Atzinums

Lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu ar uzdevumu VARAM  izstrādāt grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses sistēmā, paredzot obligātu pienākumu fiziskajām personām lietot Oficiālo elektronisko adresi no 2026.gada 1.janvāra, vienlaikus nosakot izņēmumu fiziskajām personām, kuras objektīvi nav aktīvas elektroniskajā vidē.

-

Tā kā tiesību normām ir jābūt skaidrām un saprotamām un viegli piemērojamām lietotājam, lūdzam atkārtoti izvērtēt nepieciešamību skaidri noteikt, kārtību kādā sazinās ar personām, kuras nelieto e-vidi un nespēs to lietot. Sk. iepriekš izteiktos LPS iebildumus. Tāpat lūdzam papildināt anotāciju ar to skaidrojumu, kas ir ietverts kā LPS iebildumu vērā ņemšanas pamatojums, ar šo tekstu: 
Oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu regulē Oficiālās elektroniskās adreses likums (turpmāk – OEAL) un oficiālās elektroniskās adreses informācijas sistēmas darbību regulē uz OEAL 7. panta trešās daļas, 8. panta piektās daļas, 11. panta ceturtās daļas,
14. panta otrās daļas un 16. panta otrās daļas izdotie Ministru kabineta 12.09.2017. noteikumi  Nr.546 “Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi”.

OEAL mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām.

Saskaņā ar OEAL 12. panta pirmo daļu - ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu.
Saskaņā ar OEAL 12. panta ceturto daļu - ja fiziskajai personai oficiālās elektroniskās adreses izmantošana nav obligāta (personu lokus, kam obligāti jāizmanto oficiālā elektroniskā adrese, noteikts OEAL 5. panta pirmajā daļā), visa korespondence pēc oficiālās elektroniskās adreses konta deaktivizēšanas tai paziņojama atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja fiziskā persona pēc oficiālās elektroniskās adreses konta deaktivizēšanas saziņai ar iestādi un dokumentu saņemšanai vēlas izmantot elektroniskos sakarus, tā Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā to atkārtoti norāda iestādei. Ņemot vērā minēto, ja fiziskā persona nav aktivizējusi Oficiālās elektroniskās adreses kontu, tad minētā informācija fiziskai personai tiek nosūtīta Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, jau šobrīd tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja, sasniedzot gan tos iedzīvotājus, kas sazinās ar valsti digitālajā vidē, gan tos, kas ar valsti sazinās ārpus tās.
Oficiālās elektroniskās adreses likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2022. gada 23. martā,  noteic: “Karavīri, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku civilie darbinieki, atvaļinātie karavīri, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, nodarbinātie oficiālo elektronisko adresi izveido no 2022. gada 1. aprīļa, un minētajām personām prasību par oficiālās elektroniskās adreses obligātu izmantošanu piemēro no 2022. gada 1. maija.” To paredz likumā papildinātais 5. pants, kurā noteikts, kam e-adrese ir obligāta, un pārejas noteikumos minētie termiņi.

Oficiālās elektroniskās adreses lietošanas obligātums aizsardzības sistēmā nodarbinātajiem iedzīvotājiem noteikts arī, pamatojoties uz aktuālo situāciju, lai nodrošinātu ātru un drošu saziņu.

Izmantojot  elektronisko pastu, pastāv kiberdrošības riski, kas saistīti ar iespējamu elektronisko pastu adresātu un satura viltošanu, kā arī potenciālu elektroniskā pasta satura publiskošanas risku datu pārraides laikā starp elektroniskā pasta pakalpojumu sniedzējiem, norādīts grozījumu anotācijā. Pamatojumā par oficiālās e-adreses izmantošanu arī paskaidrots, ka aizsardzības nozares, t. sk. Nacionālo bruņoto spēku, darbība ir vērsta uz valsts aizsardzības interešu aizstāvību un jebkura informācija, tostarp saziņa ar personālsastāvu, varētu tikt uzskatīta par aizsargājamu, tāpēc visefektīvākais veids, kā nodrošināt informācijas aizsardzību atsevišķās situācijās, ir saziņa ar personālsastāvu, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Tas attiecas arī uz situācijām, kad persona (atvaļinājuma, ceļojuma vai citu apstākļu dēļ) ir ierobežoti sasniedzama. Tādējādi ar e-adresi tiek panākta droša saziņa ar visiem aizsardzības resorā nodarbinātajiem, tostarp ar zemessargiem.

Oficiālā elektroniskā adrese kopš Oficiālās elektroniskās adreses likuma spēkā stāšanās (2018. gada 1.martā) tiek ieviesta pakāpeniski. Tā jau ir obligāta valsts iestādēm, arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām. Tas noteikts likuma pārejas noteikumos.
No 2019. gada oficiālā e-adrese bija obligāti jāizveido un jālieto rezerves karavīriem. Pārējiem iedzīvotājiem e-adreses lietošana joprojām ir brīvprātīga. Ikviens iedzīvotājs var izveidot savu oficiālo e-adresi, taču likumā tas pagaidām nav noteikts kā obligāts pienākums.

Ņemot vērā minēto, norādām, ka minēto jautājumu regulē divi citi spēkā esošie regulējumi – Oficiālās elektroniskās adreses likums un Paziņošanas likums.

Saskaņā ar VPIL 10. panta sesto daļu,  valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Lai iedzīvinātu šo principu, VPIL 99. pants papildināts ar trešo un ceturto daļu, lai nodrošinātu to, ka personas, kas nav aktīvas elektroniskajā vidē (un dažādu apsvērumu dēļ nekad nebūs-digitālo prasmju neesamība, ierobežotas personas tiesības veselības stāvokļa dēļ u.tml.)  var saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus alternatīvos kanālos. Valsts pārvaldes iestādes veido pakalpojumus, kas pieejami tikai elektroniski, taču šādi izslēdz no pakalpojumu saņēmēju loka personas, kas būtu tiesīgas šos pakalpojumus pieprasīt, bet tos nevar pieprasīt digitālo prasmju, digitālo rīku neesamības un citu faktoru dēļ. Lai nepieļautu šo personu diskrimināciju attiecībā uz pakalpojumu saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību, kā iestādes apkalpo personas, kas nav aktīvas elektroniskajā vidē – tās ir jāidentificē, tām jāizveido atsevišķs reģistrs, kur informācija par tām tiek uzkrāta un iestādēm šis reģistrs ir pieejams un ir jāizmanto, apkalpojot privātpersonas, vienlaikus nodrošinot procesu, kārtību, kā tās apkalpo. Ar minēto regulējumu plānots nodrošināt, ka šis būs kā universāls, centralizēts regulējums, kā iestādēm jānodrošina pakalpojumu sniegšana privātpersonām, kas nav aktīvas elektroniskajā vidē.

-