Atzinums

Ņemot vērā to, ka pašvaldībās ir nodalīta kompetence, kas nodrošina projektu īstenošanu atbilstoši katras pašvaldības iestādes darbības specifikai, lūdzam  izteikt Noteikumu projekta 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.1.    projekta iesniedzējs – pašvaldība vai tās izveidota iestāde, kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, kuras pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai ostas pārvalde, kura Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – Aģentūra) izsludinātajā atlasē iesniegusi projekta iesniegumu atbalsta saņemšanai”.
 

-

Anotācijā minēts, ka atbalsta intensitāte no 50 līdz 85 % apmērā saskaņā ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu 2023.gadā - atbalsta intensitāte ir augstāka pašvaldībām ar zemāku iedzīvotāju ienākuma nodokļu (turpmāk - IIN) summu pēc darba devēja deklarētās adreses. 
85% intensitāte, ja ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa (pēc darba ņēmēja deklarētās adreses) uz 1 iedzīvotāju ir no 500 - 800 EUR;
70% intensitāte, ja ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa (pēc darba ņēmēja deklarētās adreses) uz 1 iedzīvotāju ir no 800,01 - 1100 EUR;
50% intensitāte, ja ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa (pēc darba ņēmēja deklarētās adreses) uz 1 iedzīvotāju ir no 1100,01 - 2000 EUR.

Tiek izmantoti atšķirīgi datu avoti, kas rada neskaidrību – vai informācija tiek noteikta pēc darba devēja deklarētās adreses vai pēc darba ņēmēja deklarētās adreses.
Lūdzam nodrošināt minēto datu savstarpēju salāgošanu.
 

-

Ņemot vērā, ka pēc anotācijas Aģentūra lēmumu pieņem līdz 2025.gada 30.novembrim, lūdzam sniegt skaidrojumu, cik ilgā laika periodā ir jāapgūst saņemtais atbalsta finansējums, t.i., jānodrošina projekta īstenošana. 

-

un 11.8.

1.         Lūdzam detalizētāk skaidrot par attiecināmajām izmaksām. Ja pašvaldība šobrīd īsteno publiskas ielas pārbūves projektu (piemēram, SAM 5.1.1.1. pasākuma “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros), kuram piesaistīts arī ES fondu finansējums, apstiprināts projekta budžets (kas pievienots arī pie vienošanās ar CFLA), vai arī šādiem projektiem ir iespēja saņemt šo noteikumu projektā noteikto atbalstu? Vai šis atbalsts paredzēts projekta pašvaldības līdzfinansējuma izmaksu segšanai?
2.         Papildus arī lūdzam precizēt par būvprojekta izstrādes izmaksām. Ja šobrīd īstenošanā ir ielu pārbūves projekts (uzņēmējdarbības vajadzībām), vai šādam projektam var saņemt atbalstu būvprojekta izstrādes izmaksām, ja būvprojekts konkrētajam, īstenošanā esošajam projektam tika izstrādāts, piemēram, 2022. gadā?
3.         Lūgums skaidrot arī par izmaksām uzņēmējdarbības atbalsta konkursa īstenošanai – ņemot vērā, ka projektiem jābūt īstenošanā, vai tas nozīmē, ka šiem uzņēmējdarbības konkursiem jābūt īstenošanā (izsludinātiem)? Vai arī jābūt jau pieņemtiem lēmumiem par atbalstītajiem komersantiem šajā konkursā? Vai kāda cita nianse?
4.         Attiecībā uz projekta uzsākšanas termiņu, lūgums skaidrot, kas šī noteikumu projekta ietvarā tiek uzskatīts par projekta vai arī uzņēmējdarbības atbalsta konkursa sākuma datumu?

-

Vispārīgs komentārs 
Ņemot vērā MKN projektā noteikto mērķi – veicināt investīciju ieplūdi reģionos ar būtiskiem ekonomiskiem vai demogrāfiskiem izaicinājumiem –, Rīgas valstspilsētas pašvaldība tiek izslēgta no atbalsta saņemšanas (MKN projekta ceturtās saskaņošanas ietvaros).
Šāda pieeja nav pilnībā pamatota, ņemot vērā Rīgas nozīmi valsts ekonomikā, kā arī tās iekšējos izaicinājumus.
Rīga ir valsts ekonomikas centrs, taču tai ir jārisina būtiskas problēmas, tostarp novecojoša infrastruktūra, sociālā nevienlīdzība, nepietiekama uzņēmējdarbības vide vairākās apkaimēs, kā arī augsts pieprasījums pēc investīcijām sabiedriskajā transportā, mājokļos un digitalizācijā. Investīciju ierobežošana galvaspilsētā var samazināt Latvijas izaugsmes potenciālu un palielināt reģionālo plaisu. Tāpat atbalsta izslēgšana rada nevienlīdzīgu konkurenci starp uzņēmējiem dažādās pašvaldībās, kas var atturēt no investīcijām Rīgā un kavēt inovāciju attīstību.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, lai nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas vietējās ekonomikas stiprināšanai un uzņēmējdarbības attīstībai, lūdzam izvērtēt iespēju paplašināt programmas piemērojamību uz noteiktām Rīgas teritorijām.
 

-

Par: Ar Noteikumu projektu paredzēts, ka ar publiskajām investīcijām tiek identificēts tas finansējuma apmērs, ko piešķīrusi valsts vai pašvaldība, t.sk., ES fondu finansējums, savukārt ar privātajām investīcijām – privātā sektora plānotie ieguldījumi (pašu līdzekļi) gan projektu ietvaros, gan ārpus tā. Piemēram, kā publiskā ieguldījuma finansējums var būt pašvaldības finansējums ceļa izbūvei, savukārt privātās investīcijas – objektā pie publiska pašvaldību ceļa  posma komersantu potenciālie privātie ieguldījumi (bez publiskā finansējuma (valsts, pašvaldības, ES fondu) daļas), piemēram, komersanta īpašumā esošajās ražošanas infrastruktūrā vai iekārtās.

Ņemot vērā, ka par privātām investīcijām tiks uzskatīti arī komersantu potenciālie privātie ieguldījumi, lūgums skaidrot, kādā veidā un kas būs jāiesniedz, lai sniegtu informāciju par šo investīciju apjomu? Ja tie ir potenciālie ieguldījumi, vai pēc tam jāiesniedz kādi pamatojošie dokumenti par komersanta faktiskajiem ieguldījumiem? Un kas notiek situācijā, ja faktiski tie ir mazāki vai tml.?

-