Atzinums

LPS uztur iepriekšpausto iebildi saistībā ar atlīdzības mainīgo daļu.
Kā jau iepriekš paudām, tad:
"1.Pašvaldībās un valsts pārvaldē ir būtiski atšķirīga darba samaksas struktūra.
Piemēram, dati par 2025.gada jūniju. 26% pašvaldībās nodarbināto mēneša bruto darba ienākumi normālā darba laika vienībās ir līdz 780 euro, līdz ar to pašvaldību izdevumus būtiski ietekmē minimālās mēneša darba algas palielinājums.
Valsts pārvaldē šādu nodarbināto ir tikai 5%
2.Lai arī pašvaldībās strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski aug, tā joprojām būtiski atpaliek  no darba samaksas tiešajā valsts pārvaldē un privātajā sektorā.
Piemēram, 2025.gada jūnijā vidējā bruto darba samaksa pašvaldībās un pašvaldību iestādēs bija par 633 euro mazāka nekā ministrijās, centrālajās valsts iestādēs un citās valsts struktūru iestādēs.
Vidējā darba samaksa pašvaldībās un pašvaldību iestādēs veidoja 87% no darba samaksas privātajā sektorā un 71% no darba samaksas ministrijās, centrālajās valsts  iestādēs un citās valsts struktūru iestādēs
Tāpat ir vairākas jomas, piemēram, sociālie darbinieki, kur ir gan liela kadru mainība un profesionāļi nereti dodas uz tiešo valsts pārvaldi vai privāto sektoru dēļ augstākas darba samaksas, gan arī  kopumā trūkst darbinieku.
Tātad pašvaldību pusē  ar atlīdzības jomu saistītajos jautājumos ir citas problēmas kā tiešajā valsts pārvaldē."
Līdz ar to, ja Ziņojums tomēr tiek attiecināts uz pašvaldībām, tad  jāņem vērā iepriekšminētais, proti, tas, ka vienotu ierobežojumu noteikšana, neņemot vērā atšķirīgos sākuma apstākļus, vēl vairāk padziļinās jau esošās nevienlīdzības publiskajā sektorā. 
Līdz ar to atkārtoti aicinām šo ņemt vērā un  nenovienādot tiešo valsts pārvaldi un pašvaldības saistībā ar atlīdzības mainīgo daļu turpmākajam periodam.
No Ziņojuma tas noteikti ir attiecināms uz piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko  mērķu sasniegšanā (5.sadaļa un 8.sadaļa), kur piedāvātais procentuālais ierobežojums nav attiecināms uz pašvaldībām. Pašvaldība, pamatojot to ar kritērijiem, sasniedzamajiem rezultātiem u.c.,  esošo budžeta līdzekļu ietvaros  par to lemj. Pie tam, kā iepriekš uzsvērām,  situācija pašvaldībās jau nav vērtēta, līdz ar to secinājumiem par situāciju tiešajā valsts pārvaldē nevajadzētu tikt  automātiski  attiecinātiem arī uz pašvaldībām. Šis ir otrs arguments, kādēļ novienādošana  nav atbalstāma. 
Uzturam arī Izziņas 2.punktā pausto par LPS un FM ikgadējām  budžeta sarunām, kā arī par  LPS un  MK protokolu.

-