Atzinums

Likumprojekta 3. pants paredz, ka valdes loceklim ir tiesības izmantot speciālo atvaļinājumu, kura laikā valdes locekļa pilnvaras tiek apturētas ar atvaļinājuma sākuma dienu. Valdes loceklis, kura pilnvaras ir apturētas, nav tiesīgs pildīt valdes locekļa pienākumus un neietilpst valdes sastāvā. Vienlaikus valdes loceklim saglabā darba ņēmēja statusu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.⁹ daļā noteikts: “Uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.”
Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.¹⁰ daļā ir noteikts, ka šā panta 2.⁹ daļu nepiemēro:
1) ja kāds valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā panta 2.⁹ daļā minētajiem kritērijiem, kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā kārtējā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienā uzņēmumu grupā;
2) tajā kalendāra gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
Vienlaikus Ministru kabineta 2018. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 1. pielikuma 2. punktā it noteikts, ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un nav cita darbinieka, kas saņem vismaz minimālo darba algu, bet kapitālsabiedrībā ir viens valdes loceklis, kam nepilnu vai pilnu mēnesi ir darbnespējas lapa “B”, par kapitālsabiedrības valdes locekli jāaprēķina algas nodoklis no nosacītā ienākuma minimālās algas apmērā.
Savukārt līdzīgas normas ir noteiktas arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Attiecīgi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vai likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nav noteikti izņēmumi vai darba attiecībām proporcionāla nodokļa aprēķināšana (kā tas ir citās situācijās) valdes locekļa prombūtnes dēļ – tieši otrādi attiecībā uz līdzīgu situāciju (darbnespējas lapu “B”) ir skaidri noteikts, ka nodoklis jāaprēķina par pilnu mēnesi.
Attiecīgi, saskatām iespējamību, ka atsevišķos gadījumos var izveidoties situācija, ka valdes loceklis ir devies speciālajā atvaļinājumā, kapitālsabiedrībā nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša darba algas apmēru (piemēram, vēl nav iecelts vietā cits vai nav iesniegtas ziņas Uzņēmumu reģistrā), bet attiecīgā mēneša apgrozījums ir lielāks par piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (piemēram, ieņēmumi par iepriekšējā mēnesī veiktajiem darījumiem). Šādā situācijā, papildus izvērtējot konkrētos apstākļus un ekonomisko būtību, valdes loceklim, kurš devies speciālajā atvaļinājumā (jo atvaļinājuma laikā viņam neizmaksā darba algu) var rasties pienākums aprēķināt nodokli no valdes locekļa domājamā ienākuma.
Ņemot vērā minēto, ierosinām par iespējamo situāciju informēt sabiedrību likumprojekta anotācijā.
 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju tiesiskās skaidrības nodrošināšanai papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kas ir sniegts izziņas  10.punktā par Finanšu ministrijas izteikto iebildumu - jautājumu saistībā ar amatpersonas statusu, t.i., vai speciālā atvaļinājuma laikā saglabājas valdes locekļa amatpersonas statuss (izziņas 10.p. sniegts skaidrojums: “Tā kā valdes loceklis speciālā atvaļinājuma laikā netiek atsaukts no amata, bet tikai tiek apturētas tā pilnvaras, tad valdes loceklim saglabājas gan valdes locekļa statuss, gan amatpersonas statuss, ja šāds statuss valdes loceklim izriet no amata ieņemšanas fakta […]").
 

-