Atzinums

Ierosinām papildināt ziņojumu, norādot, ka atšķirīgajām cenām var būt arī cits skaidrojums.  Proti, plānojot nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanu, pārdevējs vēlas to pārdot pēc iespējas dārgāk, un uzcenojums mēdz būt divas vai trīs reizes lielāks par tā vērtību. Ja ir liela interese par attiecīgu NĪ, tad to ir iespējams pārdot ar lielu uzcenojumu, bet, ja ir tikai viens pircējs ar savu piedāvāto cenu, pārdevējam vai nu jāsamazina uzcenojums vai NĪ nav iespējams pārdot. Līdz ar to, cenu nesakritības var liecināt arī par NĪ patieso tā brīža vērtību.

Tāpat ziņojumu būtu ieteicams papildināt, norādot, ja personas rīcībā ir informācija par skaidras naudas izmantošanu NĪ atsavināšanas darījumā, tad par šādu faktu ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests. Minētais izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās seši prim daļas, kurā noteikts, ka nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus.

LANĪDA norāda, ka NĪ darījumos ir divas ieinteresētās puses, kas vēlās samazināt oficiālo nekustamā īpašuma pārdošanas cenu.
Ierosinām precizēt ziņojumu, paskaidrojot, ja pircējs iegūst NĪ par samazinātu cenu tas nokļūst “ķīlnieka lomā”, proti, ja pircējs pēc gada vai diviem vēlēsies pārdot iegādāto NĪ, tad kapitāla pieaugumu sāks aprēķināt no samazinātās NĪ iegādes cenas. Līdz ar to, NĪ pircējam vajadzētu būt ieinteresētam uzrādīt patieso darījuma vērtību, nevis samazināto. Pircēji bieži to neapzinās un izvēlas mazāko vērtību.
 

-

Lūdzu pievienot Informatīvajam ziņojumam papildus paskaidrojumu.

Nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā likmes samazināšanas gadījumā sākot ar 2025.gada 1.janvāri, veidotos negatīva ietekme uz budžetu. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskām personām līdz 1,0 procentiem no nekustamā īpašuma vērtības (pašreizējais nodevas apjoms ir 1,5% no nekustamā īpašuma vērtības) un juridiskām personām (dzīvokļa īpašuma atsavināšana) līdz 1,5 procentiem (pašreizējais nodevas apjoms ir 2% no nekustamā īpašuma vērtības), negatīvā fiskālā ietekme 2025.gadā vērtējama -8,5 milj. euro apmērā, t.sk., fiziskām personām likmi samazinot līdz 1,0%, ietekme būtu -4,5 milj. euro un, juridiskām personām darījumiem attiecībā uz dzīvokļu īpašumiem likmi samazinot līdz 1,5%, ietekme būtu -4,0 milj. euro.

Aicinām ņemt vērā redakcionālos labojumus.

Lai uzlabotu normatīvo regulējumu būvniecības ieceres plānošanas procesā, ir
sagatavots tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta
noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (23-TA-2311), šobrīd atrodas
saskaņošanas procesā.

Aicinām precizēt Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" numuru informatīvā ziņojuma 5.lpp.

Tieslietu ministrija regulāri pilnveido NĪVKIS datu reģistrācijas procesus. Kā piemēru var minēt tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (TAP Nr. 24-TA-1330), kas paredz datus par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem reģistrēt NĪVKIS, pamatojoties uz  Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem, atsakoties no apgrūtinājumu uzmērīšanas un datu aktualizācijas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā. Vērtējot iespēju plašāk izmantot NĪVKIS telpiskos datus (kadastra karti) valsts pārvaldes procesos un administratīvo procesu vajadzībām, jāņem vērā kadastra kartes juridiskais statuss. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr. 262 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 126.punktu, kadastra karti veido kā digitālu pārskata karti par zemes vienību, būvju, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu un zemes vienību daļu savstarpējo izvietojumu teritorijā. 

-

No Tieslietu ministrijas izteiktā priekšlikuma - samazināt valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā – izriet, ka samazināsies arī valsts pamatbudžeta ieņēmumi, līdz ar to Tieslietu ministrijai izpildot MK sēdes protokollēmuma projekta 2.punktā doto uzdevumu, vienlaikus jāizstrādā negatīvo ietekmi kompensējošie pasākumi (ieņēmumu palielināšanai vai izdevumu samazināšanai), atbilstoši papildinot informatīvo ziņojumu. Līdz ar to minēto pasākumu ir iespējams īstenot tikai tad, ja tam nav negatīvas ietekmes uz valsts budžetu. 
 

-