Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība uztur iepriekš paustos iebildumus. Uzsveram, ka pēc būtības LPS šos iebildumus- paplašināt Oficiālās elektroniskās adreses lietotāju loku- jau izteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2019.gada 16.maija Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajam likumprojektam  "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" VSS-434, tomēr pēc vairākām saskaņošanas sanāksmēm, LPS neizprotamu iemeslu dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2021.gada 3.jūnijā šo likumprojektu atsauca vispār.

Atkārtoti Lūdzam papildināt likumprojektu ar personu loku, kam Oficiālā elektroniskā adrese ir lietojama obligāti.
Aizsardzības ministrijas pamatojumi likumprojekta anotācijā ir attiecināmi ne tikai uz aizsardzības sektoru, bet uz visu publisko pārvaldi, jo saziņa ar privātpersonām ārpus Oficiālās elektroniskās adreses ir dārga ne tikai Aizsardzības ministrijai, bet jebkurai publiskās pārvaldes institūcijai, kurai turklāt nav izvēles iespēju privātpersonai nesūtīt tās pieprasīto korespondenci.

1.Tā kā valsts amatpersonas jau gadiem ilgi obligātā kārtā lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, LPS ieskatā nav nekāda veida argumentu, lai valsts amatpersonām nenoteiktu obligātu arī Oficiālās elektroniskās adreses lietojumu.  Tādu pamatojumu nav sniegusi arī Aizsardzības ministrija izziņā.
 
2.LPS ieskatā publiskās pārvaldes darbiniekiem, kas neveic fizisku darbu, būtu jāpiemīt digitālajām pamatprasmēm, kas nepieciešamas Oficiālās elektroniskās adreses lietojumam. Arī Aizsardzības ministrija izziņā nav sniegusi nekāda veida pamatojumu, kāpēc publiskās pārvaldes darbinieki, kas neveic fizisku darbu, varētu nelietot Oficiālo elektronisko adresi.


3.Tās fiziskās personas, kuras obligāti un gadiem ilgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, LPS ieskatā ir ar pietiekamām digitālajām prasmēm, lai lietotu Oficiālo elektronisko adresi. Jebkurā gadījumā- LPS ieskatā prasībām sazināties ar valsti elektroniski būtu jābūt identiskām attiecībā uz fiziskajām personām. Nav pieļaujama situācija, piemēram, kad Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma fiziskajai personai ir jālieto obligāti, bet Oficiālo elektronisko adresi tā pati fiziskā persona var atļauties nelietot. Pamatojumu atšķirīgai attieksmei pret fiziskajām personām nav sniegusi arī Aizsardzības ministrija izziņā.


4.Tās fiziskās personas, kuras brīvprātīgi un gadiem ilgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, LPS ieskatā ir ar pietiekamām digitālajām prasmēm. Jebkurā gadījumā- LPS ieskatā valsts prasībām sazināties ar to elektroniski būtu jābūt identiskām attiecībā uz fiziskajām personām. Nav pieļaujama situācija, piemēram, kad Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu fiziskā personai var izvēlēties lietot, bet vienlaikus Oficiālo elektronisko adresi tā pati fiziskā persona var atļauties nelietot.


5.Ja ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona ir iegādājusies nekustamo īpašumu Latvijā, LPS ieskatā, valsts var noteikt pienākumu sazināties ar publisko personu, izmantojot Oficiālo elektronisko adresi. Papīra korespondences nosūtīšana uz ārvalstīm ir ne tikai dārgāka, bet arī laikietilpīgāka.

6.Ja ārvalstu fiziskā  persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu Latvijā, LPS ieskatā, valsts var noteikt pienākumu sazināties ar publisko personu, izmantojot Oficiālo elektronisko adresi. Papīra korespondences nosūtīšana  ir ne tikai dārgāka, bet arī laikietilpīgāka.


7.Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš Iedzīvotāju reģistrā norādījis dzīvesvietu ārvalstīs vai deklarējis papildus adresi ārvalstīs, LPS ieskatā, valsts var noteikt pienākumu sazināties ar publisko personu, izmantojot Oficiālo elektronisko adresi. Papīra korespondences nosūtīšana uz ārvalstīm  ir ne tikai dārgāka, bet arī laikietilpīgāka.


8-10.Tā kā tieši Aizsardzības ministrija ir atbildīga par kiberdrošību, LPS ieskatā ir nepieņemami, ka eksistējot Oficiālajai elektroniskajai adresei, milzums publiskās pārvades dokumentu tiek sūtīti uz privātpersonu e-pastiem, ja šī persona ir izteikusi tādu vēlmi. Jau tikai strādājot pie Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas tika konstatēts, ka dokumentu sūtīšana, izmantojot  e-pastus, nav uzskatāma par drošu.  ņemot vērā arī Valsts kontroles revīzijā "Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana?" ( https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-tiek-nodrosinata-efektiva-oficialas-elektroniskas-adreses-lietosana) secināto, LPS lūdz nodrošināt, ka visām fiziskajām personām ar digitālajām prasmēm ir obligāti jālieto Oficiālā elektroniskā adrese, savukārt attiecībā uz personām, kurām nav digitālo prasmju, tiek nodrošināts centralizēts risinājums, šo personu sasniedzamībā, tai skaitā sasniedzamība krīzes un ārkārtas situāciju laikā.


11.Ja likumā tiek noteikts obligāts pienākums lietot oficiālo elektronisko adresi, tad tā ir aktivizējama automātiski, nevis tiek gaidīts, kad tiesību subjekts izpildīs tam uzlikto pienākumu. Turklāt apstākļos, kad ir iespējams automatizēti aktivizēt oficiālo elektronisko adresi, ir nepieņemami uzlikt papildus pienākumu to aktivizēt privātpersonai.


12.LPS ieskatā nav pieļaujams, ka juridiskajām personām nav obligāta Oficiālās elektroniskās adreses lietošana vēl līdz pat 2023.gada 1.janvārim, lai arī visas juridiskās personas jau gadiem ilgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, turklāt pandēmija papildus pierādīja juridisko personu elektroniskās prasmes

13.LPS ieskatā- 5.panta pirmās daļas 9) punktā minētajām valsts amatpersonām obligāto pienākumu lietot Oficiālo elektronisko adresi var noteikt vienlaikus ar karavīriem.
savukārt 10) -publiskās pārvaldes darbiniekam, kurš neveic fizisku darbu- pusgada laikā no likuma pieņemšanas
11) fiziskai un juridiskai personai, kurai obligāti jālieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu- arī pusgada laikā no likuma pieņemšanas
12) fiziskai personai, kura brīvprātīgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, brīvprātīgās lietošanas laikā;- arī pusgada laikā no likuma pieņemšanas
13) ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas nostiprinājušas savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā; - gada laikā no likuma pieņemšanas
14) ārvalstu fiziskajām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā; gada laikā no likuma pieņemšanas
15) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš Iedzīvotāju reģistrā norādījis dzīvesvietu ārvalstīs vai deklarējis papildus adresi ārvalstīs;- gada laikā no likuma pieņemšanas
16) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, izņemot personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē (nav nepieciešamās prasmes vai nav pieejami interneta pakalpojumi).”- ir vajadzīgs ilgākais pārejas posms, piemēram- līdz 2024.gada 1.janvāris





 

Vēršam uzmanību, ka TAP portāls atkārtotā iebilduma sagatavošanas brīdī, neatļāva fomēt piedāvātās redakcijas ar atkāpēm un jaunām rindām, bet gan tikai kā vienu milzīgu rindkopu (tādejādi vizuālās uztveres nodrošināšanai piedāvātās redakcijas būtu jāaplūko LPS iepriekšējā iebildumā)!   Likumprojektā iekļautās normas: “Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 4., 5., 6., 7., 8. punktu šādā redakcijā:"4) karavīram;5) zemessargam;6) Nacionālo bruņoto spēku civilajam darbiniekam;7) atvaļinātam karavīram;8) Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, nodarbinātajiem."” Papildināt ar jauniem punktiem šādā redakcijā9) valsts amatpersonai;10) publiskās pārvaldes darbiniekam, kurš neveic fizisku darbu;11) fiziskai un juridiskai personai, kurai obligāti jālieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu;12) fiziskai personai, kura brīvprātīgi lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, brīvprātīgās lietošanas laikā;13) ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas nostiprinājušas savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā;14) ārvalstu fiziskajām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā;15) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš Iedzīvotāju reģistrā norādījis dzīvesvietu ārvalstīs vai deklarējis papildus adresi ārvalstīs;16) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, izņemot personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē (nav nepieciešamās prasmes vai nav pieejami interneta pakalpojumi).” “Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu  šādā redakcijā:“Papildināt likuma 7.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:          “(4) Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību kādā oficiālās elektroniskās adreses sistēmas pārzinis reģistrē šā likuma 5.panta pirmās daļas 15.punktā minētās personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē, kā arī nosaka kārtību kādā krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā tiek nodrošināta šo personu apziņošana un informācijas piegāde.”“Papildināt likuma 15.pantu ar šādu jaunu Oficiālās elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārziņa pienākumu:“12) nodrošina krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā šā likuma 5.panta pirmās daļas 15.punktā minēto personu, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē, apziņošanu.” Piedāvātā redakcija papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā:“Izteikt likuma 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:“(1) Šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem tiesību subjektiem oficiālā elektroniskā adrese tiek izveidota un oficiālās elektroniskās adreses konts tiek aktivizēts automātiski.” papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā:"Izslēgt likuma 7.panta otro daļu.”Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:“Izteikt likuma Pārejas noteikumu 3.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:“Reģistros reģistrētam tiesību subjektam oficiālās elektroniskās adreses kontu aktivizē no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021. gada 31. janvārim un šā likuma 5.panta pirmo daļu piemēro no 2022. gada 1. februāra.” Piedāvātā redakcija Papildināt Pārejas noteikumus ar jauniem punktu šādā redakcijā:"6.Likuma 5.panta pirmās daļas 9.punkts stājas spēkā 2022.gada 1.februārī, 10., 11., 12. punkts - 2022.gada 1.jūlijā, 13., 14., 14.punkts- 2023.gada 1.janvārī, 15.punkts- 2024.gada 1.janvārī.

Tā kā ir konstatēts, ka prettiesiski Oficiālās elektroniskās adreses sistēmā ir ieprogrammēta sekmīgi šajā sistēmā iesūtītu dokumentu automātiska un neatgriezeniska dzēšana, ja adresāts dokumentu noteiktā termiņā neizgūst vai noraida dokumenta saņemšanu,  un tā kā saskaņošanas sanāksmē VARAM lūdza tehniskos jautājumus risināt atsevišķi, piekrītam, ka sekojošais iepriekš izteiktais iebildums: papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“Papildināt likuma 14.panta otro daļu ar jauniem teikumiem šādā redakcijā:
"Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtītos dokumentus adresāts nevar nepieņemt, tos noraidot. Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtīto dokumentu glabāšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 5 gadiem kopš to iesūtīšanas, ja vien dokumentu saņēmējs tos pēc izgūšanas neizdzēš."
Varētu tikt aizstāts ar Ministru kabineta protokola uzdevumu zemāk norādītajā redakcijā.
LPS ieskatā  tā ir obligāta prasība, ka Oficiālās elektroniskās sistēmas pārzinim ir jānodrošina sekmīgi iesūtīto dokumentu garantēta piegāde adresātam, nepieļaujot dokumentu, kurus adresāts nav izguvis, dzēšanu vai noraidīšanu. Tieši dokumentu garantētas piegādes mērķis tika izvirzīts brīdī, kad valsts izlēma izveidot Oficiālo elektronisko adresi, turklāt tērējot būtiskus resursus, tas ir noteikts arī oficiālās elektroniskās adreses izveides koncepcijā, ko apstiprināja Ministru kabinets.

 

Jauns punkts: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt nepieciešamās darbības nodrošinot, ka Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtītos dokumentus adresāts nevar nepieņemt, tos noraidot, kā arī Oficiālajā elektroniskajā adresē sekmīgi iesūtītos dokumentus sistēmas pārzinis nevar automatizēti dzēst, kā arī ir jānodrošina dokumentu glabāšanas termiņš ne mazāks par  5 gadiem kopš to iesūtīšanas, ja vien dokumentu saņēmējs tos pēc izgūšanas neizdzēš."

Nav pamatoti noteikt tik garu 4.Ministru kabineta protokola uzdevuma projekta izpildes termiņu tikai Ministru kabineta noteikumu projekta iesniegšanai Ministru kabinetā. LPS ieskatā šāds termiņš varētu tikt noteikts tikai attiecībā uz laiku, kad visām fiziskajām personām Oficiālās elektroniskās adreses lietošana tiek noteikta kā obligāta (Aizsardzības ministrijas piedāvātais 2026.gada 31.decembrim), izņemot tās fiziskās personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē. Tādejādi dodot vai nu  fiziskajām personām pietiekamu laiku pieteikt sevi kā neaktīvu e-vidē vai arī pietiekamu laiku sistēmas pārzinim reģistrēt šādas personas, kurām oficiālās elektroniskās adreses lietojums nebūs obligāts.  Bet lai fiziskajām personām būtu pietiekams laiks, kārtībai, kādā veidā šādas personas reģistrē, ir jābūt krietni ātrāk- LPS lūdz noteikt - līdz 2022.gada 31.decembrim.
 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un līdz 2022.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas nosaka kritērijus un kārtību kādā reģistrē tās personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē, kā arī kārtību, kādā krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā tiek nodrošināta šo personu apziņošana un informācijas piegāde.