Atzinums

Regulators norāda, ka šajā izdošanas pamatojuma norādē ir ieviesusies neprecizitāte, jo līdz ar 2022.gada 14.jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Enerģētikas likumā neeksistē 107.¹ panta septītā daļa. 

1.1. izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:
            “Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 107.1 panta trešo un piekto un 109. panta ceturto daļu”;
 

Noteikumu projekta 1.5.apakšpunktā tiek svītrotas normas attiecībā uz saistīto lietotāju. Vienlaikus šajā apakšpunktā tiek runāts par gazificēto objektu pieslēgumu dabasgāzes sadales sistēmai, tomēr tiek ignorētas pieslēguma iespējas dabasgāzes pārvades sistēmai.
 

izteikt 1.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
“1.5. kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu galalietotājiem, kuru gazificētie objekti ir pieslēgti dabasgāzes sadales sistēmai vai dabasgāzes pārvades sistēmai;”
 

Regulators norāda, ka lietotāja gazificēts objekts var būt pieslēgts arī dabasgāzes pārvades sistēmai. Savukārt Noteikumu projektā paredzētais regulējums būtībā attiecas tikai uz gadījumiem, ja lietotāja objekts pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektu  nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām, ja dabasgāzes piegāde notiek, izmantojot pārvades sistēmu.
 

-

Regulators norāda, ka lietotāja gazificēts objekts var būt pieslēgts arī dabasgāzes pārvades sistēmai. Savukārt Noteikumu projektā paredzētais regulējums būtībā attiecas tikai uz gadījumiem, ja lietotāja objekts pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektu  nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām, ja dabasgāzes piegāde notiek, izmantojot pārvades sistēmu.
 

-

Ņemot vērā, ka, nosakot dabasgāzes cenu saskaņā ar Noteikumu projekta 41.² punktu, katrs tirgotājs var noteikt atšķirīgu mazumtirdzniecības uzcenojumu, dabasgāzes cena universālā pakalpojuma piedāvājumos dažādiem  tirgotājiem var būt atšķirīga. Tātad arī, izvēloties universālā pakalpojuma piedāvājumu, lietotājam ar izvēlēto tirgotāju būs jāslēdz dabasgāzes tirdzniecības līgums. Līdz ar to Noteikumu projekta 24.punktā jāsvītro vārdi “vai kā universālais pakalpojums”, jo atšķirībā no pēdējās garantētās piegādes universālais pakalpojums nav uzskatāms par īpašu dabasgāzes tirdzniecības veidu, kas notiek uz Noteikumu pamata. Ņemot vērā minēto, arī citos Noteikumu projekta punktos (piemēram, 42., 99.3., 101.1., 105.7., 160.2. - 160.4.punkts)  būtu jāsvītro vārdi “universālais pakalpojums” (attiecīgajā locījumā), neizdalot šo pakalpojumu kā īpašu tirdzniecības veidu.
 

-

Noteikumu projekta 41.punktā vārdi “kas neatšķiras no lietotājam izteiktā piedāvājuma” būtu aizstājami ar vārdiem “atbilstoši izteiktajam piedāvājumam”. Ja tiek saglabāti vārdi “kas neatšķiras”, tad piedāvājumam jābūt līguma veidā. Tāpat arī 41.1.apakšpunktā tiek runāts par “tirdzniecības noteikumu grozīšanu”, bet nav īsti saprotams, kas ir domāts ar “tirdzniecības noteikumiem” (spēkā esošajā redakcijā), kā arī Noteikumos šis vārdu savienojums tiek lietots tikai vienu reizi. Noprotams, ka tā varētu būt noteikta kārtība, kā konkrētais tirgotājs tirgo produktu, kā lietotājs norēķinās u.c., tomēr tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc to nevar mainīt.  
 

-

Noteikumu projekta 41.2 un 41.3 punktā noteikts regulējums par to, kā nosaka dabasgāzes cenu, universālā pakalpojuma piedāvājuma gadījumā, nevis “universālā pakalpojuma maksu”. Atbilstoši minētajai kārtībai dabasgāzes cena neietver maksu par sadales sistēmas pakalpojumiem. Līdz ar to arī 67.1 punktā jābūt regulējumam, kas nosaka tikai dabasgāzes cenu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros.
 

-

Nevis tirgotājs, bet gan dabasgāzes sadales sistēmas operators ir atbildīgs par patērētās dabasgāzes uzskaiti. Līdz ar to tas ir pretrunā ar XI nodaļu “Dabasgāzes uzskaite norēķiniem par dabasgāzi”, t.sk. 120. punktu – lietotāja norēķiniem ar dabasgāzes tirgotāju par patērēto dabasgāzi, kā arī saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem sadales sistēmas operators uzskaitīto dabasgāzes daudzumu pārrēķina kWh, izmantojot pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē publicētos datus par gāzes dienas dabasgāzes vidējo svērto augstāko siltumspēju standartapstākļos. Norādīto pretrunu nepieciešams novērst arī anotācijā.
Ņemot vērā, ka dabasgāzes piegādi un piegādātās dabasgāzes daudzuma komercuzskaiti nodrošina sistēmas operators, dabasgāzes lietotāja paziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums var būt pamats tikai ikmēneša norēķinu veikšanai starp lietotāju un dabasgāzes tirgotāju. Tomēr, ievērojot, ka  lietotāja paziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums var būt kļūdains vai apzināti nepatiess, vispārējā gadījumā pamats norēķinu veikšanai starp lietotāju un dabasgāzes tirgotāju var būt tikai sistēmas operatora sniegtā informācija par dabasgāzes patēriņu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu XI nodaļā minētajiem veidiem. Ievērojot minēto, Noteikumu projekta 154., 155. un 170.punktu nepieciešams precizēt.
 

-

Nevis tirgotājs, bet gan dabasgāzes sadales sistēmas operators ir atbildīgs par patērētās dabasgāzes uzskaiti. Līdz ar to tas ir pretrunā ar XI nodaļu “Dabasgāzes uzskaite norēķiniem par dabasgāzi”, t.sk. 120. punktu – lietotāja norēķiniem ar dabasgāzes tirgotāju par patērēto dabasgāzi, kā arī saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem sadales sistēmas operators uzskaitīto dabasgāzes daudzumu pārrēķina kWh, izmantojot pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē publicētos datus par gāzes dienas dabasgāzes vidējo svērto augstāko siltumspēju standartapstākļos. Norādīto pretrunu nepieciešams novērst arī anotācijā.
Ņemot vērā, ka dabasgāzes piegādi un piegādātās dabasgāzes daudzuma komercuzskaiti nodrošina sistēmas operators, dabasgāzes lietotāja paziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums var būt pamats tikai ikmēneša norēķinu veikšanai starp lietotāju un dabasgāzes tirgotāju. Tomēr, ievērojot, ka  lietotāja paziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums var būt kļūdains vai apzināti nepatiess, vispārējā gadījumā pamats norēķinu veikšanai starp lietotāju un dabasgāzes tirgotāju var būt tikai sistēmas operatora sniegtā informācija par dabasgāzes patēriņu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu XI nodaļā minētajiem veidiem. Ievērojot minēto, Noteikumu projekta 154., 155. un 170.punktu nepieciešams precizēt.
 

-

Atbilstoši Noteikumu projekta 26.4.apakšpunktam norēķinu kārtība jāietver dabasgāzes tirdzniecības līgumā. Līdz ar to pienākums publicēt norēķinu kārtību varētu būt attiecināms tikai uz pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju, ja šo kārtību nav iespējams noteikt Noteikumu projektā.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka no 160.1.apakšpunkta būtu svītrojami vārdi “vai dabasgāzes tirgotāja apstiprināto”, jo šai informācijai jau ir jābūt iekļautai dabasgāzes tirdzniecības līgumā. Kā jau iepriekš norādīts, 160.2., 160.3. un 160.4.apakšpunktā ir svītrojami vārdi “universālā pakalpojuma vai”, jo universālo pakalpojumu nav īpaši jāizdala – tas ir tirdzniecības produkts, kuru mājsaimniecības lietotājs izvēlējies saskaņā ar tirdzniecības līgumu.
 

-

Nevis tirgotājs, bet gan dabasgāzes sadales sistēmas operators ir atbildīgs par patērētās dabasgāzes uzskaiti. Līdz ar to tas ir pretrunā ar XI nodaļu “Dabasgāzes uzskaite norēķiniem par dabasgāzi”, t.sk. 120. punktu – lietotāja norēķiniem ar dabasgāzes tirgotāju par patērēto dabasgāzi, kā arī saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem sadales sistēmas operators uzskaitīto dabasgāzes daudzumu pārrēķina kWh, izmantojot pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē publicētos datus par gāzes dienas dabasgāzes vidējo svērto augstāko siltumspēju standartapstākļos. Norādīto pretrunu nepieciešams novērst arī anotācijā.
Ņemot vērā, ka dabasgāzes piegādi un piegādātās dabasgāzes daudzuma komercuzskaiti nodrošina sistēmas operators, dabasgāzes lietotāja paziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums var būt pamats tikai ikmēneša norēķinu veikšanai starp lietotāju un dabasgāzes tirgotāju. Tomēr, ievērojot, ka  lietotāja paziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums var būt kļūdains vai apzināti nepatiess, vispārējā gadījumā pamats norēķinu veikšanai starp lietotāju un dabasgāzes tirgotāju var būt tikai sistēmas operatora sniegtā informācija par dabasgāzes patēriņu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu XI nodaļā minētajiem veidiem. Ievērojot minēto, Noteikumu projekta 154., 155. un 170.punktu nepieciešams precizēt.
 

-

Anotācijas 1.2.apakšpunktā “Mērķis” un 1.3.apakšpunkta sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” vairākkārt vārda “dabasgāze” (attiecīgajā locījumā) vietā parādās vārds “dabas”. Regulators aicina to izlabot.
 

-

Regulatora ieskatā būtu nepieciešams precīzāk raksturot universālā pakalpojuma būtību, jo pašlaik pārsvarā ir pieminēts tikai tas, ka arī elektroenerģijas nozarē līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu šāds pakalpojums tika ieviests.
 

-

Norādām, ka noteikumu projekta 1.6.apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, tomēr tā redakcijā nekas netiek mainīts.
 

-

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 106.panta trešo daļu dabasgāzes cenu nosaka dabasgāzes tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Minētais princips būtu attiecināms arī uz universālo pakalpojumu, jo likumdevējs nav paredzējis Ministru kabineta kompetenci noteikt dabasgāzes cenu vai tās noteikšanas kārtību universālā pakalpojuma piedāvājuma gadījumā. Vēršam uzmanību, ka, atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecību lietotājiem, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtība universālā pakalpojuma piedāvājumos netika regulēta un joprojām nav regulēta. Ja Noteikumu projektā paredzētajā kārtībā noteiktā dabasgāzes cena kopā ar nosacījumiem universālā pakalpojuma piedāvājumos ietekmēs citu mājsaimniecībām paredzēto tirdzniecības produktu piedāvājumu, un tad var izrādīties, ka šie produkti ir par neizdevīgāku (augstāku cenu) vai neizdevīgākiem nosacījumiem, ietekmējot dabasgāzes tirgus produktu piedāvājumu mājsaimniecībām. Līdz ar to tirgotājiem var mazināties interese nodrošināt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu mājsaimniecībām. Ja tomēr tiek saglabāta Noteikumu projekta 41.² un 41.³punktā noteiktā dabasgāzes cenas noteikšanas kārtība, Regulatora ieskatā, tā ir grūti uztverama un pretrunīga. Tādēļ būtu apsverama iespēja dabasgāzes cenas noteikšanas kārtību universālā pakalpojuma piedāvājumam (41.² punkts), kā arī atsauces dabasgāzes cenas noteikšanas kārtību (41.3 punkts) Noteikumu projektā noteikt formulu veidā.
 

-

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 106.panta trešo daļu dabasgāzes cenu nosaka dabasgāzes tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Minētais princips būtu attiecināms arī uz universālo pakalpojumu, jo likumdevējs nav paredzējis Ministru kabineta kompetenci noteikt dabasgāzes cenu vai tās noteikšanas kārtību universālā pakalpojuma piedāvājuma gadījumā. Vēršam uzmanību, ka, atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecību lietotājiem, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtība universālā pakalpojuma piedāvājumos netika regulēta un joprojām nav regulēta. Ja Noteikumu projektā paredzētajā kārtībā noteiktā dabasgāzes cena kopā ar nosacījumiem universālā pakalpojuma piedāvājumos ietekmēs citu mājsaimniecībām paredzēto tirdzniecības produktu piedāvājumu, un tad var izrādīties, ka šie produkti ir par neizdevīgāku (augstāku cenu) vai neizdevīgākiem nosacījumiem, ietekmējot dabasgāzes tirgus produktu piedāvājumu mājsaimniecībām. Līdz ar to tirgotājiem var mazināties interese nodrošināt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu mājsaimniecībām. Ja tomēr tiek saglabāta Noteikumu projekta 41.² un 41.³punktā noteiktā dabasgāzes cenas noteikšanas kārtība, Regulatora ieskatā, tā ir grūti uztverama un pretrunīga. Tādēļ būtu apsverama iespēja dabasgāzes cenas noteikšanas kārtību universālā pakalpojuma piedāvājumam (41.² punkts), kā arī atsauces dabasgāzes cenas noteikšanas kārtību (41.³ punkts) Noteikumu projektā noteikt formulu veidā.
 

-

Noteikumu projekta 42.punktu ir pamats svītrot, jo tā redakcija būtībā ietver 24.punktam līdzīgu regulējumu. 
 

-

Ņemot vērā Noteikumu projekta 49.4.apakšpunktā noteikto regulējumu un to, ka ne visi tirgotāji nodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, 49.2.apakšpunktu būtu pamats svītrot.
 

-

Regulatora ieskatā nav nepieciešams prim punkts, bet gan 77.punkta izteikšana jaunā redakcijā ar trīs apakšpunktiem būtu piemērotāka.
 

-