Atzinums

SIA “InCREDIT GROUP”, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu “Par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu”, kategoriski neatbalsta informatīvajā ziņojumā piedāvātās reformas veikšanu un aicina to tālāk nevirzīt.

1. Nebanku kreditēšanas nozarei ir ievērojama nozīme, jo tā nodrošina patērētājiem elastīgus, daudzveidīgām vajadzībām atbilstošus finansēšanas instrumentus. Ņemot vērā nozares svarīgumu, tai skarošām reformām jābūt rūpīgi izstrādātām, balstītām uz kvalitatīvu nozares analīzi un diskusijām ar pašreizējo regulatoru un nozares dalībniekiem. Savukārt minētais ziņojums tika nodots publiskai apspriešanai tieši pirms brīvdienām, paredzot saskaņošanas termiņu līdz 2026. gada 5. janvārim, kad faktiski nozares dalībniekiem ir palikušas tikai divas darba dienas, lai izstrādātu argumentus un sniegtu kvalitatīvus priekšlikumus. Šāda rīcība ir pretrunā labas likumdošanas un sabiedrības līdzdalības principiem, un tā nopietni apdraud turpmāko nebanku kreditēšanas sektora attīstību, kur veselīgas konkurences apstākļos patērētājiem kļūst pieejami elastīgi un moderni kreditēšanas risinājumi. Augstāk minētais skaidri norāda uz pārsteidzīgi sasteigtu reformas virzīšanu.
2. Nebanku kreditētāji būtiski atšķiras pēc to darbības modeļa, apkalpoto klientu riska profila un sniegto finanšu pakalpojumu rakstura, tādējādi nodrošinot patērētājiem alternatīvas finansējuma iespējas. Licencēšanas un uzraudzības prasību pielīdzināšana banku sektoram radīs nesamērīgu administratīvo slogu mazajiem un vidējiem nebanku kreditētājiem, kā rezultātā pastāv risks, ka daļa tirgus dalībnieku būtu spiesti pārtraukt savu darbību. Šāda scenārija ietvaros pastāv risks, ka, tādējādi radot papildus šķēršļus mazajiem kreditoriem uz konkurences samazināšanas fona, sašaurināsies piedāvājumu klāsts un kvalitāte, kas savukārt negatīvi ietekmēs patērētāju aizsardzības līmeni. 
3. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina finanšu pieejamību patērētāju grupām, kuras tradicionālās banku sistēmas ietvaros netiek pietiekami apkalpotas. Pārmērīga nozares regulējuma pastiprināšanas gadījumā var rasties šādas negatīvas sekas patērētājiem:
a. Tiks būtiski ierobežota vai pilnībā liegta piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem.
b. Patērētāji var tikt piespiesti vērsties pie nelegāliem vai neregulētiem finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
c. Šāda situācija var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz sociāli ekonomisko vidi, pasliktinot, nevis uzlabojot tās stāvokli.
d. Nebanku kreditēšanas sektors var pārtraukt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionos, jo tas kļūs ekonomiski un administratīvi nepamatoti.

4. Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā nav noteikts pienākums nodot attiecīgo funkciju centrālajai bankai. Tādējādi Latvijas pieņemtajam risinājumam nav objektīva pamata tiesību normās vai starptautiski atzītos standartos.

5. Kā viens no galvenajiem Latvijas Bankas ieguvumu pamatojumiem tiek minēta “vienota uzraudzība finanšu stabilitātes nodrošināšanai”. Tomēr šāds apgalvojums nav pietiekami pamatots, jo:
a) nebanku finanšu sektors nerada būtiskus draudus finanšu sistēmas stabilitātei;
b) nozares īpatsvars attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir nebūtisks;
c) nebanku sektora kredītportfeļa riski nav uzskatāmi par sistēmiskiem;
d) banku sektors ir institucionāli un funkcionāli nodalīts no nebanku sektora riskiem;
e) līdz ar to nepastāv objektīvs sistēmisks pamats attiecīgās reformas īstenošanai;
f) turklāt reformas deklarētais mērķis neatbilst tās faktiskajām sekām, kas norāda uz būtisku trūkumu tiesiskajā un argumentācijas pamatojumā.

Rezumējot augstāk minēto Sabiedrība uzsver, ka piedāvātā reforma nav pietiekami kārtīgi izstrādāta un tās virzīšana ir objektīvi pārsteidzīgi sasteigta, un noteikti negatīvi ietekmes nozares attīstību. Sabiedrība aicina tālāk nevirzīt informatīvajā ziņojumā piedāvātās reformas.
 

-