Atzinums

Uzturam jau iepriekš VID izteikto iebildumu attiecībā par to, ka VID tiek uzlikts pienākums izveidot un uzturēt flotes degvielas piegādātāju reģistru, jo reģistra izveidošanas mērķis ir saistīts ar vides aizsardzību.

-

Ja VID iepriekš izteiktais iebildums netiek ņemts vērā, papildus norādām, ka likumprojektā ietvertais  pilnvarojums MK neparedz pienākumu flotes degvielas piegādātajiem pieteikties reģistrēšanai un sniegt informāciju VID, kas savukārt radīs risku, ka flotes degvielu realizēs reģistrā neiekļautie piegādātāji, tādējādi, ierosinām papildināt likumprojektā ietverto 21. pantu ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt flotes degvielas piegādes kārtību (kuģu apgādes ar degvielu kārtību) un noteikt kārtību, kāda ir sniedzama informācija VID. Patreiz normatīvajos aktos nav regulēts pienākums flotes degvielas piegādātajiem reģistrēties un sniegt informāciju VID priekš flotes degvielas piegādātāju reģistra. 
Papildus norādām, ka no MARPOL likuma neizriet VID pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai par flotes degvielas pieejamību ostās un termināļos. Atbilstoši spēkā esošiem Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.801 "Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem" pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram. Pamatojoties uz minēto, lūdzam svītrot no pilnvarojuma vārdus "informācijas sniegšanas prasības Eiropas Komisijai par flotes degvielas pieejamību ostās un termināļos". 

Lūdzam precizēt deleģējumu izsakot šādā redakcijā: Flotes degvielas piegādes kārtību, piegādātāju reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kārtību, kādā sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, reģistrā iekļaujamās informācijas prasības, kārtību, kādā degvielas piegādātājus izslēdz no flotes degvielas piegādātāju reģistra.

 

-

VARAM izziņā pret Finanšu ministrijas iebildumu ir iekļāvusi šādu skaidrojumu:
“Vienlaikus VARAM vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijas pārziņā esošajā likumā "Par nodokļiem un nodevām" nav atrunāti vairāki svarīgi elementi, kas bija iekļauti šajā likumprojektā un kas ir svarīgi gaisa aizsardzības jomā noteikto mērķu izpildei:
1) nav paredzēts, ka pašvaldībai nosakot šādas maksas noteiktās teritorijās būtu jāizvērtē iespējamā ietekme uz gaisa kvalitāti, lai atrastu efektīvāko risinājumu gaisa kvalitātes uzlabošanai;
2) nav noteikts, ka līdzekļus ko pašvaldība iekasē varētu izmantot gaisa piesārņojuma samazināšanai;
3) nav iekļauta iespēja noteikt arī nodevas par iebraukšanu noteiktās stundās, piemēram, kad novērojami sastrēgumi. Šāda prakse darbojas vairākās ES pilsētās un tiek atzīta par efektīvu līdzekli kā cīnīties ar sastrēgumiem un to laikā radīto gaisa piesārņojumu”.

Lūdzam svītrot no VARAM norādītā pamatojuma informāciju par to, kam būtu jābūt regulētam saistībā ar pašvaldību nodevu objektiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk - Likums). Kā atbildīgā ministrija, kuras kompetencē ir konkrētais Likums, norādām, ka VARAM uzskaitītie jautājumi nav Likuma tvēruma jautājumi.  
Proti:
Kā izriet no Likuma 10.panta pirmās daļas, pašvaldību nodevas piemēro saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Likuma 2.pants, reglamentējot konkrētā Likuma darbības sfēru, paredz, ka šis likums uz pašvaldību nodevām nosaka vien pašvaldības nodevu objektus un pašvaldības nodevu administrācijas tiesības un pienākumus.
Tādējādi Likuma 12.pantā ir vienīgi uzskaitīti pašvaldību nodevu objekti, nedetalizējot Likumā atsevišķas nianses uz katru no objektiem, jo tāds nav bijis konkrētā Likuma mērķis. Līdzīgi bija arī valsts nodevām, kas pirms tam bija uzskaitītas Likuma 11.pantā, proti, bija uzskaitīti tikai valsts nodevu objekti (kas bija vairāk kā 150), nekāda detalizācija par nodevu objektiem nekad nav bijusi un netiks regulēta Likumā. Šādas detalizācijas veikšanai  uz valsts nodevām, piemēram, ir citi likumi (konkrēto nodevu reglamentējošie) un konkrētie MK noteikumi, savukārt uz pašvaldību nodevām ir VARAM kompetencē esošie Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”, kas šobrīd atrunā kopējas specifiskas nianses par katru pašvaldības nodevu.
Kā izriet no Likuma 10.panta trešās daļas pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā pie likumprojekta 18. panta skaidrojuma norādīts:

"Ņemot vērā minēto, pašvaldībai ir iespējas noteikt dažādus ierobežojumus atkarībā no automašīnu emisiju klases vai izmantotā degvielas veida. Minētā norma ļauj pašvaldībām:
1) izveidot zemo emisiju zonas, kur tiktu ierobežota piesārņojošāko automašīnu iebraukšana. Šādā zonā var atļaut iebraukt  noteikta vecuma vai emisiju klases transportlīdzekļiem;
2) noteiktā pilsētas zonā ieviest ceļu lietošanas nodevu, tai skaitā, par ceļu lietošanu noteiktās stundās (piemēram, kad novērojami sastrēgumi) atbilstoši likumprojektam "Ceļu nodevu likums" vai nodevu par iebraukšanu īpašā režīma zonā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām";
3) kombinēt abus iepriekšminētos variantus, piemēram, paredzot, ka noteiktā zonā var iebraukt tikai automašīnas, kas atbilst noteiktām emisiju klasēm. Vienlaikus paredzot iespēju iebraukt šīm automašīnām, samaksājot iepriekšminētās nodevas".

Finanšu ministrija joprojām uztur spēkā 2023. gada 6. septembra iebildumu un atkārtoti norāda, ka nevar vienlaikus tikt noteikti dažāda veida maksājumi par vienāda/līdzīga pakalpojuma/nodrošinājuma saņemšanu, nosakot vienādu vai ļoti līdzīgu sasniedzamo mērķi. Nav iespējama šāda variantu kombinācija ar izvēles iespējām.

Šobrīd izstrādē esošajā likumprojektā “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267) 18. panta pirmajā un trešajā daļā noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt nodevu par ceļu lietošanu tās teritorijā kā arī diennakts stundas, piemēram satiksmes sastrēgumu laikā, kurās tiek lietoti ceļi. Nosakot pašvaldības ceļu nodevu, pašvaldība ņem vērā transportlīdzekļa emisiju līmeni, kā papildu kritēriju var ņemt vērā transportlīdzekļa radītā trokšņa līmeni vai transportlīdzekļa pilno masu. Finanšu ministrija ir vērsusi Satiksmes ministrijas uzmanību, ka konkrētais maksājums (plānota kā valsts nodeva ar izvēles iespējām ieviest vai neieviest) pēc būtības atbilst pašvaldības nodevas nevis valsts nodevas objektam.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka likumprojektā “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267) 18. pantā ietvertais nodevas objekts jau pēc būtības pārklājas ar  likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 6. punktā (par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās) noteikti, vienīgi ir šaurāka tvēruma, un nav pieļaujams, ka  vairākos normatīvajos aktos vienlaicīgi tiek paredzēti noteikti vairāki nodevu objekti ar vienādu sasniedzamo mērķi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt anotācijā norādīto informāciju.

Ja ir nepieciešamība ieviest jaunu nodevu, kas ir plašāka par šobrīd noteikto, tad atbildīgajām institūcijām (vai nu VARAM - kas ir atbildīga par pašvaldības darbības politiku, vai Satiksmes ministrijai - kas šobrīd virza jaunu regulējumu attiecībā uz ceļu nodevām) vienlaikus ir sakārtojami arī saistītie normatīvie akti - ir pārskatāmi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmajā daļā noteiktie pašvaldības nodevu objekti, veicot attiecīgus grozījumus.

-

Attiecībā par likumprojekta 21.panta otrās daļas 7.punktu lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu, detalizēti skaidrojot likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam būtību un nepieciešamību, t.sk., skaidrot pamatojumu izvēlei paredzēt pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-

Neatbalstām anotācijas 1.3. sadaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” aprakstā pie likumprojekta 18.panta sagatavoto informāciju/pamatojumu par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, Finanšu ministrijas ieskatā tā nav korekta un var radīt maldinošu izpratni par šī nodokļa neefektivitāti, kam nepiekrītam. 
 

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes laika gaitā no 2011.gada ir veidotas tā, ka tās ir kļuvušas detalizētākas un arvien vairāk uz vides aizsardzību vērstas. Jāņem vērā, ka šī nodokļa likmes var izstrādāt, ņemot vērā valstī pieejamo informāciju par transportlīdzekļu datiem. Ja sākotnēji, izstrādājot nodokli, par transportlīdzekļiem bija pieejama informācija tikai par to masu, motora tilpumu un jaudu un attiecīgi tā arī bija veidotas nodokļa likmes, tad, laikam ejot, pieejamā informācija par transportlīdzekļiem kļuva plašāka un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tika izstrādātas gan pēc NEDC (New European Driving Cycle) metodes, gan vēlāk arī pēc WLTP (Wordwide Harmonized Light Vehicle Procedure) metodes. Šīs pēdējās metodes rada iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikt pēc CO2 izmešu daudzuma. Nodokļa likmes, nosakot pēc CO2 daudzuma, nav efektīvākais veids, lai mazinātu gaisa piesārņojumu ar NOx, taču jāatzīmē, ka šobrīd nav izstrādāta tāda metode, lai transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes varētu noteikt, ņemot vērā arī NOx piesārņojumu. Līdz ar to, lai mazinātu šāda veida piesārņojumu ir nepieciešami papildu pasākumi.

Lūdzu papildināt sadaļu "Cita informācija" ar šādu tekstu:

“Finanšu ministrija norāda, ka līdz ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi. Tuvākajā laikā stāsies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas ietvaros pieņemtie tiesību aktu (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam”. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.”

-

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš sniegto iebildumu, ka iesniegšanai Ministru kabinetā nav atbalstāmi tādi likumprojekti, kuriem nav atrisināts jautājums par finansiālo segumu tā izpildei, ņemot vērā, ka anotācijas 3.sadaļā sniegtā informācija joprojām liecina, ka likumprojekta normu ieviešanai ir nepieciešams papildu finansējums no 2025.gada, bet nav sniegta informācija, kā finansējumu plānots nodrošināt turpmāk. Norādām, ka informācijas iekļaušana likumprojekta anotācijā par papildu nepieciešamo finansējumu nenodrošina šāda finansējuma piešķiršanu, ievērojot, ka šādi jautājumi skatāmi valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā. Ja jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu plānots pieprasīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā, tad likumprojekta tālāka virzība ir iespējama tikai tad, ja papildu nepieciešamais finansējums valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā tiek atbalstīts, vai arī tad, ja VARAM anotācijas 3.sadaļā piedāvā risinājumu likumprojekta normu īstenošanai VARAM esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Vēršam uzmanību, ka anotācijas 3.sadaļas 6.punktā sniegta informācija, ka finansējums šobrīd tiek nodrošināts no budžeta apakšprogrammā 21.13.00 “Nozares vides projekti” pieejamā finansējumā, attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai šīs budžeta apakšprogrammas līdzekļi būtu izmantojami arī turpmāk nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai, situācijā, ja papildu finansējums netiks piešķirts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam veikt attiecīgos precizējumus anotācijas 3.sadaļā, un likumprojekta tālāku virzību paredzēt tikai gadījumā, ja ir rasts risinājums par finansējuma nodrošināšanu tā izpildei.
 

-

Pamatojoties uz likumprojekta anotācijā sniegto skaidrojumu par 23.panta otrās daļas mērķi un nozīmi, lūdzam noteikt VARAM par atbildīgo ministriju no likuma izrietošo papildus prasību attiecībā uz gaisa piesārņojumu noteikšanas nepieciešamības izvērtēšanu un par iespējamo grozījumu veikšanu Ministru kabineta  02.10.2012. instrukcijā Nr. 12 "Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība" (anotācijas 4.sadaļas 4.1.6. punktā).
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas iebildumu, ka precizējams protokollēmuma  projekta 3.punkts, ievērojot Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, ka iesniegšanai Ministru kabinetā nav atbalstāmi tādi likumprojekti, kuriem nav atrisināts jautājums par finansiālo segumu tā izpildei.
 

-

Lūdzam precizēt 10.panta pirmo daļu un  svītrot otro teikumu. Pirmajā daļā norādīts, ka VARAM organizē plāna izstrādi, attiecīgi procesa gaitā varēs iesaistīt pēc kompetences atbilstošās ministrijas/ iestādes. Turklāt šobrīd ministriju uzskaitījumā nav minēta KEM u.c. kompetentās ministrijas.. 




 

(1) Lai nodrošinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos un normatīvajos aktos noteikto antropogēno emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķu izpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu.