvijas Skolu psihologu asociācija (turpmāk – LSPA) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto noteikumu projektu, kurā paredzēts palielināt psihologa darba slodzi no 30 stundām līdz 40 stundām nedēļā un noteikt izglītojamo skaita un psihologa slodzes attiecību 1:800.
LSPA vēlas vērst uzmanību uz vairākiem aspektiem, kas var ietekmēt psiholoģiskā atbalsta pieejamību izglītības iestādēs. Īpašas bažas rada piedāvātā izglītojamo un psihologa slodzes attiecība 1:800. Daudzos Latvijas novados un izglītības iestādēs kopējais izglītojamo skaits nesasniedz 800 skolēnus. Šādās situācijās pastāv risks, ka psihologa pakalpojums izglītības iestādē būs pieejams tikai ļoti ierobežotā apjomā vai epizodiski. Tas var būtiski samazināt psiholoģiskā atbalsta pieejamību bērniem, vecākiem un pedagogiem, īpaši mazākās pašvaldībās, lauku reģionos un visās pirmsskolas izglītības iestādēs. Vienlaikus jāņem vērā, ka izglītības iestādēs pieaug to bērnu skaits, kuriem nepieciešams psiholoģiskais atbalsts. Izglītības psihologs izglītības iestādē sniedz palīdzību izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem, veic psiholoģisko izpēti, palīdz risināt uzvedības un emocionālās grūtības, kā arī savlaicīgi identificē bērnu attīstības un garīgās veselības problēmu pazīmes, iesaistās vardarbības gadījumu un krīžu situāciju risināšanā.
Pozitīvi vērtējam noteikumu projektā iekļauto pieeju, kas ņem vērā izglītojamos ar speciālām vajadzībām, kuri mācās speciālās izglītības programmās. Tomēr praksē ne visi bērni ar speciālajām vajadzībām mācās atbilstoši speciālās izglītības programmām – gan vecāku izvēles, gan normatīvā regulējuma dēļ. Daudzās izglītības iestādēs ir ievērojams skaits izglītojamo, kuriem tiek nodrošināti atbalsta pasākumi bez speciālās izglītības programmas. Arī šiem izglītojamajiem nepieciešams psihologa atbalsts, individuālie izglītības apguves plāni un uzvedības korekcijas plāni.
Neizpratni rada IZM priekšlikums, ka, atbilstoši projekta nosacījumiem, nav paredzēta psihologa iesaiste bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem izglītošanas procesā. Izglītības psihologs bieži ir pirmais speciālists, kurš pamana bērna attīstības vai uzvedības grūtības un palīdz organizēt turpmāko atbalstu, sadarbojoties ar vecākiem, pedagogiem un citiem speciālistiem. Savlaicīgs psiholoģiskais atbalsts var būtiski ietekmēt bērna turpmāko attīstību, mācību procesu un sociālo funkcionēšanu. Pamatojoties uz to, tiek plānota arī psihologu iesaiste bērnu agrīnās attīstības skrīninga (BAASIK) ieviešanā un realizācijā pirmsskolas izglītības iestādēs.
LSPA uzskata, ka, plānojot izmaiņas psihologu darba organizācijā un pieejamībā izglītības iestādēs, būtiski ir ņemt vērā izglītības iestāžu dažādību un reģionālās atšķirības, kā arī to bērnu skaitu, kuriem nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, īpaši agrīnā vecumposmā. Ierosinām, ka pirmsskolas un pamatskolas izglītības posmā optimālā attiecība būtu 1:400. Uzskatām arī, ka 40 stundu darba slodze nav optimāla.
LSPA vēlas vērst uzmanību uz vairākiem aspektiem, kas var ietekmēt psiholoģiskā atbalsta pieejamību izglītības iestādēs. Īpašas bažas rada piedāvātā izglītojamo un psihologa slodzes attiecība 1:800. Daudzos Latvijas novados un izglītības iestādēs kopējais izglītojamo skaits nesasniedz 800 skolēnus. Šādās situācijās pastāv risks, ka psihologa pakalpojums izglītības iestādē būs pieejams tikai ļoti ierobežotā apjomā vai epizodiski. Tas var būtiski samazināt psiholoģiskā atbalsta pieejamību bērniem, vecākiem un pedagogiem, īpaši mazākās pašvaldībās, lauku reģionos un visās pirmsskolas izglītības iestādēs. Vienlaikus jāņem vērā, ka izglītības iestādēs pieaug to bērnu skaits, kuriem nepieciešams psiholoģiskais atbalsts. Izglītības psihologs izglītības iestādē sniedz palīdzību izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem, veic psiholoģisko izpēti, palīdz risināt uzvedības un emocionālās grūtības, kā arī savlaicīgi identificē bērnu attīstības un garīgās veselības problēmu pazīmes, iesaistās vardarbības gadījumu un krīžu situāciju risināšanā.
Pozitīvi vērtējam noteikumu projektā iekļauto pieeju, kas ņem vērā izglītojamos ar speciālām vajadzībām, kuri mācās speciālās izglītības programmās. Tomēr praksē ne visi bērni ar speciālajām vajadzībām mācās atbilstoši speciālās izglītības programmām – gan vecāku izvēles, gan normatīvā regulējuma dēļ. Daudzās izglītības iestādēs ir ievērojams skaits izglītojamo, kuriem tiek nodrošināti atbalsta pasākumi bez speciālās izglītības programmas. Arī šiem izglītojamajiem nepieciešams psihologa atbalsts, individuālie izglītības apguves plāni un uzvedības korekcijas plāni.
Neizpratni rada IZM priekšlikums, ka, atbilstoši projekta nosacījumiem, nav paredzēta psihologa iesaiste bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem izglītošanas procesā. Izglītības psihologs bieži ir pirmais speciālists, kurš pamana bērna attīstības vai uzvedības grūtības un palīdz organizēt turpmāko atbalstu, sadarbojoties ar vecākiem, pedagogiem un citiem speciālistiem. Savlaicīgs psiholoģiskais atbalsts var būtiski ietekmēt bērna turpmāko attīstību, mācību procesu un sociālo funkcionēšanu. Pamatojoties uz to, tiek plānota arī psihologu iesaiste bērnu agrīnās attīstības skrīninga (BAASIK) ieviešanā un realizācijā pirmsskolas izglītības iestādēs.
LSPA uzskata, ka, plānojot izmaiņas psihologu darba organizācijā un pieejamībā izglītības iestādēs, būtiski ir ņemt vērā izglītības iestāžu dažādību un reģionālās atšķirības, kā arī to bērnu skaitu, kuriem nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, īpaši agrīnā vecumposmā. Ierosinām, ka pirmsskolas un pamatskolas izglītības posmā optimālā attiecība būtu 1:400. Uzskatām arī, ka 40 stundu darba slodze nav optimāla.
Piedāvātā redakcija
-