Atzinums

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3.panta otro daļu "ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā".
Ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas funkcijas un uzdevumi tiks nodoti tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, un likumprojektu "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā" (Nr. 1117/Lp14; iekļauts  likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē un 2026.gada 6.novembrī pieņemts pirmajā lasījumā), kas paredz mainīt Nodokļu un muitas policijas institucionālo padotību, nosakot, ka ar 2026.gada 1.janvāri Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā, lūdzam papildināt likumprojektu ar grozījumu Valsts civildienesta likuma 3.panta otrajā daļā, to papildinot aiz vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestā" ar vārdiem "un Nodokļu un muitas policijā".

-

Ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 73. punktā minēto, proti, likumprojekta grozījumu terminoloģiju, stilistiku un noformējumu veido atbilstoši grozāmā likuma terminoloģijai, stilistikai un noformējumam, rosinām vārdu "pārvaldes" aizstāt ar Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto valsts pārvaldes iestādes saīsinājumu "iestāde". Tādējādi būs skaidrs, ka Valsts administrācijas skola darbības attiecina ne tikai ierēdņu daļai, bet visiem iestādē nodarbinātajiem.

-

Ievērojot Darba likumā lietoto terminoloģiju, proti, darba devējs "nodarbina" darbinieku, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto dažādo valsts dienestu veidu pieļāvumu attiecībā par amatpersonām, kas nav attiecināmi Darba likumā lietotajam "darbinieka" definējumam, rosinām vārdu "darbinieks" aizstāt ar vārdu "nodarbinātais", kas ir tulkojams kā plašāks jeb visaptverošs jēdziens, runājot par nodarbinātības veidiem.

-

Ievērojot Darba likumā lietoto terminoloģiju, proti, darba devējs "nodarbina" darbinieku, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto dažādo valsts dienestu veidu pieļāvumu attiecībā par amatpersonām, kas nav attiecināmi Darba likumā lietotajam "darbinieka" definējumam, rosinām vārdu "darbinieks" aizstāt ar vārdu "nodarbinātais", kas ir tulkojams kā plašāks jeb visaptverošs jēdziens, runājot par nodarbinātības veidiem.

-

Ārējo normatīvo aktu saturā nekur netiek nedz skaidrota, nedz definēta vārdkopa "cilvēkresursu pārvaldības pakalpojums", līdz ar to nav skaidrs, kādus pakalpojumus Valsts kanceleja sniegs, kas būs šo pakalpojumu saturs un adresāts. Tāpat nav skaidrs, ko šie pakalpojumi sevī ietvers, ņemot vērā vārda "pakalpojums" lietojumu daudzskaitlī.
Lūdzam sniegt  skaidrojumu likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija). Pašreiz anotācijā vairākkārt pieminēti šie "cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumi", bet nav skaidrots, kādas darbības šo pakalpojumu sakarā Valsts kanceleja veiks, cik no tā un kas tiks nodrošināts informācijas sistēmā, kā iestādes piekļūs šajā sistēmā ievadītai informācijai, kas to uzturēs, aktualizēs un pēctecīgi dzēsīs.
Neskaidrību pastiprina Likumprojekta 4. panta piedāvātā 5.1 panta otrās daļas redakcijā minētais, proti, tiek noteikts, ka Ministru kabinets nosaka pakalpojumus, ko Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts institūcijas, pašvaldības un privātpersonas pievienojas minēto pakalpojumu saņemšanai. 

-