Atzinums

Projekta 3.punktā ir noteikts, ka projekta 2.punktā minētie darba grupas locekļi no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl darba grupas vadītāju, balsīm sadaloties līdzīgi, noteicošā balss ir iestādes, kuras pārziņā ir e-lietas platforma, ekspertam informācijas tehnoloģiju jautājumos.

Saeima 2022.gada 10.marta sēdē 3.lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu “Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likums” (Nr.1205/Lp13) (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekta 3.panta ceturtajā daļā ir norādīts, ka Tiesu administrācija ir e-lietas platformas pārzinis un turētājs. Savukārt Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2.punktā ir norādīts, ka, ņemot vērā, ka e-lietas programmas ietvaros Tiesu informācijas sistēmas pilnveidošanas projekts bija kā vadošais projekts, un attiecīgi šī projekta realizāciju nodrošināja Tiesu administrācija, vienlaikus izstrādājot arī e-lietas koplietošanas risinājumu platformu, tai skaitā arī elektronisko lietu katalogu, ir tikai pašsaprotami, ka Tiesu administrācija turpina iesākto kā e-lietas koplietošanas risinājumu platformas pārzinis. Līdz ar to Tiesu administrācija atbilst Valsts informācijas sistēmu likuma 1.panta 2.punktā noteiktajam (valsts informācijas sistēmas pārzinis ir valsts institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību).
Ņemot vērā minēto, kā arī, to, ka Tiesu administrācijai kā e-lietas platformas pārzinim un turētājam ir pienākums ne tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt un vadīt e-lietas platformas darbību, bet arī uzturēt e-lietas platformas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošināt informācijas apriti, precizēt projekta 3.punktu, norādot, ka darba grupas vadītājs ir Tiesu administrācijas pārstāvis.
Vienlaikus  minētais ir pamatojums ar to, ka Tiesu administrācija kā e-lietas platformas pārzinis un turētājs visefektīvāk spēs nodrošināt un attīstīt e-lietas darbību, koordinēt e-lietas darbību un veicināt e-lietā iesaistīto institūciju sadarbību, kā arī nodrošināt vienotas nacionāla līmeņa e-lietas koncepcijas un vienotās e-lietas arhitektūras īstenošanu un attīstību, kā arī turpmāko e-lietas pārvaldības mehānisma realizāciju.

-

Darba grupas pārziņā būs arī izteikt priekšlikumus un ieteikumus ar e-lietu saistīto pamatdarbības informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, lai minētajā informācijas sistēmā varētu pilnvērtīgāk ieviest vienotā nacionāla līmeņa e-lietas koncepcijā noteiktās prasības. Tāpat darba grupai savas kompetences ietvaros būs jāsagatavo priekšlikumi par attiecīga finansējuma apguvi gan valsts budžeta programmās, gan citos finanšu instrumentos, un darba grupai būs arī jāizstrādā vadlīnijas par informācijas sistēmu sadarbspēju ar e-lietas platformu un drošības noteikumiem, vienlaikus darba grupai būs jānodrošina izpēte par veiktspējas un drošības pazīmēm pamatdarbības informācijas sistēmām un informācijas sistēmām, kuras plāno izmantot e-lietas platformu, kā arī noteikt vienotu prasību ievērošanu un ieviešanu minētajās informācijas sistēmās, būtu nepieciešama ar Vides aizsardzības un regīonālās attīstības ministrijas pārstāvja iesaiste, lai Vides aizsardzības un regīonālās attīstības ministrija jau šajā līmenī kā atbildīgā IKT jomas iestāde valstī piedalās šādu lēmumu sagatavošanā, jo turpmāk Vides aizsardzības un regīonālās attīstības ministrija skaņos gan visu VIS attīstību, gan finanšu izmantošanu.

Darba grupā ir eksperts informācijas tehnoloģiju jautājumos un eksperts datu aizsardzības jautājumos no katras iestādes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas organizē un vada pamatdarbības informācijas sistēmas darbību, un, kuras valsts informācijas sistēmas plāno izmantot e-lietas platformu e-lietas datu apmaiņai.

No esošās redakcijas nav īsti skaidrs jautājums par datu aizsardzības speciālista (eksperta datu aizsardzības jautājumos) iesaisti - būtu nepieciešams skaidrojums, vai un ar kādu mērķi tiek paredzēta datu aizsardzības eksperta iesaiste no katras iestādes, ņemot vērā, ka no katras iestādes darba grupā jau tiks nodrošināta eksperta informācijas tehnoloģiju jautājumos (jeb atbildīgā darbinieka - sistēmas pārziņa) dalība. Datu aizsardzības eksperta funkcija ir konsultatīva, līdz ar to jāvērtē, cik lietderīgi ir darba grupā piesaistīt vairākus datu aizsardzības ekspertus vienlaicīgi.

-

Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1. sadaļas 1.3.apakšpunktā ir norādīts, ka detalizēta darba grupas darbības organizēšana tiks noteikta darba grupas iekšējā normatīvā aktā.
Ņemot vērā, ka no projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) neizriet iekšējā normatīvā akta veids, kā arī nav norādīta iestāde, kas to izstrādās, precizēt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1. sadaļas 1.3.apakšpunktu, papildinot to ar attiecīgo informāciju.

-

Darba grupai būs uzdevums arī izteikt priekšlikumus un ieteikumus ar e-lietu saistīto pamatdarbības informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, lai minētajā informācijas sistēmā varētu pilnvērtīgāk ieviest vienotā nacionāla līmeņa e-lietas koncepcijā noteiktās prasības. Tāpat darba grupai savas kompetences ietvaros būs jāsagatavo priekšlikumi par attiecīga finansējuma apguvi gan valsts budžeta programmās, gan citos finanšu instrumentos. Darba grupai būs arī jāizstrādā vadlīnijas par informācijas sistēmu sadarbspēju ar e-lietas platformu un drošības noteikumiem. Vienlaikus darba grupai būs jānodrošina izpēte par veiktspējas un drošības pazīmēm pamatdarbības informācijas sistēmām un informācijas sistēmām, kuras plāno izmantot e-lietas platformu, kā arī noteikt vienotu prasību ievērošanu un ieviešanu minētajās informācijas sistēmās. 
Nepieciešams jau sākotnēji piesaistīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā vadošo IKT jomas iestādi valstī, kas nosaka pamata prasības VIS attīstībai, pilnveidei, kura saskaņos turpmāko attīstību jebkurai VIS. 

-