Atzinums

Izziņas 2. un  5.punktā attiecībā par citu pelnu izmantošanas alternatīvu neiekļaušanu noteikumu projekta tvērtumā VARAM skaidro, ka tā balstījās uz LASA pētījuma secinājumiem, ka pelnu lietojums lauksaimniecības un mežsaimniecības augšņu kvalitātes uzlabojumiem nav iekļauts kā mēslošanas līdzekļa tips Eiropas Parlamenta un padomes 2003. gada 13. oktobra regulā Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem. LTRK uzskata, ka pelnu kā izejvielas izmantošanas ierobežojums tikai 3 izmantošanas un lietošanas veidiem, kā tas ir paredzēts noteikumu projektā, ir nepietiekami skaidrots un pamatots no VARAM puses. 
2015. gada 1. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” (turpmāk – MK Nr.506) 1.pielikumā “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas prasības paredz kritērijus” F. sadaļā “Kaļķošanas materiāli” ir identificēti kritēriji, pie kādiem kvalitātes rādītājiem ir iespējama arī citu kaļķošanas materiālu izmantošana, kas noderīgi augsnes skābuma neitralizācijai un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz augsni un augiem. Ir zināms, ka šobrīd vairāki uzņēmumi, kuri rada koksnes pelnus, ir saņēmuši Valsts Augu aizsardzības dienesta izsniegtas Mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecības, kur koksnes pelni ir identificēti kā kaļķošanas materiāls atbilstoši kvalitātes rādītājiem (piemēram, neitralizācijas spēja, mitruma saturs, kalcija un magnija saturu pelnos  u.c. deklarējamie kaļķošanas materiāla kvalitātes rādītāji). Šādu atļauju saņemšana ļauj pelnu ražotājam nodot pelnus zemnieku saimniecībām izmantošanai lauksaimniecības augsnes mēslošanai (kaļķošanai). Saskaņā ar šiem MK Nr. 506 pelnu ražotājam reizi gadā ir jāveic pelnu paraugu testēšana kaļķojamā materiāla kvalitātes rādītāju noteikšanai akreditētā laboratorijā vai zinātniskā institūcijā. Līdz ar to šis tiesību akts paredz un uzliek par pienākumu pelnu ražotājam veikt ikgadējas pelnu atbilstības kaļķojamā materiāla kvalitātes rādītājiem pārbaudes. MK Nr. 506 ir izstrādāta kārtība rīcībai neatbilstību gadījumos.
Ņemot vērā to, ka ir veikti vairāki pētījumi par koksnes pelnu izpēti un izmantošanas iespējām arī citās tautsaimniecības nozarēs (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā,) par ko LTRK plašāk skaidroja 13.04.2023. izteiktajā iebildumā, papildus vēlamies akcentēt vēl citus pētījumus, kuros cita starpā izvērstāk analizētas pelnu izmantošanas iespējas, kas paplašina to lietojuma jomas.

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektā “Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem[1]”, kas norisinājās no 2019. – 2022.gadam, tika noteikti dažādu Latvijā ražotu pelnu paraugu sastāvi, novērtēta dažādu digestāta un koksnes pelnu maisījumu ietekme uz augu augšanu, veģetāciju un produktivitāti mājas (traukos audzētu), lauka un meža apstākļos, izstrādāts tehnoloģisko ciklu konkurētspējīgs produkts ražošanai un izpētīta izejvielu (digestāta un koksnes pelnu) proporciju ietekme uz ražošanas tehnoloģiju. Saskaņā ar šo pētījumu ir iegūti pozitīvi rezultāti, tādējādi apliecinot pelnu pozitīvo ietekmi uz lielāku augu ražas ieguvi. Projekta ietvaros 06.06.2023. notikušajā seminārā "Inovatīva augsnes auglības uzlabošanas līdzekļa ražošanas tehnoloģija un tā izmantošanas iespējas kultūraugu sējumos un kokaugu plantācijas[2]", tika prezentēta jaunā mēslojuma (digestāts un koksnes pelni) pozitīvā ietekme uz dažādu augšņu auglības uzlabošanu, kultūraugu augšanu un ražas kvalitāti, piemēram, kartupeļiem, ziemas kviešiem, ziemas ķiplokiem u.c. Tika secināts, ka jaunais mēslošanas līdzeklis var nodrošināt augstas ražas ieguvi ar labu kvalitāti bez minirālmēslojuma pielietošanas. Šādu jaunu mēslojuma līdzekļu izpēte un radīšana ir ļoti aktuāla visiem lauksaimniekiem un zemnieku saimniecībām, jo pašreizējā situācijā pie augstajām minerālmēslojumu cenām. Šādi produkti kļūst aktuālāki ne tikai no atkritumu samazināšanas un aprites ekonomikas veicināšanas viedokļa, bet arī no ķīmisko minēralmēslojumu lietošanas samazināšanas viedokļa.
Citā pētījumā “Augsnes ielabošana ar bioloģiskas izcelsmes saturošiem materiāliem[3]”, kas norisinājās no 2019. – 2021.gadam, tika pierādīts, ka, izmantojot bioloģiskas izcelsmes saturošus materiālus (augsnes ielabošana ar liellopu kūtsmēslu un koksnes pelniem maisījumu), tiek uzlabota augsnes kvalitāte: palielināts organisko vielu daudzums, mikro- un makroelementu saturs, līdzsvarots augsnes pH, un tas veicina lauksaimnieciskās ražas apjomu. Bioloģiskas izcelsmes materiālu izmantošana augsnes ielabošanai rada labvēlīgu ietekmi uz augsnes auglību un veģetāciju, pazemes ūdeņu kvalitāti un cilvēku veselību ilgākā termiņā (vairākas sezonas), tādējādi ļauj aizstāt nevēlamo ķīmisku (sintētisku) mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu. Pētījuma rezultāti apliecināja, ka netika konstatēta pieļaujamo kaitīgo vielu robežvērtību pārsniegšana pelnos un augsnes sastāvā pēc augsnes ielabošanas ar šo bioloģiskas izcelsmes materiālu.
Tāpat LTRK vērš VARAM uzmanību tam, ka, nepaplašinot pelnu izmantošanas iespējas arī citās nozarēs (ne tikai ceļu būvniecībā, būvmateriālu ražošanā, tehniskā kālija karbonāta un kālija hidroksīda  ražošanā), tad tiks ievērojami ierobežota koksnes pelnu izmantošana dažādās pētniecības nozarēs, piemēram, pelnu izmantošanai lauksaimniecības zemju mēslojumu ražošanā. LTRK ieskatā šādos apstākļos tiks faktiski liegta pelnu izmantošana jebkādiem citiem mērķiem un pētījumiem, jo noteikumu projekts paredz to, ka pelnu izmantošana paredzēta tikai iepriekš minētiem 3 izmantošanas veidiem. Augstāk minētie pētījumi pierāda koksnes pelnu izmantošanas aktualitāti pētījumos, kā arī pelnu izmantošanu mēslojumu ražošanā.
Ņemot vērā minētos pētījumus, LTRK ieskatā ir pietiekami pierādīta koksnes pelnu pozitīvā ietekme un izmantošana lauksaimniecības zemēm. Tāpēc joprojām uzskata, ka ir nepieciešams papildināt koksnes pelnu tālāku izmantošanu citiem lietojuma veidiem:
- pelni, ko izmanto mežsaimniecībā kā izejvielu organisko augšņu ielabošanai, piedevu mēslošanas līdzekļu ražošanā;
- pelni, ko izmanto lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē;
- pelni, kā piedeva mēslošanas līdzekļu izstrādē (piemēram, digestāta un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu maisījuma ražošanā) vai augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
- bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.


[1] Projekta apraksts pieejams Eiropas Komisijas mājas lapā: https://ec.europa.eu/eip/agriculture/en/find-connect/projects/jaunas-tehnolo%C4%A3ijas-izstr%C4%81de-augu-m%C4%93slo%C5%A1anas.html

[2] Projekta  semināra apraksts pieejams: https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2023-05-24/notiks-seminars-par-augsnes-auglibas-uzlabosanas-lidzekla-razosanas-tehnologiju

[3] Pētījums pieejams: https://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/raksti/augsnes_ielabosana_ar_biologiskas_izcelsmes_saturosiem_materi.pdf
 

-

Izziņas 2. un  18.punktā VARAM norāda, ka prasības izstrādāt kvalitātes pārbaudes sistēmu attieksies tikai uz pārstrādātāju, nevis koksnes sadedzināšanas iekārtu operatoru. LTRK ieskatā šādas normas iekļaušana noteikumu projektā pilnībā izslēdz pelnu ražotāja tiesības pārliecināties par nodoto pelnu atbilstības vai neatbilstības novērtēšanu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai un liedz pelnu ražotājam pārliecināties par prasībām atbilstošu nodoto pelnu kvalitātes pārbaudi. LTRK atkārtoti aicina ministriju pārskatīt šo nosacījumu un atbalstīt ierosinājumu, kas paredz iespējas arī pelnu ražotājam ieviest un uzturēt kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu nodoto pelnu atbilstības noteiktajiem kritērijiem izsekojamību un kvalitātes uzraudzību (detalizētāks LTRK pozīcijas skaidrojums par šo Iebildumu sniegts 13.04.2023. atzinumā).

 

-

Izziņas 2. un  25.punktā VARAM nav ņēmusi vērā LTRK 13.04.2023. iebildumu un aicinājumu ministrijai skaidri definēt pelnu partijas nosacījumus, noteikt laika nogriezni, kas ir pieļaujams pelnu partijas veidošanai, noteikt pelnu uzglabāšanas nosacījumus,  pieļaujamos pelnu apjomus partijās un izvešanas regularitāti, skaidrojot, ka šādu nosacījumu  noteikšana Projektā ietekmētu pārstrādātāju savstarpējo konkurenci. Vēršam VARAM uzmanību, ka ir dažāda mēroga pelnu ražotāji, kuru ikdienas apjomi var stipri atšķirties. Ir uzņēmumi, kuri saņem kurināmā materiālu no dažādiem piegādātājiem dažādos laikos un apjomos.  LTRK norāda, ka sadedzināšanas iekārtā (kurtuvē) tiek izmantots dažādots koksnes kurināmā materiālu maisījuma sastāvs (piemēram, malkas, mizas, šķeldas, koksnes atlikumu proporcijas), ko ietekmē izmantotā kurināmā pieejamība, kas ir cieši saistīta ar esošo tirgus situāciju. Izmainoties tirgus situācijai, var mainīties koksnes kurināmā piegāde, ko pelnu ražotājs faktiski nevar ne paredzēt, ne ietekmēt. Līdz ar to LTRK ieskatā ir nepieciešams noteikt vismaz minimālos nosacījumus un skaidri definēt pelnu partijas nosacījumus, noteikt  laika nogriezni, kas ir pieļaujams vienas pelnu partijas izveidošanā, noteikt pelnu uzglabāšanas nosacījumus, definēt pieļaujamos pelnu apjomus partijās un pelnu izvešanas regularitāti.
 

-

Izziņas 2. un  23.punktā VARAM skaidro, ka noteikumu projekta 1.pielikumā dotie parametri un robežvērtības ir pietiekamas paredzēto pielietojumu vajadzībām. LTRK atkārtoti norāda, ka kritēriji pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai  precizētajā 1.pielikuma redakcijā ir nepietiekami detalizēti formulēti un skaidroti, jo ietver tikai 4 kritērijus pelnu atkritumu statusa izbeigšanai un vērtēti pēc svešķermeņu satura, īpatnējās radioaktivitātes, PH un pelnu marķēšanas prasībām. Piemēram, LTRK ieskatā pelnu specifiskie kvalitātes parametri pēc PH līmeņa vērtējuma, kur, ja 1) pH ir ≥12,4, tad pelnus paredzēts lietot ceļu un ielu būvniecībā, vai kā saistvielu būvniecības materiālu ražošanā vai, ja 2) pH ir ≥10 pelnus paredzēts lietot tehniskā kālija karbonāta un tehniskā kālija hidroksīda ražošanā, ir nepietiekami, lai pilnvērtīgi novērtētu pelnu lietošanas nozari. No 1.pielikuma redakcijas nav saprotams, vai pelnu sastāvā tiks vērtēti arī citi svarīgi parametri, kā, piemēram, mitrums, minerālvielu satur (magnijs, kalcijs, kālijs, skābeklis, ogleklis, mangāns, nātrijs  u.c.), organisku vielu un citu elementu saturs. LTRK aicina VARAM  1.pielikumā definēt pēc iespējas vairāk kritērijus pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai, papildinot ar citu pelnu sastāvā nosakāmo parametru robežvērtībām un atbilstību arī citiem lietojuma veidiem:
- kritēriji pelniem, ko izmanto ceļu un ielu būvniecībā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto kā saistvielu būvniecības materiālu (cementa un betona) ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto tehniskā kālija karbonāta (potaša) un tehniskā kālija hidroksīda (kaustiskā potaša) ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto mežsaimniecībā kā izejvielu organisko augšņu ielabošanai;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  kā piedevu mēslošanas līdzekļu ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē,
- kritēriji pelniem, ko izmanto kā piedevu mēslošanas līdzekļu izstrādē (piemēram, digestāta un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu maisījuma ražošanā)
- kritēriji pelniem, ko izmanto  augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.

LTRK atkārtoti aicina 1.pielikumā definēt paškontroles veikšanas biežumu un reprezentablu pelnu paraugu apmēru.
 

-

Izziņas 2. un  4.punktā VARAM norāda, ka noteikumu projekts neparedz pelnu ražotāja tiesības izvēlēties, kādām personām nodot savās iekārtās radītos atkritumus. Joprojām uzsveram, ka būtu jāpieļauj pelnu ražotāja tiesības iesaistīties pelnu kvalitātes pārvaldības sistēmas izveidē un uzturēšanā. Attiecīgi, pēc pelnu kvalitātes pārbaudes rezultātu saņemšanas, ja konstatē, ka tie neklasificējas atkritumu statusam, tad pelnu ražotājam būtu iespējams pašam izvēlēties, vai pelnus nodot pelnu pārstrādātājam vai attiecīgās jomas uzņēmumiem tālākai realizācijai.
LTRK aicina Projekta 4.punktu izteikt šādā redakcijā:

 

„4. šo noteikumu izpratnē pelnu pārstrādātājs (turpmāk – pārstrādātājs) var būt:
4.1. Komersants, kam ir izsniegta atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, un kura apsaimnieko no koksnes sadedzināšanas iekārtām ievāktos pelnus un nodrošina iegūto pelnu atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem;
4.2. pelnu ražotājs, kura siltuma enerģijas ražošanas vietās (kurtuvēs) rodas pelni.”