Atzinums

Anotācijas 1.3.apakšsadaļas "Risinājuma apraksts" 2.punktā "Apbūves tiesības periods" (anotācijas 5.un 6.lpp.) ietverts detalizēts izvērtējums par iespēju Ministru kabineta noteikumu līmenī paredzēt atšķirīgu nekustamā īpašuma nomas (un arī apbūves tiesības) līguma termiņu nekā paredzēts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) 6.¹ panta pirmajā daļā.
Ievērojot, ka Ministru kabineta 2022.gada 22.februāra sēdē (protokols Nr.9, 52.§, 3.punkts) dots uzdevums Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz iespēju pagarināt apbūves tiesības uz valsts meža zemi kopumā uz 70 gadiem, Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu, ka no Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktā vispārējā regulējuma atšķirīgs apbūves tiesības piešķiršanas termiņš būtu nosakāms speciālajā regulējumā likuma līmenī.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Saeimā 2022.gada 29.septembrī ir pieņemts un 2022.gada 4.oktobrī izsludināts Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums (turpmāk - Energoapgādes būvju būvniecības likums). Energoapgādes būvju būvnicības likuma 9.panta otrajā daļā noteikts, ka publiska persona var piešķirt energoapgādes komersantam apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai uz attiecīgajai publiskai personai piederošajām meža zemēm uz termiņu, kas nav ilgāks par 35 gadiem.
Ņemot vērā minēto lūdzam no anotācijas svītrot informāciju, kas neattiecas uz noteikumu projektu. Vienlaikus lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par Energoapgādes būvju būvniecības likumā noteikto.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā sniegtais skaidrojums: "Savukārt noteikumos noteikto apbūves tiesības maksu vēja elektrostacijas ekspluatācijas periodā, kas noteikta 4% apmērā no vēja elektrostacijas bruto ieņēmumiem, nepieciešamības gadījumā (mainoties tirgus situācijai) atbildīgā ministrija var pārvērtēt reizi 6 gados, piesaistot neatkarīgus un pieredzējušus vērtētājus un virzot atbilstošus grozījumus MK noteikumos." norāda uz potenciālām juridiska rakstura problēmām, šāda risinājuma piedāvāšanai, jo uz brīdi, kad šādi grozījumi potenciāli tiks virzīti, starp pusēm jau tiks dibinātas saistības un grozījumi normatīvajos aktos uz dibinātajām saistībām var tikt attiecināti tikai izņēmuma gadījumā un judikatūrā noteiktos apstākļos, kas saistīts ar tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Turklāt, šāda iespēja, kā tas ir norādīts anotācijā, nav pienākums, bet tikai tiesība, līdz ar to tā nenovērš jau pie noteikumu projekta normām izteiktajos komentāros identificētos komercdarbības atbalsta riskus. Lūdzam šo skaidrojumu dzēst un veikt nepieciešamos precizējumus noteikumu projektā.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu (lūdzu skatīt izziņas 10.punktu) par nepieciešamību pārskatīt noteikumu projektu un izvērtēt vai atsevišķas normas nebūtu svītrojamas, jo to saturs dublē pašreiz jau spēkā esošās Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.350) normas (piemēram, noteikumu projekta 87.⁵ punkts kopsakarā ar MK noteikumu Nr.350 58.6 un 58.7.apakšpunktiem).

-

Noteikumu projekta 87.⁷ punktā paredzēts, ka zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu līgumā neparedz, ja apbūves tiesība tiek izbeigta saistībā ar apbūves tiesības līguma vai normatīvo aktu pārkāpumiem.
Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu attiecībā uz kādiem normatīvo aktu pārkāpumiem minētais tiks attiecināts.

-

Vēršam uzmanību, ka no komercdarbības atbalsta viedokļa nav pieļaujama šāda apbūves tiesību maksas noteikšanas kārtība, jo tā rada komercdarbības atbalsta risku. Ievērojot minēto, uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu (izziņas 21. punkts), un atkārtoti lūdzam veikt precizējumus šajā normā, lai nodrošinātu, ka visā apbūves tiesību līguma darbības laikā apbūves tiesības maksa nebūtu zemāka par tirgus cenu. Skaidrojam, ka 87.¹¹. punktā piedāvātā apbūves tiesības maksas aprēķina kārtība rada risku, ka tā būs zem tirgus vērtības konkrētā zemesgabala gadījumā un attiecīgi tas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsts līdz ar to šāda kārtība nav atbalstāma, nepiemērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka saskatām riskus no komercdarbības atbalsta viedokļa, nosakot šādu palielinājuma ierobežojumu, ņemot vērā to, ka šobrīd tiek prognozēts inflācijas palielinājums, iespējams, pat lielākā apmērā, kas tādējādi nozīmētu ekonomiskās priekšrocības radīšanu apbūves tiesīgajam. Attiecīgi, lai pasākums nepārkvalificētos kā komercdarbības atbalsts, apbūves tiesību maksai jābūt atbilstošai tirgus cenai, kura tiktu regulāri pārskatīta (ne retāk kā reizi 6 gados).

-

Uzturam Finanšu ministrijas iebildumu (izziņas 21. punkts), jo šādā gadījumā pastāv risks, ka saņemtā apbūves tiesību maksa ir zemāka par tirgus cenu. Papildus aicinām skatīt VEA argumentus, kas izteikti izziņas 24. punktā, kas norāda uz to, ka šāda kārtība rada riskus par neatbilstību reālajai tirgus situācijai.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs normas tvērums, proti, par kādiem nodokļiem šeit ir doma un vai ar šo netiek paredzēta atkāpe no vispārējā nodokļu samaksas pienākuma, kas tādējādi rada ekonomiskās priekšrocības tā adresātam. Papildus lūdzam skatīt izziņas 26. punktu. Ja tiek paredzēta atkāpe no vispārējā nodokļu samaksas pienākuma, vēršam uzmanību, ka pasākumam (nodokļu atbrīvojums) jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.

-

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu (lūdzu skatīt izziņas 30.punktu) par nepieciešamību izvērtēt noteikumu projekta 87.¹⁶ punktā paredzēto nosacījumu, ka līdz apbūves tiesības nodalījuma atvēršanai zemesgrāmatā zemes gabala apsaimniekošanas pienākums ir apbūves tiesības piešķīrējam. Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, vai noteikumu projekta 87.¹⁶ punktā punktā paredzētais nosacījums būtu attiecināms uz visiem gadījumiem vai arī tikai uz meža zemēm, kā arī lūdzam izvērtēt nepieciešamību attiecīgo noteikumu projekta punktu papildināt ar nosacījumu, ka par zemesgabala apsaimniekošanu līdz apbūves tiesības nodalījuma atvēršanai zemesgrāmatā apbūves tiesības piešķīrējs un apbūves tiesīgais var vienoties.
Vienlaikus atkārtoti lūdzam svītrot noteikumu projekta 87.¹⁶ punkta otro teikumu (par apbūves tiesīgā pienākumu kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par zemes gabalu), jo tas dublē Civillikuma 1129.¹ un 1129.⁴ pantā noteikto.

-

Noteikumu projekta 87.²⁰ punktā cita starpā paredzēts, ka izsoli par izpētes un apbūves tiesības piešķiršanu tādam tiesību subjektam, kura visas kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai vai vienai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām, nerīko un vienreizējo maksājumu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja sniegtajam vērtējumam par atbilstību privāta tirgus ekonomikas dalībnieka principam.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.350 3.punktu šo noteikumu izpratnē neatkarīgs vērtētājs ir persona ar labu reputāciju, kura ieguvusi augstākās izglītības piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā vai radniecīgā jomā, kas ir saistīta ar nekustamo īpašumu, kura ir apguvusi nekustamā īpašuma vērtētāja profesijai nepieciešamās zināšanas akreditētā profesionālās tālākizglītības programmā, kā arī ieguvusi atbilstošu pieredzi un ir kompetenta attiecīgu aktīvu kategorijā un lokalizācijā esošas zemes un būvju novērtēšanā, vai persona, kurai ir derīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai (sertificēts vērtētājs).
Saskaņā ar Standartizācijas likuma 7.pantu un, ievērojot Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumu Nr 346 "Noteikumi par nacionālo standartizācijas institūciju" 2.punktā noteikto, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" (turpmāk - LVS) veic Nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas (Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija LVS ir vienīgā institūcija Latvijā, kas ir tiesīga izdot un publicēt Latvijas standartus).
Biedrības "Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija" (turpmāk - LĪVA) galvenais uzdevums ir izveidot un attīstīt vispārpieņemtai vērtēšanas praksei un starptautiskajiem vērtēšanas standartiem atbilstošu vērtēšanas sistēmu, kā arī izveidot un attīstīt vērtētāju izglītības sistēmu. LĪVA veic fizisku personu sertifikāciju un uzraudzību cita starpā nekustamā īpašuma vērtēšanā.
Atbilstoši LVS un LĪVA interneta vietnēs pieejamajai informācijai profesionālais Latvijas standarts ir LVS 401:2013 “Īpašuma vērtēšana”.
Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt noteikumu projekta 87.²⁰ punktā norādīto, svītrojot vārdus "par atbilstību privāta tirgus ekonomikas dalībnieka principam".



 

-

Noteikumu projekta 87.²⁰ punkts paredz, ka valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai Ministru kabinets pieņem lēmumu par teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, kurās valstij piederošu zemesgabalu valdītājs piešķir izpētes un apbūves tiesības tādam tiesību subjektam, kura visas kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai vai vienai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām.
Atbilstoši anotācijā sniegtajam skaidrojumam Ministru kabinets noteiks teritorijas stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai un lēmums par šīm teritorijām vienlaikus būs arī rīkojums Ministru kabineta pakļautībā esošajai ministrijai pieņemt lēmumu par apbūves tiesības līguma noslēgšanu.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.350 vispārējā kārtībā neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesīgo noskaidro izsolē, vienlaikus MK noteikumos Nr.350 ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad valdītājs izsoli var nepiemērot (valdītājam ir iespēja pieņem lēmumu par izsoles nepiemērošanu noteiktajos izņēmuma gadījumos).
Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kādēļ tieši šajā gadījumā (vēja elektrostaciju izvietošanai) būtu atšķirīga prakse no vispārējās kārtības - Ministru kabinetam būs tiesības noteikt teritoriju. Papildus lūdzam anotācijā arī skaidrot, kādēļ nekustamā īpašuma valdītājam netiek paredzētas tiesības izvēlēties piemērot vai nepiemērot atšķirīgo kārtību no vispārējās (izsoles) kārtības atbilstoši tam kā pašlaik noteikts MK noteikumos Nr.350 (ka valdītājs izsoli var nepiemērot).

-

Daļēji uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu (lūdzu skatīt izziņas 7.punktu).
Ar Ministru kabineta 2022.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.464 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" iegūt līdzdalību to jaundibināmajā kopuzņēmumā" nolemts akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" iegūt līdzdalību jaundibināmā kopuzņēmumā, kura vispārējais stratēģiskais mērķis ir īstenot stratēģiski svarīgu vēja parku projektus Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam iekļauto mērķu sasniegšanai un turpmākai virzībai uz klimatneitralitātes sasniegšanu, veicinot enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu.
Ņemot vērā minēto lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par Ministru kabinetā pieņemto lēmumu attiecībā uz uzņēmumu, kuram apbūves tiesību paredzēts piešķirt atšķirīgi no vispārējās kārtības.

-

Atzinīgi vērtējam anotācijā ietverto skaidrojumu par to, kā tiks vērtēts privātā tirgus ekonomikas dalībnieka (privātā investora) princips. Papildus vēlamies dalīties ar atsevišķiem aspektiem, vērtējot privātā investora principa piemērošanu. Lūdzam ņemt vērā, ka praksē, lai to pierādītu:
1) nepieciešams salīdzināt publisko struktūru rīcību ar hipotētisko privāto investoru, peļņu no ieguldījumiem salīdzinot ar normālo sagaidāmo tirgus peļņu. Tā kā privātie investori darbojas ar mērķi gūt no darījuma ekonomisko labumu, atbilstību privātā investora principam nevar konstatēt, ja aprēķinu rezultātā parādās zaudējumi, vai tirgum neraksturīgi maza peļņa [skat., piemēram,  Eiropas Komisijas 2007. gada 11. decembra lēmumu valsts atbalsta lietā C53/2006 (2008/729/EK), 88. apsvērums];
2) nepieciešams ex ante veikt salīdzinošo analīzi vismaz ar ieguldījumiem valsts vērtspapīros uz līdzvērtīgu termiņu, pierādot, ka konkrētais darījums pārsniedz ienākumus no ieguldījuma valsts vērstpapīros.

-

Noteikumu projekta 87.³ punkta paredz, ka apbūves tiesības līgumā cita starpā paredz arī kārtību, kādā zemes gabalu platība, līguma pusēm vienojoties, tiek precizēta līdz vēja elektrostaciju būvniecībai un ekspluatācijai nepieciešamajām platībām, uz kurām nodibināmas apbūves tiesības.
Vienlaukus noteikumu projekta 87.⁴ punktā noteikts, ka apbūves tiesība tiek ierakstīta zemesgrāmatā pēc vēja elektrostaciju izvietošanai nepieciešamās platības precizēšanas.
Lūdzam salāgot noteikumu projekta 87.³ un 87.⁴ punktos norādīto.

-

Noteikumu projekta 87.¹⁰ punktā paredzēts, ka izsolē par apbūves tiesības piešķiršanu vēja elektrostaciju izvietošanai pretendenti ar augšupejošu soli sola vienreizēju maksājumu par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 87.² punktu ar apbūves tiesības ieguvušo personu slēdz līgumu vēja elektrostaciju izvietošanai , kas paredz vienlaikus izpētes tiesību piešķiršanu un tiesības nodibināt apbūves tiesības pēc izpētes pabeigšanas (turpmāk šajā nodaļā – apbūves tiesību līgums).
Aicinām redakcionāli precizēt noteikumu projekta 87.¹⁰ punktu paredzot, ka izsole ir par izpētes tiesību piešķiršanu un tiesībām nodibināt apbūves tiesības pēc izpētes pabeigšanas. Lūdzam attiecīgi precizēt arī anotācijas 1.2.apakšpunktā norādīto.

-

Aicinām pārskatīt šo nosacījumu, ņemot vērā to, ka atkarībā no attiecīgās publiskās personas, kurai pieder attiecīgais zemesgabals, mērķiem, apbūves tiesības sākumcena var atšķirties un būt lielāka par nulli. Tā kā šobrīd šis teikums nosaka obligātu prasību, aicinām noteikt iespēju attiecīgajai publiskai personai noteikt savu sākumcenu, tai skaitā, ja tā uzskata par nepieciešamu, pieaicinot neatkarīgu vērtētāju sākumcenas noteikšanai (pēc analoģijas aicinām skatīt MKN 350 40.punktu).

-