Atzinums

Ņemot vērā, ka tiek piedāvāts būtisks mēnešalgu pieauguma pakāpenisks scenārijs, lūdzam papildināt ar skaidrojumu, kas pamato mēnešalgu piedāvātās skalas izmaiņu. Vēršama uzmanība, ka, vērtējot esošās algu skalas minimālo un maksimālo apmēru, izmaiņas pa dažādām mēnešalgu grupām ir amplitūdā no 16% līdz pat 82% pirmajam posmam 2026.gadam.
 

-

Lūdzam papildināt pielikumu ar norādi, par cik tiek paredzētas mēnešalgu skalas izmaiņas (% un euro) attiecībā pret pašreiz spēkā esošo mēnešalgu skalu, tādejādi sniedzot skaidru un nepārprotamu informāciju. 


 

-

Ņemot vērā, ka Informatīvais ziņojums piedāvā būtisku mēnešalgu apmēra pieaugumu, kā arī jaunu gradēšanu atbilstoši izdienas laikam, šobrīd spēkā esošā sistēma par koeficienta 1,5 piemērošanu ir atceļama un tā nav turpmāk piemērojama. Mēnešalgas apmēra noteikšanā, piemērojot konkrētus kritērijus, ir iespējams ievērtēt arī papildu zināšanas vai prasmes. Pie kam vēršama uzmanība, ka jau klasificējot amatus, ir jābūt izvērtētām arī specifiskām zināšanām, prasmēm vai iemaņām, kas attiecīgi rezultējas nosakot arī amatam atbilstošo mēnešalgu grupu.   
Papildus vēršama uzmanība, ka jau šobrīd amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm tiek maksāta piemaksa par dienesta pakāpi, turpretī karavīriem šādas piemaksas nav, bet algas tiek noteiktas t.sk. ņemot vērā arī dienesta pakāpi.
 

-

Nav atbalstāma tādas papildu kompensācijas noteikšana kā "Kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem", kas tāpat kā uzturdeva netiek aplikta ar nodokli. Tāpat nav korekti šo kompensāciju ieviest, lai tuvinātu sociālās garantijas karavīru sociālajām garantijām. Vēršam uzmanību, ka karavīri un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nevar būt pilnībā salīdzināmas.
Tāpat jāņem vērā, ka atbilstoši Militārā dienesta likumam karavīram primāri nodrošināma tiesība uz dzīvojamo telpu (Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu) un dzīvojamās telpas īres kompensācija karavīriem ārējā normatīvajā regulējuma pastāv kopš 1992.gada 4.novembra likuma “Par Aizsardzības spēkiem” pieņemšanas. Tādējādi šāda sistēma jau pastāv ilgstoši un ir bijusi raksturīga tieši karavīriem, to dienesta specifikas dēļ, tostarp būt vienmēr pieejamiem 24/7. Savukārt  Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm lielākajā daļā gadījumu nestrādā 24/7 un viņi nekad nav tikuši nodrošināti ar dzīvojamām telpām. Līdz ar to šādas kompensācijas piešķiršana nav pamatota, jo Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīri nav salīdzināmos apstākļos.
 

-

II nodaļa 2.1. sociālo garantiju pilnveidošana – uzturdevas kompensācija. 
Nav atbalstāma uzturdevas kompensācijas ieviešana kā viens no sociālās garantijas veidiem, jo kā tiek norādīts ziņojumā, tad no šādas sociālās garantijas jau atteicās iepriekš, attiecīgi to iestrādājot mēnešalgā. Faktiski šāda garantijas izmaksa bez ieturētiem IIN un citiem nodokļiem, nodarbinātajam var radīt sekas uz nākotnes ienākumiem, piem. izdienas pensijas apmēru, slimības pabalsta apmēru (B slimības lapas gadījumā) u.tml.. Papildus vēršama uzmanība, ka saskaņā ar  Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnijā noteikumu Nr.606 “Noteikumi par karavīra, valsts aizsardzības dienesta karavīra, militārā darbinieka, zemessarga un Zemessardzes veterāna uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību”  - 4.3 Valsts aizsardzības dienesta karavīrs saņem šo noteikumu 3. punktā minētās kompensācijas, ja viņš atrodas dienesta vietā un viņu nav iespējams nodrošināt ar attiecīgajām uzturdevām.
Šobrīd no Informatīvā ziņojumā norādītā noprotams, ka uzturdevas kompensācija ir izmaksājama katru mēnesi noteiktā apmērā – 400 euro. Karavīram, kuru dienests ir 24/7, norādot uzturdevas kompensācijas apmēru vienai dienai tiek nodrošināta pieeja, ka tā tiek maksāta tikai par tām dienām, kad karavīrs atrodas dienesta vietā un viņu nevar nodrošināt ar attiecīgu uzturdevu (ēdināšanu). Līdz ar ko minētais sociālās garantijas veids amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm paredz lielākas sociālās garantijas nekā karavīriem, kuru dienests ir 24/7. Pie kam, nosakot jaunus sociālo garantiju veidus, ir jāvērtē visa atlīdzības sistēma kopumā, jo karavīriem iespējamo piemaksu apjoms ir stipri ierobežots un var tikt piemēroti tikai atsevišķi piemaksu veidi.
 

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma I sadaļu ar informāciju par potenciāli nākotnē pieejamajiem cilvēkresursiem, kuri varētu izvēlēties kļūt par amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm, ņemot vērā paaugstinātās prasības veselībai un fiziskajai sagatavotībai. Saskaņā ar Informatīvā ziņojuma 2.pielikuma 2.tabulai doto atsauci tiek norādīts, ka tiek paredzēts faktiski aizpildīto amata vietu skaita ievērojams pieaugums, vienlaikus attiecīgi samazinoties vakanto amata vietu skaitam. Minētais ir nepieciešams, lai raksturotu kopējos pieejamos cilvēkresursus, tai skaitā ņemot vērā arī jaunās atalgojuma sistēmas pielīdzināšanu karavīru atlīdzībai, kā arī Dienesta gaitas likuma 7.pantā noteiktās prasības pieņemšanai dienestā.
 

-

Valsts kanceleja konceptuāli neiebilst, ka tiek risināts jautājums par nodarbināto atlīdzību, taču atzīmējam, ka jaunā atlīdzības sistēma primāri būtu veidojama nosakot konkurētspējīgu mēnešalgu un mazinot piemaksu īpatsvaru atlīdzības struktūrā, nevis atgriežoties pie  piemaksu un kompensāciju veidiem, kas jau iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti un panākta atteikšanās no tiem.
Attiecīgi izvērtējami atlīdzības sistēmas pilnveidošanas soļi primāri nodrošinot konkurētspējīgas mēnešalgas un tikai pēc tam izvērtējot un pārskatot sociālo garantiju sistēmu.
 

-

Valsts kanceleja konceptuāli iebilst jaunas piemaksas "Piemaksa par paaugstinātu dienesta pienākumu izpildes intensitāti" noteikšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šādu apsvērumu pēc:
1. lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, primāri jādomā par atbilstošas mēnešalgas noteikšanu, nevis papildu mainīgajām daļām (papildu piemaksu veidiem), kas ir pretēji ienākumu stabilitātei un prognozējamībai;
2. kritērijs "intensitāte" ir ņemas vērā tieši mēnešalgas noteikšanā, ņemot vērā, ka atbilstoši ziņojumā norādītajam, iestādes vadītājs var noteikt kritērijus (6 %) konkrētas mēnešalgas noteikšanai noteiktās mēnešalgas grupas līmeņa ietvaros, un "intensitāte" ir tieši viens no kritērijiem, kas būtu ņemams vērā mēnešalgas noteikšanā. Turklāt informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka tas nosakāms par "par regulāru paaugstinātu dienesta pienākumu izpildes slodzi";
3. šobrīd Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm var tik piešķirtas šādas piemaksas:
3.1. par aizvietošanu un papildu darbu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 14. panta pirmā daļa);
3.2. piemaksa par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē (Atlīdzības likums 14. panta pirmā daļa);
3.3. piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā (Atlīdzības likuma 14. panta divpadsmitā daļa);
3.4. piemaksa par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās (Atlīdzības likuma 14. panta 12.¹ daļa);
3.5. speciālā piemaksa saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru;
Līdz ar to jau šobrīd iespējamo piemaksu skaits ir pietiekams un jaunas papildu piemaksas ieviešana nav atbalstāma.
4. vēršam uzmanību, ka Atlīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā norādītā piemaksa par papildu darbu ir maksājama arī par intensitāti, tas ir, par papildu darbu uzskatāms arī palielināts darba apjoms un intensitāte. Apjomu, kādā veidojas papildu slodze, var novērtēt tiešais vadītājs, pārzinot savu nodarbināto darba ikdienu un atbildot par tās organizāciju. (papildus skat. likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex‑ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju), pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/706D13A3F45095C3C225876800457067?OpenDocument).
Ievērojot minēto, jau šobrīd var noteikt piemaksu par paaugstinātu dienesta pienākumu izpildes intensitāti saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu. Līdz ar to jaunas piemaksas noteikšana, ar identisku pamatojumu jau šobrīd spēkā esošajai, nav atbalstāma.

-

Lūdzam papildināt punkta redakciju, norādot cik liels papildu nepieciešamais finansējuma apmērs ir paredzēts izmeklētāju darba samaksas pieaugumam pa gadiem paredzētās atlīdzības reformas ietvarā. 

-