Atzinums

Noteikumu projektā tiek lietots jēdziens "ēkas iekšējā ūdensvada pārvaldnieks", taču vienlaikus noteikumu projektā nav sniegts šī jēdziena skaidrojums/definīcija. 

Ja Noteikumu projektā ar jēdzienu "ēkas iekšējā ūdensvada pārvaldnieks" domāts "dzīvojamās mājas pārvaldnieks", tad vēršam uzmanību, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma tiesiskajam regulējumam pārvaldnieks ir persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību, tai skaitā, obligāto pārvaldīšanas darbību uzskaitījums ir ietverts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums.Līdz ar to iebilstam pret to, ka ar noteikumu projektu, kura izdošanas jeb deleģējuma pamats ir nevis Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, bet gan Pārtikas aprites uzraudzības likums, tiek noteikti tādi pienākumi dzīvojamās mājas pārvaldniekam, kas primāri ir tieši dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku) pienākums, jo ir saistīts ar darbību veikšanu konkrētajā privātīpašumā. Līdz ar to aicinām saglabāt spēkā esošajos Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" nostiprināto pienākumu izpildi attiecināt tieši uz ēkas iekšējā ūdensvada īpašnieku. 

Vienlaikus norādām, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (14.panta otrā daļa)  paredz dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām. Tas nozīmē, ka jau spēkā esošais tiesiskais regulējums uzliek par pienākumu pārvaldniekam informēt dzīvojamās mājas īpašnieku par to, ka ir citi ārējie normatīvie akti, kuri uzliek konkrētus pienākumus dzīvojamās mājas īpašniekam. Ekonomikas ministrijas ieskatā, pastāvot šādam tiesiskajam regulējumam, dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir jāinformē dzīvokļu īpašnieki par Noteikumu projektā paredzētajiem pienākumiem un jāaicina dzīvokļu īpašnieku kopību lemt par Noteikumu projektā paredzēto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu uzdošanu pārvaldniekam vai kādai citai personai, par pienākuma izpildes kārtību un finansējuma nodrošināšanu šo darbību izpildei. Proti, šādu pienākumu izpildei dzīvojamās mājas īpašniekam ir jānodrošina nepieciešamais finansējums.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.1.apakšpunktu iekšējais inženiertīkls ir būves piederums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdens un citu resursu pārvadei vai sadalei. Par iekšējo inženiertīklu netiek uzskatīts ūdens apgādes ārējais inženiertīkls, kas savieno vairākas būves vai būvi un ūdens ņemšanas vietu (piemēram, bīvkrānu). Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam saskaņot jēdzienu “ēkas iekšējais ūdensvads” ar būvniecības regulējumā lietoto terminoloģiju.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 9.¹ panta otro daļu būvnormatīvu tehniskās prasības piemēro jaunas būves būvniecībai, novietošanai, inženiertīklu ierīkošanai, būves pārbūvei, atjaunošanai, konservācijai un restaurācijai. Atjaunojot, pārbūvējot, restaurējot vai konservējot būvi daļēji, būvnormatīvu tehniskās prasības ir piemērojamas attiecībā uz atjaunojamo, pārbūvējamo, restaurējamo un konservējamo daļu. Būvnormatīvos nav noteikta ūdens piegādātāja atbildība. Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka būvniecības regulējumā netiek lietots jēdziens "sabiedriskas ēkas", lūdzam skaidrot vārdu kopas "sabiedriskas ēkas" nozīmi. 

-

Vēršam uzmanību uz to, kas saskaņā ar Būvniecības likuma 9.1 panta otro daļu būvnormatīvu tehniskās prasības piemēro jaunas būves būvniecībai, novietošanai, inženiertīklu ierīkošanai, būves pārbūvei, atjaunošanai, konservācijai un restaurācijai. Atjaunojot, pārbūvējot, restaurējot vai konservējot būvi daļēji, būvnormatīvu tehniskās prasības ir piemērojamas attiecībā uz atjaunojamo, pārbūvējamo, restaurējamo un konservējamo daļu. Personas nevar izvēlēties piemērot vai nepiemērot būvnormatīvos. Līdz ar to, noteikumu projektā uz to nav nepieciešams norādīt. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības regulējumā, lai apzīmētu būves atjaunošanu, netiek lietots jēdziens “remonts”, bet jēdziens “atjaunošana”. Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 7.punktu.

-

Noteikumu projekts paredz tirgus uzraudzības kompetenci PTAC attiecībās uz filtriem, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti noteiktajām prasībām 12.pantā, tomēr PTAC vērš uzmanību, ka šis pants tomēr pamatā skar pareizu un drošu lietošanu, kas dalībvalstīm jāgarantē, attiecīgi tas var skart tirgus uzraudzību, tomēr primāri ir ūdens piegādātāju atbildībā. Tā kā attiecīgās direktīvas 12.pants neparedz tirgus uzraudzības mehānismus, PTAC tomēr lūdz precizēt - vai filtru prasības un uzraudzības mehānisms jau netiek noteikts attiecīgās direktīvas 11.pantā (kā materiāls, kas nonāk saskarsmē ar dzeramo ūdeni) un attiecīgi uz filtriem vēl ir noteiktas prasības attiecībā uz lietošanu un pareizu izvēli attiecīgās direktīvas 12.pantā. Ja tas ir tomēr ir tā, tad būtu jāpārskata un jāprecizē uzraudzības pilnvaras un regulējums.

-

Lūdzam anotācijā atspoguļot provizorisko finansiālo ietekmi attiecībā uz šī pienākuma izpildi, kurš jānodrošina ēkas īpašniekam. 

-

Šī tiesību norma neatbilst Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā ietvertajam deleģējumam. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības jomā Ekonomikas ministrijas kompetence ir jau noteikta Būvniecības likuma 6.panta pirmajā daļā un tā neparedz pamācību organizēšanu. Lūdzam šo tiesību normu izslēgt no noteikumu projekta.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības regulējumā, lai apzīmētu būves atjaunošanu, netiek lietots jēdziens “remonts”, bet jēdziens “atjaunošana”. Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 58.punktu.

-