Atzinums

LPS vēlas pievērst uzmanību, ka pie finanšu atbalsta sociālajiem uzņēmumiem ir konstatējama nevienlīdzīga pieeja. Ziņojumā norādīts, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Altum 2023. gadā ir noslēgusi 2014.–2020. gada plānošanas perioda 9.1.1.3. pasākuma projektu “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” un uzsākusi 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.3.3.3. pasākuma īstenošanu ar tādu pašu nosaukumu.
LPS vērš uzmanību uz to, ka šie finanšu atbalsta instrumenti attiecas tikai uz tādiem sociālajiem uzņēmumiem, kuru kapitāla daļas pilnībā vai daļēji pieder privātpersonām. Savukārt tie uzņēmumi, kuru kapitāla daļas pilnībā vai daļēji pieder publiskām personām – piemēram, pašvaldībām vai to kapitālsabiedrībām, ir izslēgti no iespējas pretendēt uz minēto finanšu atbalstu.

Šāda pieeja rada faktisku diskrimināciju jo netiek ņemts vērā, ka arī publisku personu dibinātie sociālie uzņēmumi īsteno sabiedriski nozīmīgas funkcijas, nodrošina nodarbinātību mērķa grupu personām un sniedz pakalpojumus sabiedrībai kopumā. Līdz ar to uzņēmumu izslēgšana no atbalsta iespējas tikai to īpašnieku statusa dēļ nav nedz samērīga, nedz pamatota.

LPS uzsver, ka:
a) sociālā uzņēmuma būtību un kvalifikāciju nosaka tā statūtos noteiktie mērķi un faktiskā darbība, nevis kapitāla daļu turētāja statuss;
b) publiskām personām piederošie SU bieži vien uzņemas funkcijas, kuras ir īpaši nozīmīgas vietējās sabiedrības integrācijai, sociālās atstumtības mazināšanai un pieejamu pakalpojumu nodrošināšanai vietējā līmenī;
c) šāds izņēmums ne tikai ierobežo pašvaldību iespējas attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, bet arī kropļo konkurenci starp vienāda rakstura uzņēmumiem.

LPS aicina Labklājības ministriju:
a) nekavējoties pārskatīt spēkā esošās atbalsta programmas nosacījumus un novērst nepamatotos ierobežojumus, kas izslēdz no atbalsta publisko personu kapitāla daļu turētus SU;
b) nodrošināt, ka arī šādi SU ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, ja tie objektīvi atbilst Sociālā uzņēmuma likuma un attiecīgās programmas kvalifikācijas kritērijiem;
c) izstrādāt ilgtermiņa regulējumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju visiem SU neatkarīgi no to īpašnieku juridiskā statusa, nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci un atbalsta pieejamību visā valsts teritorijā.
 

-

LPS vēlas vērst uzmanību uz sociālā uzņēmuma statusa zaudēšanu un tiesiskām sekām, kur Ziņojumā minēts, ka komersants var zaudēt sociālā uzņēmuma (SU) statusu, ja tas nespēj vai nevēlas izpildīt Sociālā uzņēmuma likumā noteiktās prasības. LPS uzskata, ka nepieciešams skaidri definēt šāda statusa zaudēšanas tiesiskās un finansiālās sekas. Piemēram, līdzīgi kā atbalsta mehānismos par subsidētajām darba vietām, kur līguma pirmstermiņa izbeigšana rada ierobežojumus divu gadu laikā atkārtoti piedalīties programmā, ir jāvērtē – vai līdzvērtīgas sankcijas ir piemērojamas arī gadījumos, kad SU statuss tiek zaudēts.

Ziņojumā sniegtais vispārinājums par SU statusa zaudēšanu, tostarp saistībā ar granta atteikumu no ALTUM, uzņēmuma prioritāšu maiņu vai ierobežojumiem, kas kavē komersanta attīstību, ir nepietiekams. LPS uzsver, ka šie aspekti ir būtiski strukturāli šķēršļi SU darbības ilgtspējai un tiem ir jābūt atsevišķi analizētiem.
LPS aicina izvērtēt:
a) cik gadījumos SU statuss ticis zaudēts iepriekšminēto iemeslu dēļ;
        -  kā šie gadījumi ietekmējuši mērķa grupu nodarbinātību un pašvaldību sociālās funkcijas izpildi;
         - vai statusa zaudēšana ir radījusi būtisku uzticības mazināšanos valsts atbalsta sistēmai sociālajā uzņēmējdarbībā.
b) LPS arī vērš uzmanību uz konkrētu piemēru Ogres novadā, kur SU darbības izbeigšana administratīvā sloga un atbalsta mehānismu nepietiekamības dēļ rezultējās ar vairāku personu ar invaliditāti atbrīvošanu no darba, līdz ar to būtiski ietekmējot šo personu sociālo līdzdalību un nodarbināmību. Šādas situācijas ne tikai grauj uzņēmēju motivāciju, bet arī prasa nesamērīgus ieguldījumus sabiedrības uzticības atjaunošanai. Turklāt nākamajam uzņēmējam, kas uzņemas līdzīgu sociālu funkciju, jārisina dubultslodze – gan ekonomiskā, gan reputācijas aspektā.

LPS aicina LM un FM :
a)  izstrādāt caurskatāmu, juridiski pamatotu un samērīgu mehānismu SU statusa zaudēšanas gadījumu izvērtēšanai;
b) definēt konkrētas sekas attiecībā uz turpmāku dalību valsts un ES fondu atbalsta programmās;
c) nodrošināt pārskatāmus kritērijus SU statusa saglabāšanai vai atņemšanai, iesaistot arī pašvaldības kā būtisku sadarbības un uzraudzības institūciju.

Nepieciešamība pēc padziļinātas analīzes par SU attīstības šķēršļiem reģionos, jo Ziņojumā pausts, ka uzņēmējdarbību reģionos kavē infrastruktūras trūkums, nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences un darbaspēka neatbilstība, LPS ieskatā, attiecas uz vispārēju uzņēmējdarbības vidi, nevis tieši uz SU darbības modeli. Sociālais uzņēmums, veicot sabiedriski nozīmīgu funkciju, parasti strādā ar sociāli mazāk aizsargātām grupām, kurām ir ierobežota maksātspēja. Līdz ar to SU darbības rezultātā ne vienmēr iespējams nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgu patērētāju loku, kas savukārt nosaka nepieciešamību pēc papildu atbalsta mehānismiem.

LPS uzskata, ka nepieciešams:
a) veikt specifisku analīzi par faktoriem, kas kavē SU izaugsmi, īpaši lauku un mazapdzīvotās teritorijās;
b) izvērtēt valsts un pašvaldību rīcībā esošos atbalsta instrumentus, to efektivitāti un pieejamību SU sektoram;
c) noteikt īpašus kritērijus atbalsta intensitātei atkarībā no SU darbības reģiona sociālekonomiskajiem rādītājiem.

Zema dinamika mērķa grupu nodarbinātībā SU ietvaros Ziņojumā norādīts, ka 2023. gada nogalē SU kopumā nodarbināja 285 personas no mērķa grupām. LPS uzsver, ka šis rādītājs, raugoties salīdzinoši ar kopējo SU izaugsmi, ir ļoti zems un liecina par to, ka lielākā daļa sociālo uzņēmumu nav orientēti uz mērķa grupu integrāciju darba tirgū, bet gan uz vispārēja rakstura sabiedriskiem pakalpojumiem.

LPS uzskata par nepieciešamu:
a) analizēt, kādi apstākļi ir veicinājuši pozitīvos piemērus mērķa grupu nodarbinātībā un kā šo praksi iespējams pārnest uz citām iniciatīvām;
b) noskaidrot, kāpēc SU nereti izvēlas nodarbināt personas, kuras nepieder pie mērķa grupām;
c) definēt un stiprināt politikas virzienus, kas veicina tiešu darba tirgus integrāciju cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un citām riska grupām.

LPS aicina Labklājības ministriju izstrādāt mērķtiecīgus instrumentus, kuri veicina ne vien SU izveidi un pakalpojumu sniegšanu, bet arī faktiskas darba vietas mērķa grupu pārstāvjiem kā būtisku daļu no SU misijas īstenošanas.
 

-

8. sociāli atbildīgu publisko iepirkumu neefektīva īstenošana Ziņojumā norādīta kā problēma, lai arī Publisko iepirkumu likumā ir paredzētas sociālās klauzulas sociālo uzņēmumu plašākai iesaistei publiskajos iepirkumos. Tomēr LPS norāda, ka nepieciešama daudz padziļinātāka analīze par šīs politikas reālo ietekmi, cik sociāli atbildīgie iepirkumi faktiskajā pārskata periodā ir īstenoti? Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc valsts un pašvaldību iestādes šīs iespējas neizmanto vai izmanto reti? LPS uzskata, ka jāplāno praktiski pasākumi un apmācības, lai veicinātu izpratni par šo mehānismu un veidotu mērķtiecīgāku SU iesaisti publiskajos pakalpojumos.
9. SU kā sadarbības partneri valsts atbalsta programmās LPS aicina izvērtēt, cik daudzos valsts atbalsta pasākumos ir paredzēts finansējums, ja sadarbības partneris ir SU, piemēram, ja semināros vai apmācībās tiek iesaistīts SU kā lektors vai ēdinātājs. Šāds mehānisms varētu motivēt citu uzņēmējdarbības formu pārstāvjus iesaistīt SU, tādējādi stiprinot to ilgtspēju un veicinot sabiedrības integrāciju.
10 LPS iebildums ir pie punkta 1.1. Sociālā uzņēmuma definīcijas,  Pretrunas starp Sociālā uzņēmuma definīciju un Komerclikumu, jo  Ziņojumā definēts, ka sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību ar pozitīvu sociālo ietekmi. Tomēr šāda pieeja nav pilnībā saskaņota ar Komerclikuma 1. panta otrās daļas redakciju, kur noteikts, ka komercdarbība ir peļņas gūšanas nolūkā veicama saimnieciskā darbība. Pretstatā tam Sociālā uzņēmuma likuma 2. pants nosaka, ka sociālais uzņēmums peļņu nedrīkst sadalīt dividendēs, bet tai jābūt pilnībā novirzītai statūtos noteikto sabiedrisko mērķu sasniegšanai.
Šī normatīvo aktu kolīzija veido tiesisko nenoteiktību un praktiskas grūtības uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai, jo Komerclikums neparedz nekādu īpašu komersanta tipu, kas darbotos bez peļņas sadales mērķa, bet vienlaikus darbojas kā kapitālsabiedrība. Atšķirībā no Biedrību un nodibinājumu likuma, kur sabiedriskā labuma statuss ir juridiski nostiprināts ar atbilstošām normām, Komerclikumā sociālās uzņēmējdarbības koncepcija nav integrēta vispār.
LPS uzsver, ka nepieciešamas papildināt Komerclikumu par sociālo uzņēmējdarbību.
a) Komerclikuma 1. panta otrā daļa nosaka, ka Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
b) Sociālā uzņēmuma likums nosaka, ka Sociālais uzņēmums peļņu (jebkurā pārskata gadā gūto) nesadala dividendēs, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Joprojām šeit veidojas pretrunas starp šiem 2 likumiem, jo tie nav salāgoti, neveicot attiecīgus grozījumus Komerclikumā.
c) Papildus tika solīts, ka SU varēs daļu peļņas sadalīt dividendēs. Tas ir nozīmīgi gan motivēt uzņēmējus iegūt SU statusu, gan piesaistīt investorus (šobrīd šis nosacījums būtiski kavē investoru piesaisti). Kur un kāpēc šis priekšlikums ir pazudis?
d) nepieciešams veikt Komerclikuma grozījumus, ieviešot atsauci uz Sociālā uzņēmuma likumu un paredzot sociālā uzņēmuma kā atsevišķa komercdarbības veida regulējumu;
e) jāizstrādā normatīvi precizējumi, kas tiesiski atzīst un atbalsta sociālā uzņēmuma dubulto funkciju – veikt saimniecisko darbību, vienlaikus nodrošinot sabiedriski nozīmīgu mērķu sasniegšanu bez peļņas sadales;

LPS aicina Labklājības ministriju sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju izstrādāt starpnozaru priekšlikumu normatīvo aktu saskaņošanai, kā arī sniegt skaidrojumu, kāpēc peļņas sadales jautājums ir izslēgts no aktuālās politikas dienaskārtības, neraugoties uz tā būtisko ietekmi uz sociālo uzņēmējdarbību Latvijā

-

LPS norāda uz būtiskiem aspektiem, kuriem nepieciešama padziļināta izvērtēšana, precizēšana vai uzlabošana:
1. juridiskā ietvara neskaidrība un pašvaldību kompetences Ziņojumā nav pietiekami analizēts normatīvais ietvars attiecībā uz valsts un pašvaldību atbildības jomu sadalījumu sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, īpaši cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Pašvaldībām nevar uzlikt valsts funkcijas bez atbilstoša normatīvā pamatojuma un resursu nodrošinājuma.
2. risks, ka sociālo uzņēmumu (SU) attīstības stagnācija un iemeslu neizvērtēšana. Pēc būtības jau no 2018. gada nav vērojami būtiski SU skaita pieauguma rādītāji,  jau 2020. gadā bija ap 200 uzņēmumu, savukārt 2024. gada beigās 235. LPS ieskatā ziņojumā nav analizēts, kādēļ neveidojas jauni SU, cik no aktīvajiem ir jauni uzņēmumi, cik darbojas no sākotnes. LPS uzskata, ka šī stagnācija ir jāizvērtē, tostarp analizējot iemeslus, kādēļ daudzi uzņēmēji atsakās no statusa vai to neiegūst birokrātiskā sloga dēļ.
3. SU loma nodarbinātības veicināšanā, zema mērķa grupu pārstāvība norādīta Ziņojumā un ka no 2341 nodarbinātā tikai 279 jeb 11% ir mērķa grupu personas. LPS aicina analizēt šo disproporciju un sniegt priekšlikumus tās izlīdzināšanai, jo viens no SU politikas mērķiem ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšana. Latvijā šī problēma ir aktuāla, un SU potenciāls šeit ir būtiski neizmantots.
Nepietiekama datu analīze par mērķa grupu nodarbinātību un darba ilgumu, jo Ziņojumā trūkst detalizētas informācijas par to, cik ilgi mērķa grupu personas noturas darbā SU, ar kādām diagnozēm viņas tiek nodarbinātas (vieglas, vidējas vai smagas), kā arī kādi ir biežākie darba attiecību izbeigšanas iemesli. Šāda informācija ir būtiska gan politikas izstrādē, gan darba devēju atbalsta mehānismu plānošanā.
4. nepieciešamība izprast SU statusa zaudēšanas iemeslus Ziņojums virspusēji min SU statusa zaudēšanu, bet nav analizēti galvenie iemesli. No LPS rīcībā esošās informācijas, uzņēmēji bieži min administratīvo slogu, pārskatu sarežģītību un atbalsta trūkumu. Šie aspekti ir jāvērtē kā šķēršļi SU attīstībai.
5. komisijas darba kvalitāte un uzņēmēju iesaiste. Ziņojumā nav skaidri noteikts, vai SU pārstāvji tiek aicināti uz Komisijas sēdēm arī statusa saglabāšanas (pārjaunošanas) gadījumos. LPS uzskata, ka šāda iespēja ir būtiska, lai veidotu divpusēju dialogu, identificētu problēmas un atbalstītu uzņēmēju. Tāpat jāvērtē Komisijas objektivitāte gadījumos, kad netiek ņemta vērā uzņēmēja darbības specifika (piemēram, darbības uzsākšana gada beigās, novērtēšana par nepilnu mēnesi).
6. LPS identificē risku, ka pašvaldību viedoklis netiek iekļauts SU vērtējumā, jo pašvaldības ir būtisks partneris SU darbībā, tās bieži nodrošina telpas, mantu un infrastruktūru, novēro reālo darbību un tās ietekmi uz sabiedrību. Ziņojumā nav paredzēta pašvaldību viedokļa iekļaušana ne statusa piešķiršanā, ne izvērtēšanā, lai gan tas būtu būtisks objektīva vērtējuma priekšnoteikums.
7. pašvaldību lomas ignorēšana Komisijas sastāvā plānotajos grozījumos MK noteikumos, kur paredzēta VARAM aizstāšana ar KEM, taču līdz šim VARAM tika uzskatīta par pašvaldību interešu pārstāvi. Ja KEM nav šāda funkcija, tad ziņojumā jānosaka, kā tiks nodrošināta pašvaldību interešu pārstāvība Komisijā, jo bez tām SU politika nav pilnvērtīgi īstenojama.

-