Atzinums

No noteikumu projekta un tam pievienotās anotācijas nav skaidri saprotams, kāpēc piemērots ierobežojošs faktors un vēja elektrostacijas augstumam ir jābūt vismaz 100 metri un vairāk, lai vietējā kopiena saņemtu maksājumu no elektroenerģijas ražotāja. Līdz ar to lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar paskaidrojošo informāciju šādam robežlielumam vai precizēt noteikumu projektu.
 

Maksājuma kopienai apmērs ir 2500 euro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu.

Lai arī uz mājsaimniecībām viennozīmīgi ir vislielākā (ikdienas) negatīvā ietekme, var būt arī citu būvju/zemju īpašnieki (īpaši, 2 kilometru radiusā), kuriem vēja elektrostaciju klātbūtne var būtiski negatīvi ietekmēt vai apdraudēt esošo izmantošanu, saimniecisko darbību (piemēram, viesu nami, kempinga vietas u.c.).

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" ietverto regulējumu Vēja elektrostacijas ir Vēja turbīnu elektrostacijas, kurās gondola ar rotora spārniem balstās uz speciāli izbūvēta torņa. No dotā skaidrojuma secināms, ka vēja elektrostacijas robeža nosakāma no rotora spārna virsotnes projekcijā horizontālā plaknē pret zemi. Līdz ar to lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar paskaidrojošo informāciju un attiecīgi precizēt noteikumu projektu.
 

-

Ierosinātais saņemtā maksājuma dalījums proporcionāli starp mājsaimniecībām atkarībā no ietekmēto mājsaimniecību skaita var nostādīt mājsaimniecības nevienlīdzīgā tiesiskā/ finansiālā situācijā (tas ir, mājsaimniecība, kas ir viena pati parka tuvumā, saņems vairāk nekā mājsaimniecības, kas ir vairākas, lai gan ietekme uz konkrēto mājsaimniecība ir konstanta, neatkarīga, vai ir/nav arī citas ietekmētās mājsaimniecības blakus).

-

Ja ietekmēto (2 kilometros) mājsaimniecību (subjektu) skaits ir tik liels, ka maksājums kopienai ir nepietiekošs (lai sanāktu katram subjektam vienas minimālās mēneša darba algas apmērā), liecina, ka konkrētā kopiena (cilvēku skaits) ir jo īpaši ietekmēta, un šādos apstākļos nebūtu pieļaujams, ka maksājums nenodrošina kompensējošo raksturu un kā iepriekš minēts, nostāda nevienlīdzīgā situācijā ar mājsaimniecībām, kas cita vēja parka tuvumā ir viena vai dažas.

-

Lūdzam papildināt ar jaunu mērķi (vai paplašināt 18.2.apakšpunktu): īpaši aizsargājamo dabas teritoriju,  īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem. Jo vēja parki ietekmē ne tikai cilvēku veselību un drošību, bet arī sugas un biotopus (par kuru apdraudētību tiek norādīts arī ietekmēto kopienu iebildumos ietekmes uz vidi novērtējuma procesā), līdz ar to jāparedz iespēja pašvaldībai no saņemtā maksājuma veikt arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzlabošanas pasākumus.

-

Lūdzam precizēt 18.2. apakšpunkta redakciju, jo minētie pasākumi, piemēram, ielu un citu teritoriju tīrīšana, nav vides aizsardzības pasākumi.

-

Norādām, ka Pašvaldību likuma 64.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības darbību atbilstoši šim likumam pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). Tomēr jāatzīmē, ka pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi un, piemēram, jautājumus par pašvaldības budžetu un finanšu izlietojumu risina patstāvīgi.

Ja noteikumu projekta autoru ieskatā VARAM nepieciešams nodrošināt no maksājumiem kopienai iegūto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību noteikumu projektā ietvertajām prasībām, noteikumu projekta ietvaros nepieciešams paredzēt, ka daļa no iegūtajiem līdzekļiem, kas paredzēti maksājumiem kopienai nonāk VARAM, kas attiecīgi varētu segtu kontroles/administrēšanas izmaksas. Vienlaicīgi lūdzam papildināt anotāciju ar iegūto finanšu līdzekļu sadalījumu, t.sk. VARAM administrēšanas nodrošināšanai.
 

-

Saskaņā ar Būvniecības likumā doto termina “būve” skaidrojumu, tā ir būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids. Savukārt, vērtējot šī jēdziena jēgu būvniecību reglamentējošajos aktos, Senāts atzinis (sk. Senāta 2012. gada 6. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA 35/2012 (A42736508) 8. punktu), ka, ja ar zemi saistīts veidojums (kurš bez šādas saiknes nevar pastāvēt) ir uzbūvēts ar mērķi to kādai funkcijai pietiekami ilgstoši uzturēt nākotnē, minētais ir pamats to uzskatīt par būvi.

Tādējādi, ja konkrēta būve ir dzīvojamās mājas drupas, kas kā tādas ir reģistrētas arī Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrs) arī būtu pieskaitāmas pie tā mājsaimniecību loka, kas var saņemt attiecīgo maksājumu kopienai.

Piemēram, uz ēku drupām, tai skaitā to pamatiem, ja tie reģistrēti Kadastrā kā būves, ir attiecināms Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteikumu Nr. 240 163.2. apakšpunkts. 
 

-

Lūdzam atbilstoši VARAM 8. iebildumam precizēt anotācijas 7.4.sadaļu, jo pašlaik noteikumu projekta ietvertajā redakcijā VARAM tiek noteikts pienākums veikt maksājumiem kopienai iegūto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šo noteikumu noteiktajiem mērķiem. 

-