Atzinums

Iekšlietu ministrija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunām vienībām (pantiem), mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju, tādējādi paredzot grozījumu izdarīšanu arī Administratīvās atbildības likuma 162. un 163.pantā (sk. piedāvāto 4. un 5.panta redakciju). Izvērtējot patlaban likumprojekta 4.pantā ietverto regulējumu, kas paredz grozījumu izdarīšanu Administratīvās atbildības likuma 164.pantā, kā arī likumprojekta 42.nodaļā ietverto regulējumu par automatizētu lēmumu pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienestā, tika identificētā nepieciešamība identisku tiesisko regulējumu veidot arī attiecībā uz Valsts policijas veiktajiem administratīvo pārkāpumu procesiem par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Proti, Iekšlietu ministrijas ieskatā arī attiecībā uz šo kategoriju lietām Administratīvās atbildības likuma 162.panta trešajā daļā ir nepieciešams noteikt, ka lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu tajās var pieņemt, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi, kura pēc būtības Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tiek īstenota jau šobrīd. Bet tā kā administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir tiesīgas veikt vairāku kompetento iestāžu amatpersonas, tad konkrēta iestāde, kurai būtu paredzamas tiesības šo kategoriju lietās īstenot automatizētu lēmumu pieņemšanu, nav nosakāma.
Papildus attiecībā uz šo kategoriju lietās automatizēti pieņemtajiem lēmumiem piedāvājam noteikt arī īpašu to paziņošanas kārtību, līdzīgi kā tas tiek paredzēts likumprojekta 164.panta otrajā daļā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta automatizēti pieņemtajiem lēmumiem. Proti, Iekšlietu ministrijas ieskatā Administratīvās atbildības likuma 162.panta trešajā daļā attiecībā uz automatizēti pieņemtajiem lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu transportlīdzekļu īpašniekiem par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, nepieciešams noteikt konkrētus to paziņošanas veidus, kā prioritāro paziņošanas veidu nosakot elektronisko lēmuma paziņošanu, bet, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams, tad nosakot, ka lēmumu paziņo, izmantojot pasta pakalpojumus, kā vienkāršu pasta sūtījumu, tostarp arī uz ārvalstīm. Bet, tā kā šāds pasta pakalpojuma veids izvirza papildu prasības attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību, tad vienlaikus piedāvājam Administratīvās atbildības likuma 162.panta trešajā daļā noteikt, ka lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku – fizisku personu, nenorāda personas kodu (ārzemniekam – dzimšanas datumu).
Savukārt attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu transportlīdzekļu vadītājiem par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, Iekšlietu ministrijas ieskatā Administratīvās atbildības likuma 163.panta otrajā daļā nepieciešams noteikt tādu pašu to paziņošanas kārtību, kāda tā Administratīvās atbildības likuma 162.panta trešajā daļā tiek paredzēta attiecībā uz lēmumu paziņošanu transportlīdzekļu īpašniekiem.
Papildus norādām, ka par Iekšlietu ministrijas piedāvāto 4. un 5.panta redakciju ir iespējama diskusija. Tāpēc patlaban tā uztverama kā diskusiju materiāls, kurā apkopoti Iekšlietu ministrijas identificētie problēmjautājumi un to iespējamais risinājums.
 

4. Izteikt 162. panta trešo daļu šādā redakcijā:
          “(3) Lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem papildus šā likuma 153. panta pirmajā daļā norādītajām sastāvdaļām faktisko apstākļu konstatējumā norāda pārkāpuma konstatēšanas datumu un laiku, pārkāpuma izdarīšanas vietu, transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru, bet attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku – fizisku personu, nenorāda šā likuma 80. panta 1. punktā minēto personas kodu (ārzemniekam – dzimšanas datumu). Lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir derīgs bez paraksta. Attiecīgās kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, paziņo, nosūtot to uz transportlīdzekļa īpašnieka oficiālo elektronisko adresi vai izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra speciālo tiešsaistes formu, bet, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams, tad šo lēmumu paziņo, izmantojot pasta pakalpojumus, kā vienkāršu pasta sūtījumu. Ministru kabinets nosaka lēmuma par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, paziņošanas veidus un kārtību.”

5. Papildināt 163. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam paziņo, nosūtot to uz transportlīdzekļa vadītāja oficiālo elektronisko adresi vai izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra speciālo tiešsaistes formu, bet, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams, tad šo lēmumu paziņo, izmantojot pasta pakalpojumus, kā vienkāršu pasta sūtījumu.”
 

AAL 24.panta otrā daļa nosaka, ka  persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža. Savukārt AAL 59. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, — ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta. Lai korekti noteiktu sodāmības sākuma datumu, nepieciešams precizēt likumprojekta normu, paredzot kurš paziņošanas kanāls būs uzskatāms par pamatu sodāmības termiņam (kurš no izmantotajiem paziņošanas kanāliem būtu uzskatāms par prioritāru attiecībā pret pārējiem).
 

-

AAL 24.panta otrā daļa nosaka, ka  persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža. Savukārt AAL 59. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, — ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta. Lai korekti noteiktu sodāmības sākuma datumu, nepieciešams precizēt likumprojekta normu, paredzot kurš paziņošanas kanāls būs uzskatāms par pamatu sodāmības termiņam (kurš no izmantotajiem paziņošanas kanāliem būtu uzskatāms par prioritāru attiecībā pret pārējiem).
 

-

Iekšlietu ministrija piedāvā izteikt likumprojekta 40.nodaļā ietverto regulējumu jaunā redakcijā. Patlaban šajā nodaļā ir ietverts uz Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas darbību attiecināmais tiesiskais regulējums, nosakot minētās valsts informācijas sistēmas mērķi un tās pārzini, nosakot minētajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās iekļaušanas nosacījumus, kā arī nosakot minētajā valsts informācijas sistēmā uzkrāto dokumentu glabāšanas termiņus. Taču vēršam uzmanību, ka administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē patlaban nenodrošina tikai Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma. Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7panta otrās daļas regulējumam gan Valsts policija, gan arī pašvaldības policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem. Proti, attiecībā uz pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, patlaban administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē nodrošina Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs. Tāpēc Iekšlietu ministrijas ieskatā likumprojekta 40.nodaļā nepieciešams ietvert arī uz Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra darbību attiecināmo tiesisko regulējumu, ciktāl tā funkcionalitāte ir saistīta ar administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē nodrošināšanu.
Ņemot vērā minēto, ierosinām likumprojekta 40.nodaļā paredzēt uz abām minētajām pamatdarbības informācijas sistēmām attiecināmu tiesisko regulējumu saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē (sk. piedāvāto 296.–299.panta redakciju), proti, nosakot šo abu pamatdarbības informācijas sistēmu galvenos koplietošanas risinājumus, kuri tām īstenojami e-lietas platformas ietvaros, kā arī nosakot abās minētajās pamatdarbības informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju un tās iekļaušanas nosacījumus, un tajās uzkrāto dokumentu glabāšanas termiņus. Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā uzkrāto dokumentu glabāšanu likumprojekta 299.panta trešajā daļā piedāvājam noteikt īsākus dokumentu glabāšanas termiņus, jo attiecībā uz pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, nav saskatāma nepieciešamība šādās administratīvo pārkāpumu lietās esošos dokumentus glabāt 10 gadus. Bet papildus nepieciešama diskusija arī par Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā uzkrāto dokumentu glabāšanas termiņiem, jo patlaban likumprojekta 299.pantā piedāvātie 10 gadi Iekšlietu ministrijas ieskatā tomēr ir pārāk ilgs termiņš, kā arī par nepieciešamību Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā uzkrātos dokumentus arhivēt, jo nav saprotams šādas arhivēšanas mērķis.
Vienlaikus ierosinām precizēt arī likumprojekta 41.nodaļā ietverto 301.panta pirmo daļu, papildinot to pirms vārdiem “Tiesu informatīvajā sistēmā” ar vārdiem “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā”, tādējādi attiecinot šajā pantā noteiktās dokumentu parakstīšanas prasības arī uz Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā izveidotajiem un augšupielādētajiem procesuālajiem dokumentiem.
Papildus norādām, ka par Iekšlietu ministrijas piedāvāto 40.nodaļas redakciju ir nepieciešama diskusija. Tāpēc patlaban tā uztverama vairāk kā diskusiju materiāls, kurā apkopoti Iekšlietu ministrijas identificētie problēmjautājumi un to iespējamais risinājums. Vienlaikus norādām, ka no minētās diskusijas par 296. un 297.panta iespējamo redakciju, kurā piedāvājam nodefinēt attiecīgo pamatdarbības informācijas sistēmu funkcionalitāti e-lietas platformas ietvaros, būs atkarīgi izpildes termiņi, kādos šī funkcionalitāte ieviešama praksē, kā arī būs saprotams, vai šīs funkcionalitātes izveidei būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi un kāds varētu būt to provizoriskais apmērs.

“40. nodaļa. Pamatdarbības informācijas sistēmas administratīvā pārkāpuma procesā
296. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma
Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma ir valsts informācijas sistēma, kura nodrošina iestādei administratīvā pārkāpuma procesā noteikto uzdevumu īstenošanu elektroniskā vidē, administratīvā pārkāpuma lietas materiālu apriti starp pamatdarbības informācijas sistēmām un e-lietas portāla izmantošanu. Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
297. pants. Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs
Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs nodrošina administratīvā pārkāpuma procesa norisi elektroniskā vidē attiecībā uz šā likuma 162. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, kā arī administratīvā pārkāpuma lietas materiālu apriti starp pamatdarbības informācijas sistēmām un e-lietas portāla izmantošanu.
298. pants. Pamatdarbības informācijas sistēmā  iekļaujamā informācija
(1) Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos dokumentus.
(2) Iestāde nodrošina, ka tās amatpersonu sagatavotu dokumentu šā panta pirmajā daļā minētajās pamatdarbības informācijas sistēmās iekļauj nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā. Citi dokumenti minētajās sistēmās iekļaujami piecu darbdienu laikā.
299. pants. Dokumentu glabāšana pamatdarbības informācijas sistēmā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā dokumentus glabā līdz galīgā nolēmuma administratīvā pārkāpuma lietā spēkā stāšanās brīdim.
(2) Ja administratīvā pārkāpuma procesā personai ir piemērots sods, dokumentus šā panta pirmajā daļā minētajās pamatdarbības informācijas sistēmās glabā līdz nolēmuma par sodu izpildei vai tā izpildes izbeigšanai. 
(3) Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā esošos dokumentus pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa beigām arhivē un glabā 10 gadus.”

1.299.p.1.d. - Nepieciešams precizēt, kas likumprojekta izpratnē saprotams ar terminu “dokumenti” – lietas materiāli, pieņemtie lēmumi?

2. 299.p.1.d. Nepieciešams izvērtēt noteiktā termiņa – 10gadi – pielietošanas samērīgumu lietām, kurās process ir izbeigts vai pieņemts lēmums atteikt uzsākt procesu.

3. 299.p.1.d. IeM IC nesaskata nepieciešamību APAS reģistrētos materiālus un pieņemtos lēmumus arhivēt. Atbilstoši Sodu reģistra likumam, aktīvā un arhīva datu bāze tiks nodrošināta Sodu reģistrā.

4.  299.p.2.d. Precizēt likumprojekta normu, nosakot, ka dokumentus glabā 10 gadus pēc administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām.

5. 299.p.1. un 2.d. Likumprojekta anotācijā iekļauta atsauce par dokumentu dzēšas prasībām. Attiecīgi likumprojektā nepieciešams iekļaut atsauci par veicamajām darbībām pēc minētā termiņa beigām (proti, veikt dokumentu dzēšanu, norādot, vai to nepieciešams veikt automātiski).

6. 300.p. 1.d. Nepieciešams precizēt likumprojekta normu vai skaidrot anotācijā,  norādot, vai kvalificētu elektronisko parakstu/zīmogu nepieciešams izmantot arī tehniskajiem līdzekļiem izdarītiem ierakstiem (audio, video).

7.302.p. No minētās likumprojekta normas nav skaidrs, vai e-lietas portāls būs pieejami pilnīgi visu administratīvo pārkāpumu lietu materiāli vai tikai tām lietām, kuru materiālus izskata tiesa un pārējo administratīvo pārkāpumu lietu materiālu pieejamība plānota citā rīkā (attiecīgi, vai IeM IC ir jāveido atsevišķs portāls). Ja IeM IC ir jāveido atsevišķs portāls, likumprojekta anotācijā ir jāparedz papildus finansējums portāla izveidei un APAS izmaiņu veikšanai, lai amatpersona noteiktu, ar kādiem dokumentiem katra personu grupa var iepazīties.

8. Likumprojekta 13. pantā un anotācijā ir noteikts, ka 302.p. minēto regulējumu nepiemēro līdz 2023. gada 30. novembrim. Ja IeM IC būs nepieciešams veidot atsevišķu portālu, minēto prasību nebūs iespējams izpildīt likumprojekta 13.pantā norādītajā termiņā finansējuma trūkuma dēļ, tādēl IeM IC rosina precizēt likumprojekta 13.pantu, nosakot, ka attiecībā par pārējām administratīvo pārkāpumu lietām, minēto regulējumu būtu iespējams izpildīt ne ātrāk kā 2025. gada 1.janvāri.

9.305.p. 3.d. Sakarā ar to, ka likumprojektā noteiktu prasību izpildei IeM IC jāveic APAS pielāgošanas darbi un jānodrošina kvalificētu elektronisko zīmogu lietošana, IeM IC prognozē, ka projektam būs ietekme uz IeM IC budžetu, jo LVRTC kvalificētu elektronisko zīmogu lietošanu nodrošina par maksu. Attiecīgi būs nepieciešams veikt precizējumus likumprojekta anotācijā 3.sadaļā. Patreiz notiek sarunas ar LVRTC par iespējamiem tehniskiem risinājumiem e-zīmoga funkcionalitātes nodrošināšanai APAS. Atkarībā no izvēlētā risinājuma tiks aprēķināts arī risinājuma ieviešanai nepieciešamais finansējums.




 

-

Likumprojekta 302. panta ceturtajā daļā noteikts, ka diena, kad tiesas spriedums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas sprieduma paziņošanas dienu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad tiesa nodrošina sprieduma pieejamību arī tiesas kancelejā vai, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņo to uz oficiālo elektronisko adresi. Uzskatām, ka paziņošanas process iestādes stadijā būtu pielīdzināms paziņošanas procesam tiesas stadijā. Norādām, ka 302. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka piekrišanu saziņai ar iestādi e-lietas portālā, persona dod ne tikai tiesvedībā esošajās lietās, bet arī lietās, kad administratīvā pārkāpuma process tiek izskatīts iestādē, tādējādi šajā tiesību normas ceturtajā daļā nebūtu atsevišķi izceļama tiesa un tās spriedums, bet būtu papildināms ar iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā vispārīgi.
 

 

Izteikt 302.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Diena, kad iestādes lēmums vai tiesas spriedums ir pieejams e - lietas portālā,ir uzskatāma par paziņošanas dienu.  Ja persona nav piekritusi izmantot e - lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad iestāde nodrošina sprieduma vai lēmuma pieejamību iestādes kancelejā, vai, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņo to uz oficiālo elektronisko adresi."

1. Projekts paredz, ka APAS dokumentus glabā līdz brīdim, kad ir stājies spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma procesā. Pēc tam dokumentus arhivē un glabā 10 gadus. Savukārt, ja administratīvā pārkāpuma procesā personai ir piemērots sods, APAS dokumentus glabā līdz nolēmuma par sodu izpildei vai tā izpildes izbeigšanai. Pēc tam dokumentus arhivē un glabā 10 gadus. - 

Nav skaidra 299.pantā norādītā arhivēšana – kāda tai ir jēga, ja arhivam piekļūs tās pašas personas, kas aktīvajai datu bāzei? Aicinu neveidot speciālku arhīva datu bāzi, bet glabāk aktīvajā datu bazē un pēc 10 gadiem dzēst.

2. Likumprojekta ietverto prasību izpilde IeM IC radīs ietekmi uz iestādes budžetu. Pagaidām apzinātais nepieciešamais provizoriskais finansējums ir APAS integrācijai ar Elektronisko lietu katalogu (ELK) 235 000 eiro, kas sevī ietver Universālais starpslānis (interfeiss datu iekļaušanai uz ELK, datu atjaunošana, pierakstīšanās uz izmaiņām un apziņošana, datu izgūšana), paziņošanas (Notificationhub) moduļa papildināšana ar "system to system" integrāciju, ar APAS biznes saistītu datu nodošana uz ELK (Iekļaujot lietotāju tiesību definēšanu un pieeju realizēšanu, ELK publicēto lietas materiālu (pdf vai edoc failu) nolasīšana un saglabāšana APAS. Papildus finanšu rfesursi būs nepieciešami e-zīmoga risinājuma ieviešanai APAS, e-portāla izveidei, kā arī APAS izmaiņu veikšanai, lai nodrošinātu lietas dalībnieku iepazīstināšanu ar lietas materiāliem e-portālā.
 

-