Atzinums

Anotācijā norādīts, ka zemes nodošanas privatizācijai pamats ir Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojums Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” 2.10. apakšpunkts. Vēršamu uzmanību, ka rīkojumam šāds punkts nav, tādēļ lūdzam precizēt atsauces uz normām. Vienlaikus, lūdzam izvērtēt, vai būtu jānorāda arī Ministru kabineta 1994. gada 27.decembra rīkojumu Nr. 575 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai", kas ir saistītais rīkojums, kādēļ šobrīd tiek zeme nodota privatizācijai. Nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizējot anotāciju.

-

Anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā, ka nav iestājušies Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tad nav bijis tiesiskais pamats izbeigt zemesgabalu privatizācijas procesu un tas joprojām turpinās. Tātad pirmšķietami minētā norma tiek izmantota par pamatu, kādēļ privatizācijas process ir turpinājies un pabeidzams 2023.gadā, kad saņemta MK atļauja privatizēt meža zemi.

Tāpat ir norādīts, ka grozījumi Meža likumā, kas liedza pabeigt zemes privatizāciju stājās spēkā 4,5 gadus pēc lēmuma par zemes nodošanu privatizācijai pieņemšanas. Lūdzam pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā precizēt, par kādiem grozījumiem ir runa, iespējams ielikt atsauci uz konkrētajiem grozījumiem, kas liedz pabeigt zems privatizāciju.

Tieslietu ministrijā lūdz skaidrot anotācijā šāda MK rīkojuma virzības tiesisko pamatu - proti, nav skaidrs, kādēļ nekas nav darīts kopš 1998. gada un privatizācija bija turpināma šobrīd, ja gan 1998.gadā un gan arī 2006.gadā Meža likumā bija skaidrs liegums privatizācijai (turklāt ņemot vērā, ka Meža likums bija speciālais regulējums). Lūdzam skaidrot tiesisko regulējumu un skaidrot un pamatot, kādēļ privatizācijas process bija turpināms, ja tiesiskais regulējums liedza privatizāciju vēlāk. Proti, skaidrot, vai un kā valstij bija jārīkojas, ja tiesiskais regulējums paredzēja šķēršļus meža zemes privatizācijai, kādēļ valsts nerīkojās – proti, kāds ir tiesiskais pamats turpināt privatizāciju šobrīd 2023.gadā, pat ja tā nav iespējama, vai tas nozīmē, ka privatizācija ir turpināma neskatoties uz likumā ietvertiem liegumiem, jo neizpildās Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi. Vēršam uzmanību, ka minētajā pantā norādīto apstākļu iestāšanās ir atkarīgi faktiski no valsts rīcības primāri un tad arī pircēju. Lūdzam pamatot, kādēļ valsts nav rīkojusies konkrētajā lietā kopš 1998. gada. 

Tāpat anotācijā ir norādīts, ka 2001. gada 30. martā ir iesniegts attiecīgās zemes privatizācijas ierosinājums. Kopsakarā ar iepriekš minēto, lūdzam skaidrot un pamatot (īpaši, ja nav piemērojams, piemēram, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7. pants, īpaši 2.1 daļa), vai un kā valstij bija jāreaģē uz minēto iesniegumu, kādā termiņā, turklāt vēlāk zinot, ka likumā ir liegums privatizēt, kā arī vai un kā šis ierosinājums attiecas uz virzīto MK rīkojumu (vēl bez tā, ka tas izriet no anotācijas, ka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic zemes privatizāciju, ja līdz 2006. gada 31. augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi), lai atļautu privatizēt arī valsts meža zemi, ņemot vērā, ka īpašums šobrīd pieder citai privātpersonai. Lūdzam arī skaidrot, vai līdzīgos gadījumos privatizācija tika turpināta, vai tomēr tika sagatavots atteikums. Ja citos gadījumos privatizācija tika atteikta, lūdzu anotācijā sniegt skaidrojumus, kādēļ šajā gadījumā zemes vienība būtu privatizējama.

Tieslietu ministrijas ieskatā, minētais ir būtiski, lai saprastu, kādēļ privatizācija tika turpināta, pat ja pietiekamu ilgu brīdi bija liegums privatizācijai, kas notika līdzīgos gadījumos, kur bija privatizācijas ierosinājums, bet  privatizācija nebija iespējama. Tieslietu ministrijas ieskatā, privatizācija nebūtu virzāma 2023.gadā, ja citos gadījumos valsts meža zeme netika privatizēta, netika nodota privatizācijai, tika atteikts privatizēt vai tika izbeigta, ja nebija tiesiskais regulējums, kas dotu valstij tiesības izbeigt vai atteikt privatizāciju vai citādi rīkoties, kad pastāv liegums privatizēt, tad to skaidri arī norādīt anotācijā. Vēršam uzmanību, ka personas tiesiskā paļāvība ir saistīta ar likumiskām tiesībām un interesēm - proti, ja privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas brīdī normatīvie akti nepieļāva konkrētā nekustamā īpašuma privatizāciju, tad nebūtu pamatoti apgalvot, ka personai bija tiesības paļauties uz to, ka privatizācija ir vai būs iespējama.

Lūdzam minēto aspektu ņemt vērā un skaidrot virzot līdzīgus rīkojuma projektus.
 

-

Lūdzam pievienot Kuldīgas novada pašvaldības vēstules, uz kurām ir atsauces anotācijā.

-

Anotācijā norādīts, ka, nododot zemi privatizācijai 1998.gadā, nepastāvēja liegums atsavināt un privatizēt valsts meža zemi. Skaidrības labad, lūdzam anotācijā norādīt arī konkrētās tiesību normas.

-