Atzinums

Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā norādītajam tas ietver divus risinājumus – 1) apvienot SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” (turpmāk – LNMC), SIA “Latvijas standarts” (turpmāk – LVS) un SIA “Latvijas proves birojs” (turpmāk – LPB), izveidojot VKTA, 2) saglabāt esošo stāvokli (status quo).
Pirmkārt, Finanšu ministrija neatbalsta konceptuālajā ziņojumā un tam pievienotajā Ministru kabineta rīkojuma projektā un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēto risinājuma variantu, kas paredz LPB iekļaušanu apvienotajā kapitālsabiedrībā. Finanšu ministrijas ieskatā piedāvātais risinājuma variants nerisina Ekonomikas ministrijas norādīto problēmjautājumu par finanšu resursu ekonomiju un tam nav sniegts argumentēts pamatojums, iekļautais ārvalstu pieredzes apraksts nav atbilstošs attiecīgo valstu praksei, kā arī risinājuma ieviešana apdraudētu kapitālsabiedrību uzsākto investīciju projektu īstenošanu un stratēģisko attīstību (detalizētāk par katru jautājumu lūdzam skatīt pārējos Finanšu ministrijas iebildumus).
Otrkārt, uzskatām, ka attiecībā uz LNMC un LVS Ekonomikas ministrijai ir jāizvērtē visi iespējamie varianti, t.sk. paredzot LNMC un LVS apvienošanu savstarpēji vai arī citu līdzīgas darbības institūciju starpā (piemēram, pievienojot citai institūcijai). Ja tiek piedāvāts virzīties tādu valstu virzienā kā Dānijai un Zviedrijai, tad konceptuālajā ziņojumā pieminētās šo valstu institūcijas pielīdzināmas zinātniskajām institūcijām. Līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā attiecībā uz LNMC un LVS tālāko attīstību būtu izvērtējama arī to pievienošana zinātniskajām institūcijām.

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 7.sadaļu ar pamatojumu un aprēķiniem par attiecīgajā sadaļā norādītajām procentuālajām aplēsēm finanšu līdzekļu ietaupījumam. Tāpat lūdzam papildināt attiecīgo sadaļu ar informāciju par risinājuma ietekmi uz kapitālsabiedrību uzņemtajām saistībām, kā arī ar izdevumiem saistībā ar to izmantotajiem nekustamajiem īpašumiem, veiktajiem un veicamajiem ieguldījumiem.

-

Ņemot vērā iepriekš izteiktos iebildumus, norādām, ka nepiekrītam konceptuālā ziņojuma 6.sadaļā ietvertajiem secinājumiem un pēc ārvalstu prakses izpētes tie būtu precizējami.

-

Konceptuālā ziņojuma ietvertajā apakšsadaļā “Valsts kapitālsabiedrība tehnoloģiju attīstībai (VKTA): profils” norādīts, ka valde provizoriski plānota divu cilvēku sastāvā. Ņemot vērā, ka katrai darbības jomai ir ļoti atšķirīga specifika, lūdzam izvērtēt un skaidrot divu valdes locekļu pamatotību.

-

Konceptuālā ziņojuma ietvertajā apakšsadaļā “Valsts kapitālsabiedrība tehnoloģiju attīstībai (VKTA): profils” norādīts, ka apvienotā kapitālsabiedrība spētu veicināt inovāciju un tehnoloģiju attīstību, nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu. Lūdzam skaidrot, kādā veidā un par kādiem resursiem tas tiks nodrošināts, t.sk.kādus finanšu avotus plānots piesaistīt. Vienlaicīgi būtu sniedzams izvērtējums par jaunveidojamās kapitālsabiedrības konkurētspēju ar jau esošajām reģiona (Igaunijas, Lietuvas, Polijas) institūcijām šajās jomās, ņemot vērā plānoto budžeta finansējuma samazinājumu.

-

Konceptuālā ziņojuma ietvertajā apakšsadaļā “Valsts kapitālsabiedrība tehnoloģiju attīstībai (VKTA): profils” nav ietvertas visas LPB darbības jomas, līdz ar to rodas šaubas par apvienotās kapitālsabiedrības darbības sfēru valsts proves uzraudzības jomā. Lūdzam skaidrot, kāpēc nav ietvertas visas darbības jomas.

-

Konceptuālā ziņojuma 4.3.apakšsadaļā norādīts nepareizs LPB pamatkapitāla apmērs, LPB pamatkapitāls ir 3 614 333 euro. Tāpat ir norādīta kļūdaina informācija par starp Finanšu ministriju un LPB noslēgto valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, aktuālais līgums par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu noslēgts 2024.gada 4.decembrī.

-

Attiecībā uz konceptuālā ziņojuma 4.1.apakšsadaļā norādīto par LNMC lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju par to, vai 2025.gadā pieņemtie grozījumi regulējumā, kas atceļ verificēšanas prasību ūdens patēriņa skaitītājiem, skar LNMC un vai tam ir ietekme uz LNMC finanšu rādītājiem.

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma 4.sadaļā norādīto informāciju par LPB darbību un tai deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši likuma “Par valsts proves uzraudzību”, kā arī likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” noteiktajai kompetencei.

-

Konceptuālā ziņojuma 4.sadaļā norādīts, ka LNMC un LVS ierobežotie resursi kavē to attīstības potenciālu. Lūdzam skaidrot kādā veidā iesaistīto kapitālsabiedrību apvienošanas rezultātā resursi tiktu palielināti un kā tas uzlabotu attīstības potenciālu, ņemot vērā šo kapitālsabiedrību specifisko darbības jomu. Tāpat lūdzam skaidrot, kādi ir šķēršļi, lai jau šobrīd piesaistītu papildu resursus pastāvošajā situācijā.

-

Konceptuālā ziņojumā minēts, ka “apvienojot resursus un kompetences vienotā struktūrā, tiek stiprināta valsts kapacitāte sniegt atbalstu uzņēmējdarbības sektoram, jo īpaši tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs. Šāda institucionāla konsolidācija uzlabo arī infrastruktūras pārvaldību, kas ir būtisks priekšnoteikums sniegto pakalpojumu konkurētspējai un pakārtoti – eksportspējai, inovāciju un digitalizācijas sekmēšanai, kā to paredz NIP2027 rīcības virzieni.” Lūdzam skaidrot kādas tehnoloģiski ietilpīgas nozares ir domātas, ņemot vērā iesaistīto kapitālsabiedrību specifisko darbības jomu. Tāpat lūdzam pamatot izteikto apgalvojumu par infrastruktūras pārvaldību, ņemot vērā Finanšu ministrijas iepriekšējos iebildumos norādīto par iesaistīto kapitālsabiedrību specifiskajiem nekustamajiem īpašumiem.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā kā viens no ieguvumiem minēts “operatīvo un biznesa lēmumu pieņemšanas paātrināšanās”. Lūdzam skaidrot, kā tiktu panākta šādu lēmumu pieņemšanas paātrināšanās, ņemot vērā, ka pašreizējā modelī lēmumus pieņem valde viena cilvēka sastāvā un padomes funkcijas veic dalībnieku sapulce.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā kā viens no ieguvumiem minēts “apvienojamo sabiedrību dublējošo funkciju novēršana”. Lūdzam skaidrot, kādas EM ieskatā ir iesaistīto kapitālsabiedrību dublējošās funkcijas.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā kā viens no apvienošanas ieguvumiem minēts administratīvo izmaksu samazināšanās (valde, padome, darbinieki). Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju par iesaistīto kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, lai būtu izvērtējamas iespējas administratīvo izmaksu samazināšanai. Nav saprotams pieminētais attiecībā uz padomēm, ņemot vērā, ka nevienai no iesaistītajām kapitālsabiedrībām padomes nav. Gadījumā, ja kapitālsabiedrību apvienošanas rezultātā plānots izveidot padomi, lūdzam to norādīt konceptuālajā ziņojumā. Informējam, ka LPB valdē ir viens cilvēks, padome nav un kopējais darbinieku skaits ir 19 cilvēki.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā minēts, ka, apvienojot mazās valsts kapitālsabiedrības, tiek nodrošināta esošo valsts kapitālsabiedrību nodrošināto atbalsta funkciju centralizācija, optimizācijas un finansējuma ekonomija tādās jomās kā: personāla lietvedība, cilvēkresursu vadība, finanšu grāmatvedība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iepirkumi, īpašumu pārvaldība u.c., vienlaikus uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar pamatojumu šādam apgalvojumam, jo mazu kapitālsabiedrību gadījumā minēto funkciju veikšanai nav atsevišķi izdalītas funkcijas/darbinieki, kas veiktu tikai vienu no funkcijām, t.i. amata ietvaros tiek veikti vairāki no iepriekš minētajiem pienākumiem, kā rezultātā atbalsta funkciju centralizācija neradītu optimizāciju vai finansējuma ekonomiju. Lai pamatotu šādu apgalvojumu, būtu vērtējama situācija katrā kapitālsabiedrībā.

-

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka “VKTA juridiskā forma – kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) ir atbilstoša tās funkcijām, paredzētajiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem”. Ņemot vērā FM izteikto iebildumu attiecībā uz ārvalstu pieredzi, ārvalstu prakses izvērtēšanas ietvaros lūdzam ņemt vērā, kāda ir ārvalstu attiecīgo institūciju juridiskā forma, t.i. konceptuālajā ziņojumā piedāvātā juridiskā forma neatbilst citu valstu pieredzei.

-

Attiecībā uz konceptuālajā ziņojumā paredzēto 2.posmu paredzēta  pakāpeniska ieviešana, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm, kas ietvertu citu organizāciju funkciju un sniegto pakalpojumu padziļinātāku izvērtēšanu un vērtējuma sagatavošanu par atbilstošāko funkciju/ pakalpojumu integrēšanu VKTA. Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz 1.posma ieviešanu nav notikusi padziļināta izvērtēšana un konsultēšanās ar iesaistītajām pusēm, līdz ar to lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar detalizētu izvērtējumu par šī risinājuma ietekmi uz kapitālsabiedrību uzņemtajām saistībām un iesāktajiem investīciju projektiem.

-

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā un 2.sadaļā kā viens no potenciālajiem ieguvumiem minēta atpazīstamība, ka “vienas pieturas VKS” princips stiprina gan vietējo, gan starptautisko redzamību. Informējam un lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu, ka attiecībā uz LPB darbības jomu jau šobrīd ir iemantota atpazīstamība un uzticēšanās gan Latvijas, gan ārvalstu klientu vidū un kapitālsabiedrības eksporta īpatsvars ir 34,7%, turklāt LPB nodrošina aktīvu iesaisti Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu institūcijās. Līdz ar to proves uzraudzības jomā atpazīstamība ir jau šobrīd un konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums varētu sasniegt tieši pretēju rezultātu. Tāpat būtiski uzsvērt, ka proves uzraudzības jomā viena no vērtībām ir klientu uzticēšanās LPB, kas ir iegūta ilgu gadu darba rezultātā un tas ir galvenais iemesls, kāpēc arī ārvalstu klienti vēršas tieši LPB.

-

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā un 2.sadaļā kā viens no potenciālajiem ieguvumiem minēta izmaksu samazināšana un efektivitāte, t.i. ka apvienojot resursus un infrastruktūru, var samazināt administratīvās un operatīvās izmaksas. Būtiski ņemt vērā, ka katrai iesaistītajai kapitālsabiedrībai ir specifiskas prasības attiecībā uz darbības nodrošināšanai nepieciešamajām telpām. LNMC un LVS atrodas nekustamajā īpašumā Kr.Valdemāra ielā 157, Rīgā, savukārt LPB atrodas Teātra ielā 9, Rīgā, un šobrīd notiek būvniecības process ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā, rekonstrukcijai, ko paredzēts pabeigt 2025.gada oktobrī. Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar izvērtējumu par izmaksu optimizēšanas iespējām, t.sk.iekļaujot informāciju par kapitālsabiedrību izmantotajiem nekustamajiem īpašumiem, to tehnisko stāvokli, veiktajiem un nepieciešamajiem ieguldījumiem, kā arī risinājuma ietekmi uz uzsāktajiem investīciju projektiem.
Ņemot vērā šobrīd īstenoto LPB ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā, rekonstrukcijas projektu, ir būtiski nodrošināt, ka publiskie resursi ir izmantoti pamatoti, lietderīgi un tālredzīgi, un LPB turpmākā atrašanās vieta paredzēta Vecpilsētas ielā 7, Rīgā.
 

-

Analizējot LNMC finanšu informāciju ir redzams, ka jau pašreiz pastāv nepietiekama finanšu plūsma esošo funkciju realizācijai, tādēļ konceptuālajā ziņojumā jāsniedz padziļināts izvērtējums piedāvāto risinājumu finanšu ietekmei un jaunveidotās kapitālsabiedrības finanšu pietiekamībai, lai realizētu plānotās darbības aktivitātes, ņemot vērā, ka visos sniegtajos piemēros institūcijas saņem ievērojamu budžeta finansējumu.

-

Konceptuālajā ziņojumā norādīts: “Apvienošana paredz efektīvāk izmantot šīm VKS potenciāli pieejamās valsts budžeta dotācijas, kāpināt pašu ieņēmumus, tādā veidā pilnveidot sniegto pakalpojumu ilgtspēju un sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpildi tehnoloģiju attīstībai, palielinot vērtību ilgtermiņā un veicinot izaugsmi.”
Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar pamatojumu šim apgalvojumam, t.sk. kā tiktu nodrošināta efektīvāka valsts budžeta dotāciju izmantošana un kas Ekonomikas ministrijas ieskatā šobrīd attiecībā uz valsts budžeta dotācijas izlietošanu ir neefektīvs. Attiecībā uz LPB piešķirtās valsts budžeta dotācijas izlietošanu Finanšu ministrija regulāri saņem atskaites no LPB par dotācijas izlietojumu un nav konstatēta neefektīva izmantošana. Ja Ekonomikas ministrija ir konstatējusi neefektīvu LVS un LNMC piešķirtās valsts budžeta dotācijas izlietojumu, lūdzam par to papildināt konceptuālo ziņojumu.
Tāpat arī attiecībā uz izteikto apgalvojumu par iespēju kāpināt pašu ieņēmumus lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu kādā veidā apvienotā kapitālsabiedrība to varētu nodrošināt, ņemot vērā dažādās specifiskās darbības jomas, kuras regulē arī ārējie (t.sk.starptautiskie) normatīvie akti.
 

-

Lūdzam skaidrot un pamatot konceptuālajā ziņojumā piedāvāto risinājuma variantu, kāpēc paredzēta LPB un LVS pievienošana LNMC, ņemot vērā to, ka šo kapitālsabiedrību finanšu rādītāji un saņemtā valsts budžeta dotācija norāda uz to, ka tieši LPB ir labākie finanšu rādītāji (t.sk. mazākais saņemtais valsts budžeta dotācijas apmērs attiecībā pret peļņu).

-

Iebilstam konceptuālā ziņojuma 1.sadaļā “Kopsavilkums” norādītajam, ka šādu risinājumu apliecina arī konceptuālajā ziņojumā aplūkotā citu valstu pieredze, kā arī norādām, ka konceptuālā ziņojuma 6.sadaļā “Citu ES valstu pieredze” un 2.pielikumā iekļautā informācija par citu ES valstu pieredzi nav korekta un neietver visas ar konkrētajām darbības jomām saistītās institūcijas, t.sk. netiek analizēta ārvalstu institūciju juridiskā forma un tiesību sistēma valsts proves uzraudzības jomā, kā rezultātā tiek radīts maldīgs priekšstats par to, ka piedāvātais risinājums būtu atbilstošs citu valstu pieredzei.
Attiecībā uz citu valstu pieredzi valsts proves uzraudzības jomā norādāms, ka ir būtiski ņemt vērā, ka valstīs ir dažādas sistēmas – citās valstīs proves uzraudzība ietver obligāto izstrādājumu testēšanu un zīmogošanu ar valsts garantijas zīmēm (produkta pirmsautorizāciju), savukārt citās tā ir brīvprātīga un tiek nodrošināta intensīva tirgus uzraudzība ar testēšanu ierobežotā apmērā, attiecīgi to valstu, kurās proves uzraudzība ir brīvprātīga, izvēlētais institucionālais modelis būtiski atšķirsies no tām valstīm, kurās tiek veikta izstrādājumu testēšana un obligāta tirgus uzraudzība, respektīvi, šādu valstu pieredze nav vienlīdzīgi attiecināma uz Latviju.
Lūdzam precizēt un papildināt konceptuālo ziņojumu, t.sk. 6.sadaļu un 2.pielikumu ar citu ES valstu pieredzi, t.sk. norādot arī pārējās attiecīgo jomu institūcijas un to juridisko statusu, kā arī izraudzīties tādas valstis, kurās arī ir līdzīga sistēma (obligāta izstrādājumu testēšana un tirgus uzraudzība). Tāpat lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar to citu tādu valstu pieredzi, kurās proves uzraudzības jomā ir līdzīga sistēma (pašreizējās nepilnīgi raksturotās valstis neatbilst Latvijā pastāvošajai sistēmai proves uzraudzības jomā).

-

Norādām, ka konceptuālā ziņojuma projekta ietekme uz valsts budžetu jāatspoguļo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 28.5.apakšpunktā paredzētajam un 3.pielikuma noteiktajai formai. Attiecīgi lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma projekta 7.sadaļu “Ietekme uz valsts budžetu” ar tabulu par risinājuma ietekmi uz valsts budžetu, norādot Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas budžetos plānoto finansējumu un prognozēto samazinājumu 2025.gadam un turpmākajiem gadiem.

-

Konceptuālā ziņojuma projekta 7.sadaļā “Ietekme uz valsts budžetu”  ir norādīts, ka LNMC, LVS un LPB apvienošanas rezultātā valsts budžeta dotācijas apjoms pirmajā darbības gadā varētu palikt nemainīgs, vienlaikus sadaļā ir sniegta informācija par valsts budžetu līdzekļu ietaupījumu jau no 2026.gada. Lūdzam izvērtēt, kurā gadā ir plānota valsts budžeta izdevumu samazināšana, ievērojot konceptuālā ziņojuma projekta 8.sadaļas “Turpmākie soļi 1.posma īstenošanai” tabulā “VKTA izveides posmi” sniegto informāciju par reorganizācijas procesa pabeigšanu 2026.gada vidū.

-

Norādām, ka konceptuālā ziņojuma projekta 7.sadaļā “Ietekme uz valsts budžetu” ir sniegta atšķirīga informācija par ietekmi uz valsts budžetu. Sadaļas otrajā rindkopā ir norādīts, ka LNMC un LVS apvienošanas gadījumā finansiālais ieguvums ir robežās no 13 - 18%, kas nozīmētu, ka apvienošanas ietvaros varētu ietaupīt 90 000 – 100 000 euro, savukārt sadaļas beigās ir minēts, ka 2026.gadā paredzamais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums ir 151 300 euro. Lūdzam attiecīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos precizējumus.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" 5.17. apakšpunktam, Finanšu ministrija veido valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā. Konceptuālajā ziņojumā "Par mazo valsts kapitālsabiedrību apvienošanu un optimizāciju vienota tehnoloģiju attīstības centra izveidei" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ir iekļauts plāns valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs" (turpmāk - LPB), kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Finanšu ministrija, valsts kapitāla daļu nodošanu Ekonomikas ministrijai. Savukārt konceptuālajā ziņojumā nav iekļauts plāns, kā politikas īstenošana dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā tiks pārņemta Ekonomikas ministrijā. Mūsuprāt nozares politikas veidošana nav nodalāma no kapitāla daļu turētāja un tā nozares attīstības redzējuma. Saglabājot stāvokli, ka subjekta kapitāla daļu turētāja ir viena persona, bet politikas īstenotāja cita persona, tiks radīts būtisks slogs iesaistītajiem, veidojot nozares politiku un attīstot kapitālsabiedrības darbību. Attiecīgi konceptuālais ziņojums papildināms ar saturu par politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā pārņemšanu, vienlaikus izvērtējot Ekonomikas ministrijas kompetenci un kapacitāti  attiecīgajā jomā, kā arī izmaksas, kas saistītas ar šādas kompetences veidošanu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, gadījumā, ja LPB valsts kapitāla daļas un politikas īstenošanas funkcija tiks nodota Ekonomikas ministrijai, tad konceptuālajā ziņojumā ir papildināma sadaļa "Normatīvo aktu grozījumu saraksts", gan ar Ministru kabineta noteikumiem, gan ar citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā īstenošanu.

-