Atzinums

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojekta 1. pantā skaidrot vienīgi terminus, kuri likumprojekta pamattekstā tiek lietoti (piemēram, termins "augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistra uzturētājs" likumprojekta pamattekstā nav atrodams), atbilstoši precizējot likumprojektu. Kā arī, ja likumprojekta pamattekstā attiecīgais termins lietots tikai vienu reizi, attiecīgais termins skaidrojams, nevis likumprojekta 1. pantā, bet likumprojekta pamattekstā - vietā, kur attiecīgais termins lietots (piemēram, termins "domēnu nosaukumu sistēma").

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstāku informāciju par likumprojekta 12. pantā ietverto regulējumu, piemēram, pamatojot, kāpēc attiecībā uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, citām valsts institūcijām un atvasinātām publiskām personām izdotais lēmums un pieprasījums un uzliktais tiesiskais pienākums nav administratīvais akts un kāpēc tie ir apstrīdami, bet nav pārsūdzami, tostarp, lūdzam norādīt, vai šis regulējums attieksies arī uz privāto tiesību juridiskajām personām, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu. Vienlaikus lūdzam anotācijā ietvert informāciju par to, ka likumprojekta 12. panta otrajā daļā minētā tiesiskā pienākuma izpilde nenotiek saskaņā ar likumprojekta 43. pantā paredzēto kārtību, jo Administratīvā procesa likuma D daļa paredz administratīvā akta piespiedu izpildes kārtību. Savukārt likumprojekta 12. panta trešajā daļā paredzētais mehānisms ieviests ar mērķi nodrošināt, ka tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, citas valsts institūcijas un atvasinātas publiskas personas pilda projektā paredzētos lēmumus, pieprasījumus un tiesiskos pienākums.

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 12. panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma pietiekamību nepieciešamā regulējuma noteikšanai. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka Ministru kabinets būs pilnvarots noteikt arī neatbilstību novēršanas kārtību, taču likumprojekta 12. panta trešajā daļā šāds pilnvarojums nav paredzēts.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 12. panta piekto daļu ar kārtību, kādā varēs apstrīdēt un pārsūdzēt kiberincidentu novēršanas institūcijas pieprasījumus, ņemot vērā to, ka šobrīd ir paredzēta tikai Nacionālā kiberdrošības centra un Satversmes aizsardzības biroja lēmumu, pieprasījumu un tiesisko pienākumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punktu, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) Likumprojekta 43. panta pirmā daļa paredz, ka tiesisko pienākumu uzliek Satversmes aizsardzības birojs un Nacionālās kiberdrošības centrs. Savukārt lēmumus un pieprasījumus saskaņā ar likumprojekta 32. panta desmito daļu un 35. panta pirmo daļu izdod tikai Nacionālās kiberdrošības centrs. Ievērojot minēto, likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punktā nepieciešams atsaukties tikai uz Satversmes aizsardzības biroja uzlikto tiesisko pienākumu.
2) Likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punkta pirmais teikums paredz, ka apstrīdēšanas iesniegums iesniedzams Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Ievērojot minēto, likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punkta otrajā teikumā nepieciešams noteikt, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora izdoto lēmumu par apstrīdēto tiesisko pienākumu var apstrīdēt ģenerālprokuroram. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pārsūdzība notiek tiesā, tādējādi ģenerālprokuroram lēmumu apstrīd, nevis pārsūdz.
3) Likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punkta otrais teikums paredz, ka ģenerālprokuroram apstrīdams projekta 12. panta pirmajā daļā minētais tiesiskais pienākums, kas ir administratīvais akts, savukārt trešais teikums paredz, ka ģenerālprokurora lēmums par apstrīdēto likumprojekta 12. panta otrajā daļā minēto tiesisko pienākumu, kas nav administratīvais akts, nav pārsūdzams. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punkts neparedz, ka ģenerālprokuroram apstrīdams arī likumprojekta 12. panta otrajā daļā minētais tiesiskais pienākums, kas nav administratīvais akts. Ievērojot minēto, nepieciešams likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punkta otrajā teikumā paredzēt, ka ģenerālprokuroram apstrīdams arī tas tiesiskais pienākums, kas nav administratīvais akts, proti, Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par apstrīdēto likumprojekta 12. panta otrajā daļā minēto tiesisko pienākumu, vai paredzēt, ka pārsūdzams nav Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par apstrīdēto likumprojekta 12. panta otrajā daļā minēto tiesisko pienākumu. Vienlaikus norādām, ka likumprojekta 12. panta piektās daļas 2. punktā nav norādīts, kuru augstākas iestādes lēmumu par apstrīdēto likumprojekta 12. panta pirmajā daļā minēto tiesisko pienākumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojektā nevar noteikt pienākumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu  kompetentajām institūcijām, lūdzam cita starpā izslēgt likumprojekta 14. panta pirmo daļu, papildinot minētā panta otro daļu ar norādi, kādos gadījumos otrajā daļā minētās institūcijas sadarbojas un sniedz palīdzību citu Eiropas Savienības dalībvalstu  kompetentajām institūcijām. Līdzīgi lūdzam precizēt likumprojekta 14. panta otrās daļas 2. punktu, norādot uz attiecīga pieprasījuma sagatavošanu un nosūtīšanu citām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 21. panta sestās daļas nav skaidri saprotams, vai attiecīgā norma ir pilnvarojums vai norāde uz jau esošu regulējumu. Skaidrojam, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, ja vienā likumā jau ir attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam, bet radusies nepieciešamība citviet izmantot minēto Ministru kabineta regulējumu, jaunajā likumā atkārtoti neraksta pilnvarojumu Ministru kabinetam, bet raksta frāzi "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā", norādot regulējuma jomu, savukārt pilnvarojums ir noformējams, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punktā noteikto.

-

Atzinīgi vērtējam būtiski pilnveidoto likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, vienlaikus papildus lūdzam:
pirmkārt, skaidrot, kā konkrēti ar attiecīgajām likumprojekta vienībām tiek nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (turpmāk - direktīva Nr. 2022/2555), 26. panta 3. un 4. punkta pārņemšana, ņemot vērā, ka no likumprojekta cita starpā neizriet, ka likumprojekts neattiecas uz noteiktām vienībām, kas nav iedibinātas Eiropas Savienībā, bet kas piedāvā pakalpojumus Latvijā, tomēr izraudzījusies pārstāvi citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
otrkārt, skaidrot minētās direktīvas 32. panta 5. punkta "b" apakšpunkta un 32. panta 7. punkta apakšpunktu pārņemšanu, norādot precīzas nacionālo normatīvo aktu vienības, kurās attiecīgās direktīvas prasības tiek pārņemtas. Proti, lūdzam rūpīgi izvērtēt, vai minētās direktīvas vienības ir pārņemtas un:
1) attiecīgā gadījumā sniegt atbilstošu tiesību normās balstītu pamatojumu šādam secinājumam un skaidrot, kurās tieši nacionālo normatīvo aktu vienībās tās ir pārņemtas;
2) ja minētās direktīvas Nr. 2022/2555 vienības tiek pārņemtas daļēji (uz ko šobrīd norādīts 5.4. sadaļas 1. tabulā), lūdzam skaidrot, kā konkrēti paredzēts nodrošināt to pārņemšanu pilnībā, norādot arī termiņu, līdz kuram prasības tiks pārņemtas un atbildīgo institūciju par attiecīgā nacionālā normatīvā akta sagatavošanu.
Skaidrojam, ka direktīvu prasības dalībvalstīm ir obligāti jāpārņem un kā vienīgo attaisnojumu direktīvas nepārņemšanai nacionālajā tiesību sistēmā Eiropas Savienības Tiesa, kurai vienīgajai ir tiesības atbrīvot ES dalībvalsti no pienākuma pārņemt direktīvu prasības, ir atzinusi ģeogrāfiskos apstākļus (Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-372/00 Komisija pret Īriju ([2001] ECR I-10303, 13.pkt.) un lietā 420/85 Komisija pret Itāliju ([1987] ECR 2983, 5.pkt.);
treškārt, skaidrot, ka direktīvas Nr. 2022/2555 8. panta 6. punktā ietvertais pienākums tiek izpildīts ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumā paredzētu uzdevumu.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 14. panta sesto daļu

"(6) Nacionālais kiberdrošības centrs, Satversmes aizsardzības birojs un kiberincidentu novēršanas institūcija pēc kopīgas vienošanās ar citas Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju var veikt kopīgu subjektu uzraudzību."