Atzinums

LKKA uztur spēkā visus iepriekš izteiktos iebildumus, jo Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) pēc būtības nevienu no šiem iebildumiem nav izskatījusi un ņēmusi vērā, t.sk.:
- joprojām nav ar nozares ekspertiem pienācīgi izdiskutēts nozares piedāvātais alternatīvais jūrniecības izglītības iestāžu reorganizācijas modelis;
- joprojām valstiski bezatbildīgi rīkojuma projekts tiek virzīts uz izskatīšanu Ministru kabinetā, bez nopietnas, detalizētas izpētes, risku un ieguvumu analīzes, sevišķi daļā, kas skar jūrnieku kvalifikācijas dokumentu saņemšanas iespējas un starptautiskās atzīšanas jautājumus; 
- joprojām rīkojuma projekts tiek virzīts uz izskatīšanu Ministru kabinetā sasteigti, neatliekot virzību, kamēr nav panākts uz pierādījumiem balstīts nozares atbalsts vienam vai otram reorganizācijas modelim.
LKKA iebilst pret tālāku rīkojuma projekta virzību izskatīšanai valdībā.

 

-

Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija apzinās to risku, uz kuru Izglītības un zinātnes ministrija norāda kā pamatojumu nepieciešamībai Latvijas Jūras akadēmiju nodot Rīgas Tehniskajai universitātei, proti, Latvijas Jūras akadēmijas zemos zinātniskos rādītājus iepriekšējā izvērtējumā. Neapšaubāmi, ka šo risku nepieciešams novērst. Tomēr atbildīgu lēmumu pieņemšanas procesā nedrīkst ignorēt arī citus, daudz būtiskākus, riskus. No visām līdzšinējām sarunām un sarakstēm ir viennozīmīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija joprojām neapzinās, ka Latvijas Jūras akadēmijas nodošana Rīgas Tehniskajai universitātei radīs reālu risku, ka absolventiem izsniegtie izglītības diplomi nedos iespēju pretendēt uz starptautiski atzītu kompetences sertifikātu (profesionālās kvalifikācijas dokumentu). Praktiski tas nozīmē, ka programmu absolventiem tiks liegta piekļuve darbam uz starptautiskajā kuģošanā iesaistītajiem kuģiem. Šis risks, atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas piesauktā riska, nav tikai pašas Latvijas kontrolē. Nevar piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas pieņēmumam, ka Latvijas Jūras akadēmijas nodošana Rīgas Tehniskajai universitātei jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā faktiski jau neko nemaina. Akadēmija, zaudējot autonomijas statusu, kas tai bija pēdējo starptautisko atzīšanas auditu laikā, zaudē arī starptautisko atzīšanu, jo tā pārtop par vienu no Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienībām. Šajā gadījumā, lai jūrniecības izglītības programmu absolvēšana dotu tiesības absolventiem pretendēt uz starptautiska kompetences sertifikāta saņemšanu, tieši Rīgas Tehniskajai universitātei (ne-jūrniecības augstskola), kā tiesību pārņēmējai, ir jāiziet Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un Eiropas Jūras drošības aģentūras audits, jāpierāda tās pilnīga atbilstība STCW konvencijas prasībām par starptautiski reglamentētas profesijas jūrnieku sagatavošanu pēc starptautiskiem standartiem un jābūt iekļautai šo organizāciju  attiecīgajās datubāzēs par atzīšanu.
Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijai nav pārliecības, ka Rīgas Tehniskā universitāte šobrīd to spēj izdarīt. Lai to spētu izdarīt, ir nepieciešams nopietns sagatavošanās darbs un vēlme izprast starptautiski reglamentētu profesiju specifiku jūrniecībā.
Atkārtoti lūdzam atgriezties pie jautājuma par nozares piedāvātā konsolidācijas modeļa izskatīšanas, kurš pilnībā atbilst Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un Eiropas Jūras drošības aģentūras atzīšanas nosacījumiem un papildus ārkārtas audits nav nepieciešams.

 

-

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nozares izstrādātais modelis IZM līdz šim ar nozares pārstāvjiem apspriests nav. Lai gan AIP un Nozares ekspertu padome aicināja to darīt, IZM, tiklīdz tika saņemts AIP konceptuāls saskaņojums, pārtrauca pat kopējās darba grupas. Nav ņemti vērā izziņā minētie LKKA iebildumi (Nr.70, 74, 77, 117). Izziņas 72.punktā, kur LKKA norādīja uz Policijas akadēmijas likvidācijas negatīvo pieredzi, IZM tik vien ir uztvērusi, ka šoreiz tā nav likvidācija. Bet runa jau nav par tehnisko izpildījumu, bet par sekām, pie kā noved neieklausīšanās nozarē.
2022.gada 01.martā Transporta un loģistikas Nozaru ekspertu padome nosūtīja IZM atkārtotu vēstuli ar lūgumu pārtraukt steigu ar kādu tiek īstenota jūrniecības izglītības iestāžu integrācija RTU struktūrā un veikt rūpīgu un nesasteigtu jūrniecības izglītības iestāžu iespējamo konsolidācijas modeļu izvērtēšanu, pieaicinot nacionālos un starptautiskos jūrniecības ekspertus, lai rastu optimālu, izsvērtos izvērtējumos un nopietnā risku analīzē balstītu, ar jūrniecības izglītības specifiskajām starptautiskajām prasībām un nozares interesēm sabalansētu risinājumu. Izziņas 121.punktā IZM skaidro, ka “ņemts vērā”, kas ir klaji maldi. Līdz šai dienai pat atbilde uz nozares ekspertu padomes vēstuli nav saņemta.
LKKA strikti iebilst, ka ar nozari tika izdiskutēts nozares piedāvātais alternatīvais risinājums, kurš mūsuprāt loģiski konsolidētu jūrniecības izglītības sistēmu, neradītu draudus jūrnieku profesionālās kvalifikācijas dokumentu starptautiskajai atzīšanai un atbilstu valsts tautsaimniecības interesēm.
Lūdzu attiecīgi precizēt un papildināt anotāciju.
 

-

Problēmas apraksts.
Lasot šos vēlmju apgalvojumus, rodas iespaids, ka neviens IZM nopietni nepārzina situāciju jūrniecības izglītības jomā un neiedziļinās atzinumos rakstītajā. Lūdzam izņemt no anotācijas reālo situāciju sagrozošos un sabiedrību dezinformējošos faktus. Nav ņemts vērā LKKA atzinums Nr.114 un 115. Jūrnieku sagatavošanas sistēma jau daudzus gadus tieši tā arī strādā, un tāpēc Latvijā sagatavotie jūras virsnieki ir vieni no konkurētspējīgākajiem un darba tirgū pieprasītākajiem gan Eiropā gan pārējās pasaules flotē.
Lūdzu anotācijas sadaļā veikt labojumus un iekļaut objektīvu informāciju, kas neveidotu maldinošu iespaidu, ka jūrnieku sagatavošanā šodien tas netiek darīts un Latvijas jūrniekiem ir zema starptautiska reputācija, kas tiks uzlabota veicot reorganizāciju..
 

-

Ir nesaprotami lasīt šo situācijas skaidrojuma neloģisko sākumu, kur ir pateikts, ka akadēmija ir lietišķo zinātņu augstskola un, ignorējot 3.4 panta otro daļu, kur tieši ir nodefinēti mērķi šāda tipa augstskolai, uzreiz akcentēt panta trešo daļu, kur ir noteiktas augstskolas darbības šo mērķu sasniegšanai tajā skaitā “kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību”. Tieši par šā zinātniskā rādītāja izpildi, “veicot risku izvērtēšanu ministrija ir konstatējusi, ka pastāv ļoti augsts risks, ka akadēmija neizpildīs vairāk kā 50% no izvirzītajām prasībām, kas potenciāli  radīs nelabvēlīgas sekas akadēmijai”. Un tas ir vienīgais atrodamais pamatojums akadēmijas pievienošanai RTU. LKKA vēlētos tomēr izvērstāku skaidrojumu, kādi ir iemesli, kāpēc divu ar pusi gadu laikā tas nav iespējams? Vai ir veikta vairākkārt prasītā kvalitatīva risku izpēte, kā pievienošana atsauksies uz lietišķo zinātņu augstskolas tai likumā definēto mērķu sasniegšanu, sevišķi starptautiskās atzīšanas kritēriju izpildes jomā, un kā to IZM un RTU nodrošinās? Lūdzu argumentēti papildināt anotāciju.
 

-

Ietekmes uz nodarbinātību apraksts.
LKKA izbrīna IZM situācijas jūrniecībā nezināšana (vai vienkārši sabiedrības maldināšana). Jau vairākus gadus pieprasījums pēc Latvijā sagatavotiem un sertificētiem jūrniekiem krietni pārsniedz piedāvājumu. Latvijā izveidotā autonomā jūrnieku sagatavošanas, izglītības uzraudzības, novērtēšanas un sertificēšanas sistēma, kā to norāda EK pēdējā 5 gadu cikla auditi, ir viena no veiksmīgākajām Eiropas Savienībā. Negribētos, lai būtu jāsaka, ka bija.
Lūdzu izņemt pēdējo, svaigi ielikto maldinošo teikumu.
 

-

LKKA ir zināms, ka VSIA Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienība “Jūrnieku Reģistrs” kā struktūra, kurai ar likumu ir noteikts uzraudzīt jūrniecības izglītības programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās sagatavošanas īstenošanu, redz ievērojamus riskus IZM piedāvātā modeļa apstiprināšanas gadījumā par ko tas ir vairākkārt brīdinājis IZM Augstākās izglītības departamenta vadību.. Jūrnieku reģistrs kopā ar nozares ekspertiem piedalījās nozares veidotā modeļa izstrādē, risku un ieguvumu izvērtēšanā.
 

-

Vēlreiz par sadaļas beigās svaigi pievienoto teikumu. Lūdzu to svītrot, jo Jūs ar šādiem paziņojumiem atļaujaties nonicināt citu jau padarīto, un apvainojiet jūrniecību.
Pieprasījums pēc Latvijā sagatavotiem jūras virsniekiem jau vairākus gadus krietni pārsniedz iespējamo piedāvājumu. Par Latvijā sertificētu jūrnieku kvalitāti izrādās, nezina tikai pašu IZM. Latvijas jūrniecības nozares speciālisti ir vieni no kompetentākajiem un pieprasītākajiem, to zina jebkura daudzmaz nozīmīga pasaules kuģniecības kompānija. Latvijā sagatavotie un sertificētie jūrnieki ir augstu pieprasīti un strādā ne tikai uz dažādu karogu kuģiem, bet arī vadošos amatos daudzās pasaules kuģošanas kompānijās. Attiecībā tieši par sagatavotajiem jūras virsniekiem un kadetiem, kuri mācās jūrniecības ekosistēmā, arī izteicās Jūsu iepriekš šajā sadaļā minēto Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju pārstāvji (skatiet Izziņas 121.punktu, kurš atzīmēts, kā “Ņemts vērā”, kas neatbilst patiesībai).
Lūdzu, precizējiet anotāciju, lai nemaldinātu sabiedrību, ka šīs kompānijas atbalsta IZM piedāvāto reorganizācijas modeli.
 

-

Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija (LKKA) uztur spēkā savu iepriekš izteikto iebildumu.

-