Atzinums

Aicinām iekļaut informāciju piedāvātajā redakcijā sadaļā "Vai ir izvērtēti alternatīvi risinājumi".

Kā alternatīvs risinājums ir uzlūkojams ES līmeņa ierobežojošo pasākumu kopums (sankcijas, tarifi, tirdzniecības ierobežojumi) ar mērķi vājināt Krievijas Federācijas spēju finansēt un turpināt karu, kā arī signalizēt par stingru politisku atbalstu Ukrainai, tālāka papildināšana. Pēdējā laikā ES līmenī ir vērojama konsekventa virzība uz sankciju pastiprināšanu un paplašināšanu. Diemžēl ES dalībvalstis nav spējušas vienoties par kopēju pilnīgu tirdzniecības pārtraukšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Tādēļ joprojām saglabājas preču grupas, kuras nav tikušas pakļautas ES sankcijām vai paaugstinātiem tarifiem. Tāpat, ir preču grupas, kurām ierobežojumi nav pilnīgi vai tiek piemēroti selektīvi (kvotas, tarifi, nevis pilnīgs aizliegums). Tāpat ierobežojumu neesamība atsevišķām precēm ir saistāma ar globāliem procesiem ārpus ES reģiona, kas skar tādas jomas, kā, piemēram, globālā pārtikas nodrošinātība. Līdz ar to ir pietiekami apšaubāms, ka ES dalībvalstis pārskatāmā nākotnē spētu vienoties par pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizliegumu.

Aicinām papildināt sadaļu "Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?", iekļaujot paskaidrojumu par izvirzītā mērķa leģitimitāti un izvēlētā pasākuma samērīgumu ar mērķi, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem.

Likumprojekts skar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversmes) 105. pantā noteiktas pamattiesības (tiesības uz īpašumu). Nosakot nacionālo importa aizliegumu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes precēm, tiek ierobežotas fizisku un juridisku personu iespējas veikt to īpašumā esošo preču ievešanu (importēšanu) Latvijā. Ar tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē ir saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, un tās ietver arī personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu. Tomēr vienlaikus Satversmes 105. pantā ir arī paredzēts šo tiesību ierobežojums, proti, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot saskaņā ar likumu. Līdz ar to šīs tiesības nav absolūtas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka, vērtējot Latvijas Republikas īstenotos pasākumus tās drošības aizsardzībai, nevar neņemt vērā apsvērumu, ka Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas, kas ir uzsākusi karu pret Ukrainu un īsteno kontroli pār atsevišķām Gruzijas teritorijām, kaimiņvalsts.[1] Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas Republikas bažas par savas nacionālās drošības, konstitucionālās iekārtas un demokrātisko vērtību aizsardzību ir pamatotas.[2] Līdz ar to Latvijas Republikas rīcības brīvībai, aizsargājot nacionālo un sabiedrības drošību, ir jābūt plašākai jautājumos, kas skar šo valstu apdraudējuma nacionālajai drošībai novēršanu.

Likumprojekta mērķis ir novērst apdraudējumu nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republikas agresīvā rīcība, samazinot šo valstu iespējas gūt ienākumus valsts budžetos un uzņēmumiem no preču eksporta uz Latviju. Šis likumprojekts turpina iepriekš uzsākto Latvijas virzību uz ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm, kas atspoguļojas gan ES īstenotajā tirdzniecības ierobežojumu režīmā (sankcijas, tarifi un citi tirdzniecības ierobežojumi), gan Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Tādēļ šāda preču ievešana (importēšana) ir maksimāli ierobežojama. Šis regulējums sniedz būtisku pienesumu iepriekš aprakstītā nacionālās drošības apdraudējuma, ko rada agresorvalstis, samazināšanai un kā signālpolitikas instruments – sabiedrības morāles stiprināšanai. 
Līdz ar to secināms, ka ierobežojums ir samērīgs, jo nerada tautsaimniecībai un privātpersonām nepārvaramus ierobežojumus, bet nodrošina valsts un sabiedrības būtisko interešu – nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanu – aizsardzību. Vienlaikus ir nepieciešams ņemt vērā to, ka šajā likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir saistīts ar tiesvedību riskiem  (piem., Satversmes tiesā), tajā skaitā saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto ‘juridisko karadarbību’[3]. Lai arī, kā iepriekš norādīts, likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir ar leģitīmu mērķi un samērīgs, kas izriet, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem, tas var nepasargāt no tiesu sistēmas noslogošanas un valsts administratīvā resursa patēriņa.

[1] Gapoņenko pret Latviju (iesniegums Nr. 30237/18), 2023. gada 23. maija lēmums, 43. rindkopa.
[2] Ždanoka pret Latviju (Nr. 2) (iesniegums Nr. 42221/18), 2024. gada 25. jūlija spriedums, 56. rindkopa.
[3] Skatīt SAB publisko ziņojumu “Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm agresīvāku aktivitāšu pamatošanai”, https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf

Aicinām papildināt sadaļu "2.2.1. uz makroekonomisko vidi"

Tiek mainīti preču importa nosacījumi, kas atstāj iespaidu uz tirgus struktūru.

Aicinām iekļaut norādi uz ĀM sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (26-TA-1535), ar ko paredzēts aizliegt atsevišķu rūpniecības preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.

Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” skatāms kopsakarā ar Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (26-TA-1535), ar ko paredzēts aizliegt atsevišķu rūpniecības preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.

Aicinām izvērst informāciju 5. sadaļā, t.i. papildināt:
5.1. sadaļā – atsauces uz CELEX Nr., kā arī pārcelt 8.1.12. sadaļā minēto informāciju;
5.2. sadaļā – norādes uz Latvijas saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā;
5.4. sadaļā – sadaļā atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 un pienākumu nosūtīt Eiropas Komisijai paziņojumu par nacionālā aizlieguma ieviešanu;
5.5. sadaļā – atsauci uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.

-

Aicinām sadaļā"5.3. Cita informācija" esošo informāciju pārcelt uz sadaļu "5.1. Saistības pret Eiropas Savienību", kā arī papildināt ĀM piedāvātajā redakcijā (ĀM priekšlikumi atzīmēti slīprakstā, ar pasvītortu tekstu).

Likumprojekts atbilst šādām starptautiskajām saistībām: 1) LESD 36. pantam; 2) uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0478) (turpmāk – Regula) 24. panta otrās daļas "a" apakšpunktam.

Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai attiecībā uz preču tirdzniecību, kā arī ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.

Regulas 2015/478 24. pants ārējā tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) un LESD 36. pants ir tieši saistīti, jo abos ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt importa ierobežojumus īpašu sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Regulas 24. pants būtībā atspoguļo un operacionalizē LESD 36. pantu Savienības kopējos noteikumos par importu no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka 24. pants ārējās tirdzniecības jomā (imports no trešām valstīm) dublē LESD 36. panta izņēmumus, nosakot fundamentālus ierobežojumus preču brīvai apritei ES.

Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Kopš 2022. gada Latvija ir konsekventi un sistemātiski veidojusi savu politiku, papildinot ES līmenī ieviestos ierobežojumus pret agresorvalstīm, nolūkā aizsargāt valsts drošības intereses. Tādēļ, ieviešot šo regulējumu, Latvija rīkojas jomā, kur tā turpina savu nacionālās drošības interešu aizsardzību, un tāpēc veic samērīgus, ES tiesībām atbilstošus soļus. Tajā pat laikā nevar izslēgt ES pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka ar šo regulējumu Latvija ir pārkāpusi ES ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Zemkopības ministrija ir izpildījusi pienākumu informēt Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar minētā panta pirmo daļu. Proti, 2024., 2025. un 2026. gadā Zemkopības ministrija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu un tā pagarināšanu noteiktu lauksaimniecības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Līdzīgā kārtībā Eiropas Komisija tiks informēta arī par citām izmaiņām, kas skar nacionālo importa aizliegumu.